Strupišs: Osipovas neievēlēšana AT tiesneses amatā liecina par konstitucionālo krīzi valstī
Foto: DELFI

Saeimas lēmums, bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Sanitu Osipovu neievēlot par Augstākās tiesas (AT) tiesnesi, liecina par valstī iestājošos konstitucionālo krīzi, šādu viedokli šodien AT plēnumā pauda AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Strupišs uzskata, ka Saeima ir "klaji pārkāpusi" Satversmes 83. pantu, kas nosaka, ka tiesneši ir neatkarīgi un padoti vienīgi likumam.

"Kādu signālu šis Saeimas lēmums sniedz Latvijas tiesnešiem, piemēram, ST tiesnešiem, vai pirmās instances tiesnešiem, kuri pirmajā reizē tiek ievēlēti vien uz trīs gadiem?" retoriski jautāja Strupišs.

Viņš uzsvēra, ka šo gadījuma nevar atstāt bez uzmanības, tāpēc, iespējams, ar Tieslietu padomes palīdzību varētu vērsties ST un apstrīdēt Saeimas lēmumu. "Runa nav par konkrētu kandidātu, (...) bet runa ir par Satversmes 83. panta aizsardzību, proti, par visas tiesas sistēmas aizsardzību," izteicās tiesnesis.

Strupišs pauda nožēlu, ka "šis antikonstitucionālais lēmums" noticis laikā, kad Latvijā sākās Satversmes simtgades svinības. "Mēs varam lepoties ar mūsu Satversmi, tomēr mums jāatceras, ka Satversmē ierakstītā demokrātija nav pašsaprotama, to veido katrs no mums," izteicās AT priekšsēdētājs, papildinot, ka šodien AT plēnumā pieņemtajam lēmumam ir jāpalīdz demokrātijas sagabāšanai.

Arī AT tiesnesis Normunds Salenieks piekrita Strupiša paustajam, norādot, ka par Saeimas lēmumu var paust vien vienīgi nožēlu.

"Tie deputāti, kuri pieņēma lēmumu balsot pret vai atturēties par Osipovas kandidatūras apstiprināšanu, iespējams, nedomāja par sekām un to, ka politisku apsvērumu dēļ tiek grautas Satversmē iekļautās vērtības," piebilda AT tiesnese Dzintra Balta.

Minētais Saeimas lēmums ir pretējs AT Civillietu departamenta vērtējumam par Osipovas profesionālo piemērotību AT tiesneša amatam, kā arī pretējs AT priekšsēdētāja lēmumam virzīt Osipovu par AT tiesnesi.

Kā ziņots, par Osipovas iecelšanu AT tiesneses amatā ceturtdien balsoja 40 deputāti pamatā no "Jaunās Vienotības", "Attīstībai/Par!" un Jaunās Konservatīvās partijas Saeimas frakcijām.

Savukārt pret bija 29 deputāti — lielākoties no Zaļo un zemnieku savienības, "Neatkarīgo" un Nacionālās apvienības Saeimas frakcijām. Balsojumā atturējās 16 deputāti no "Saskaņas" Saeimas frakcijas, līdz ar to Osipovas apstiprināšanai amatā balsu pietrūka.

Politiķi šādu balsojumu skaidroja ar savu negatīvo vērtējumu par Osipovas līdzšinējo darbību, kurā esot saskatāmi politiski motīvi.

Osipova 11. februārī beidza pildīt ST tiesneses amata pienākumus.

Osipovas kandidatūras noraidīšana AT tiesneša amatam nav vienīgais gadījums parlamenta vēsturē, jo pēdējos 13 gados parlaments vēl divas reizes ir lēmis neapstiprināt kandidātus AT tiesneša amatā.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2009. gada oktobrī Saeima AT tiesneša amatā neapstiprināja Māri Vīgantu, kurš līdz ar to netika atbrīvots no Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amata. Neskatoties uz Saeimas lēmumu, no 2010. gada 25. janvāra viņš divus gadus pildīja AT tiesneša pienākumus uz tiesneša vakances laiku. 2012. gadā Vīgants atgriezās Administratīvajā apgabaltiesā.

Patlaban Vīgants ir Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs.

Vīgants bija viens no tiesnešiem, kurš pieņēma lēmumu par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu toreizējam Ventspils mēram Aivaram Lembergam.

Saeimas lēmums neapstiprināt Vīgantu amatā AT bija pretējs tiesnešu pašpārvaldes institūcijas - Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas - atzinumam, ka Vīgants ir profesionāli piemērots AT tiesneša amatam. Saeimas lēmums bija pretējs arī tieslietu ministra politiskajam lēmumam virzīt Vīgantu par AT tiesnesi. Tāpat Saeimas lēmums bija pretējs Saeimas Juridiskās komisijas politiskajam atzinumam par Vīganta piemērotību AT tiesneša amatam.

Tolaik Saeimas kuluāros bija izskanējusi informācija, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pirms balsojuma neoficiāli uzrunāja vairāku frakciju deputātus, lai tie neatbalstītu Vīganta kandidatūru. Taču oficiāli aģentūrai LETA ZZS frakcijā paskaidroja, ka tās esot pilnīgas muļķības.

Savukārt Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība paziņoja, ka Saeimas lēmums neapstiprināt AT tiesneša amatā Vīgantu ir atriebība tiesnesim un pārkāpj tiesneša personiskās neatkarības principu.

2010. gadā parlaments aizklātā balsojumā neapstiprināja toreizējo krimināltiesību ekspertu un sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieku Andreju Judinu AT tiesneša amatā. Vēlāk Judins sāka darboties politikā un patlaban ir Saeimas deputāts (JV).

Par Judina apstiprināšanu tiesneša amatā balsoja 40 deputāti, pret bija 27, bet atturējās 22 tautas kalpi, līdz ar to viņa kandidatūra tika noraidīta.

Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijās iepriekš izskanējuši iebildumi pret Judina iecelšanu AT tiesneša amatā, kas bijuši saistīti ar viņa pieredzes trūkumu tiesneša darbā zemākās tiesu instancēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Sanita Osipova Jaunā Vienotība Attīstībai/Par! LR Augstākā tiesa Saeima Saskaņa Satversmes tiesa Zaļo un zemnieku savienība Ventspils
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form