"Ņemot vērā salīdzinoši zemo vidējo bruto algu līmeni, valdībai būtu jācenšas samazināt nodarbinātību vispārējā valsts pārvaldē, nevis atalgojumu," pausts misijas ziņojumā, ko otrdien izskatīja valdība.
Fonds norāda, ka vidējā bruto atlīdzība vispārējā valsts pārvaldē Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm bija zema jau pirms 2009.gada algu samazinājuma, bet nodarbināto skaits joprojām ir salīdzinoši augsts. "Vēl lielāks algu samazinājums, jo sevišķi centrālās valdības līmenī, nav ieteicams, jo tas pasliktinātu izredzes saglabāt [valsts pārvaldē] darbaspēku, kad ekonomika uzlabosies un privātajā sektorā sāks veidoties jaunas darba vietas," norāda SVF eksperti.
Ziņojumā secināts, ka līdz šim darbinieku skaits centrālajā valsts pārvaldē ir mazināts, nevis pamatojoties uz sistemātisku funkciju analīzi, bet konsolidējot funkcijas un samazinot darbinieku skaitu visā sektorā pēc principa "no augšas uz leju". Fonds uzsver, ka turpmāki samazinājumi būtu jāveic sistemātiskāk, piemēram, "piemērojot katras iestādes organizatorisko struktūru un personālu tās misijai un vispārējam mandātam".
"Centrālās valdības algu fonds ir sasniedzis punktu, kurā, lai veiktu turpmākus samazinājumus, būtu nepieciešama sistemātiska funkcionāla analīze, lai tādējādi novērstu pakalpojumu un vadības [pasliktināšanas] riskus," uzsver SVF.
Savukārt pašvaldību algu fondu un nodarbināto skaitu, ekspertu ieskatā, varētu vēl samazināt. SVF norāda, ka, neskatoties uz "milzīgo teritoriālās reformas progresu", darbinieku skaits pašvaldībās attiecībā pret kopējo Latvija iedzīvotāju skaitu joprojām ir ievērojami augstāks nekā pirms desmit gadiem. Eksperti uzskata, ka reformas rezultātā panāktajam nodarbinātības samazinājumam bija jābūt lielākam nekā faktiskais 7% kritums 2009.gadā. "2010.gadā paredzēts veikt papildu kopējās atlīdzības samazinājumu 25% apmērā, taču pašvaldību līmenī vēl ir iespējami papildu racionalizācijas pasākumi," uzskata SVF.
Nodarbinātības samazinājums pašvaldībās par 15% dotu ietaupījumu 0,62% apjomā no iekšzemes kopprodukta (IKP), aplēsuši eksperti. Savukārt darbinieku skaita samazināšana centrālajā valsts pārvaldē par 5% šogad ļautu ietaupīt 0,2% no IKP.
Ieteikumos valdībai SVF rosina pamazām sākt apsvērt iespēju prēmēt kvalificētākos darbiniekus un paaugstināt viņiem atalgojumu. "Ļoti augsta ranga ierēdņiem un personām ar būtiskām prasmēm var piemērot atalgojuma skalu [vienoto valsts pārvaldes algu sistēmu], bet ir jāveic piemaksas pie algas ar nosacījumu, ka piemaksu noteikšanas kārtība ir caurskatāma, regulēta un attiecas uz ierobežotu saņēmēju loku," norādīts misijas ziņojumā.
Vidējā termiņā SVF iesaka samazināt diapazonu starp minimālo un maksimālo algu vienotajā algu sistēmā, "vēlams, palielinot algu minimālos ierobežojumus apvienojumā ar samazinātiem maksimālajiem ierobežojumiem, lai panāktu vispārējo mērķi saglabāt izmaksu neitralitāti (nevis izdevumu samazinājumu)". "Valdība varētu apsvērt iespēju atstāt neskartus maksimālos ierobežojumus augstākajās algu grupās, kas radītu nepieciešamību pēc lielākiem samazinājumiem zemākā un vidējā līmeņa grupās. Kad palielināsies fiskālās iespējas, prioritāte būtu jāpiešķir algu struktūras būtiskai paplašināšanai, dodot priekšroku atalgojuma palielināšanai augstākajos līmeņos un pakāpēs, lai ļautu valdībai saglabāt tos augstāk kvalificētos un produktīvos darbiniekus, kuri, uzlabojoties ekonomikas perspektīvai, aizvien vairāk meklēs iespējas privātajā sektorā," norāda eksperti.
Tāpat vidējā termiņā būtu jāizstrādā prēmiju politika, lai papildinātu atlīdzības likuma [Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums] politiku ar mērķi saistīt prēmiju piešķiršanu ar sasniegto budžeta mērķu izpildi un novērst atalgojuma atšķirības starp ministrijām un to padotības iestādēm, teikts ziņojumā. "Lai gan atlīdzības likums nosaka ierobežojumus prēmiju apmēram, kas var tikt izmaksāts atsevišķiem darbiniekiem, nav mehānismu, kas novērstu to, ka prēmijas rada lielas atlīdzības atšķirības starp ministrijām un to padotības iestādēm, un veicina nepamatoti lielus atalgojumus dažās valsts iestādēs, salīdzinot ar citām," norāda eksperti.
Ilgākā termiņā valdībai vajadzētu pārskatīt atalgojumu skalu, lai atjaunotu konkurētspēju valsts sektorā atbilstoši konkurētspējai privātajā sektorā visās profesijās un amatos, norāda SVF.
Tāpat SVF iesaka vidējā termiņā izstrādāt "administratīvās normas" centrālās valdības iestādēm. Tās noteiktu standartus tādos jautājumos kā organizatoriskā struktūra un personāla politika kopīgo funkciju veikšanai, piemēram, informācijas tehnoloģiju atbalsts, iepirkumi, grāmatvedība, iekšējais audits un tamlīdzīgi. Tāpat normās būtu jānosaka minimālais personāla apmērs, vadības hierarhijas līmeņi, tai skaitā, piemēram, pieļaujamā vadītāju vietnieku skaita ierobežojums, un biroja telpu prasības.
Centrālās vadības iestādēs pakāpeniski būtu jācentralizē maksas pakalpojumu pārvaldība un sniegšana, iesaka eksperti. Tas samazinātu kopējo nepieciešamo darbaspēku, kā arī nodrošinātu lielāku atalgojumu un cilvēkresursu vadības politikas konsekvenci, uzskata SVF.
Tāpat būtu jāveic "biznesa plānošanas analīze" visās centrālās valdības iestādēs, kas pēc tam jāizmanto kā pamats papildu personāla samazināšanai. Analīzes mērķis būtu saskaņot organizatoriskās un personāla struktūras ar iestādes misiju un operatīvajiem pienākumiem, kā arī noteikt tās funkcijas, kuras varētu konsolidēt starp ministrijām vai padotības iestādēm, iepirkt kā ārpakalpojumu no privātā sektora; izbeigt, ja tie nav būtiski pakalpojumi, vai nodot citām iestādēm vai pašvaldībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
