close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Biedrība Sociālās Alternatīvas institūts sadarbībā ar biedrību "DIA+LOGS", atbalsta centru visiem, kurus skar HIV/AIDS, veica pētījumu "HIV infekcijas riska grupu integrācijas iespējas darba tirgū", kura mērķis bija izpētīt un analizēt sociālās atstumtības riska grupas - HIV infekcijas riska grupai piederošo personu - iespējas un šķēršļus integrēties darba tirgū un izstrādāt priekšlikumus šīs grupas integrācijai darba tirgū.

Šis pētījums ir pirmais kompleksais pētījums par HIV infekcijas riska grupai piederošo personu iespējām, šķēršļiem un problēmām. Pētījuma mērķa grupas ir HIV infekcijas riska grupas, kurās ietilpst: narkotiku lietotāji, personas, kas nodarbojas ar komercseksu, un bijušie ieslodzītie dažādās Latvijas pilsētās. Pētījumā iegūtos rezultātus izmantos biedrība "DIA+LOGS", lai veidotu motivācijas programmas, kas uzlabotu personu, kuri pieder HIV infekcijas riska grupai, dzīves kvalitāti, motivētu kļūt sociāli un sabiedriski aktīviem un sekmētu viņu iesaistīšanos darba tirgū.

Latvijā katru gadu palielinās ar HIV inficēto, kā arī ar AIDS slimojošo personu skaits, no kuriem lielākā daļa ir darbspējas vecumā, t.i., pašreizējie vai potenciālie darba devēji un darba ņēmēji. Latvija šobrīd tiek vērtēta kā viena no potenciāli visapdraudētākajām valstīm Eiropas Savienībā (EK darba dokuments, Brisele, 8.9.2004).

Aptauja tika veikta Latvijas rajonos un apdzīvotājās vietās, kur ir augsts reģistrēto HIV gadījumu skaits. Projektā kā pētījuma metodes tika izmantotas HIV infekcijas riska grupai piederošo personu tiešās intervijas (kopā 320 intervijas) un ekspertu fokusgrupu diskusijas ar valsts institūciju, pašvaldību pārstāvjiem, darba devējiem, lai noskaidrotu viņu viedokli par iespējām veicināt HIV infekcijas riska grupu personu iesaistīšanu nodarbinātībā.

Pētījuma galvenie secinājumi:

·Mērķa grupas lielākā daļa darbaspējīgā vecumā nav nodarbināti. HIV/AIDS riska grupām raksturīgs bezdarbs, zems ienākumu līmenis, pārsvarā zems izglītības līmenis, darba pieredzes un elementāro dzīves prasmju trūkums, tādejādi būtiski palielinās šo iedzīvotāju sociālās atstumtības risks un dzīves kvalitāte.

·Aptauja liecina par mērķgrupas pasīvu attieksmi pret integrāciju/reintegrāciju nodarbinātībā, jo būtisks mērķgrupas vairākums pēdējo 12 mēnešu laikā darbu nav meklējis. Šai grupai ir raksturīga zema aktivitāte savas kvalifikācijas celšanā, lai gan NVA piedāvātais pārkvalifikācijas un apmācības pakalpojumu klāsts rajonā ir pietiekošs.

·Respondentu izglītība ir faktors, kas pozitīvi ietekmējis mērķgrupas nodarbinātību – starp respondentiem ar augstāku izglītības līmeni (vidējā un augstākā) strādājošo skaits ir būtiski lielāks.

·Liela daļa aptaujāto atzīst, ka viņiem "nepieciešama motivācija/ vēlēšanās/ griba/ strādāt", kā arī apkārtējo atbalsts. Tas vedina secināt, ka motivācijas programmu realizācija un individuālais darbs ar daļu no mērķgrupas varētu dot pozitīvus rezultātus nodarbinātības veicināšanai.

·Atbilstoši Latvijas likumdošanai HIV inficētai personai, tāpat kā jebkurai personai, ir tiesības uz izglītību, darbu, ģimeni, draugiem, kā arī uz sociālu, psiholoģisku un cita veida palīdzību un atbalstu. Darba devēju zināšanas par Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajām HIV inficēto personu tiesībām ir nepietiekamas. Lai to novērstu, būtu jāparedz HIV/AIDS tiesisko un psiholoģisko jautājumu iekļaušana darba devēju un personāla vadītāju apmācībā.

·Galvenie faktori, ka kavē mērķgrupas integrāciju legālā nodarbinātībā, pēc darba devēju domām, ir saistīti ar viņu kvalifikāciju, atkarībām, personiskajām īpašībām, darba motivāciju, pagātnes pieredzi, nevis ar HIV infekciju vai tās risku.

·Pēc darba devēju domām, masu saziņas līdzekļos, ieskaitot internetu, ir maz informācijas par inficēšanās risku, tādējādi šis risks bieži tiek neadekvāti un pārspīlēti novērtēts. Tiek uzsvērts, ka "tā ir valsts atbildība informēt par šīm problēmām sabiedrību, jo mēs maksājam valstij nodokļus".

·Ekspertu (valsts un pašvaldību institūciju pārstāvju) paustie viedokļi liek secināt, ka riska grupu nodarbinātības veicināšanas problēmas risināmas tikai kompleksi ar narkotiku atkarības problēmas risināšanu, jo lielākajai daļai riska grupu pārstāvju zemo darba motivācijas līmeni, nevēlēšanos strādāt nosaka narkotiku atkarība.

·Nodarbinātības jautājums ir jārisina kopā ar terapiju, ārstējot mērķgrupas pārstāvjus no narkotiku atkarības, kā arī no alkoholisma. Bet darba terapija nav rentabls process, tādejādi izvirzās nepieciešamība pēc subsidēto darba vietu izveides.

·Pozitīvi mērķgrupas nodarbinātības problēmu risināšanu ietekmētu valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora sadarbības tīklu veidošana.

Pētījums tika veikts ESF Grantu shēmā "Pētījumu veikšana par sociāli atstumto grupu iespējām darba tirgū" laikā no 18.09.2006. - 17.09.2007. Projektu finansēja Eiropas Savienība un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form