Rokās viņai ir vairākas saskavotas A4 formāta lapas, kurās tabulā sakārtotas vairāku Mežaparka ielu adreses un iedzīvotāju vārdi, kuru mājokļi Evai ir jāapmeklē. Nolemts, ka šoreiz skaitīšana notiks ielas labās puses mājās, kur ir pāra numuri. Eva darbu sākusi jau pa dienu, tāpēc kādu brīdi ejam līdz namam, kur skaitīšanai jāatsākas. Viņas uzdevums ir no 1. līdz 31. oktobrim apmeklēt un reģistrēt 200 Mežaparka mājsaimniecībās dzīvojošos.
Rudais milzu runcis, suņi un gaišais nams
Viņa saka, ka ne visos namos ir ko skaitīt. Blāvās rudens saules pavadīti, noejam garām klusajai un noslēgtajai "Gazprom" pārstāvniecības ēkai, kur nevienu nevajag skaitīt, vēl kādai tukšai mājai, kas nedaudz aizslēpusies aiz kokiem - Eva jau noskaidrojusi, ka tur neviens nedzīvo. Tālāk ir Šveices vēstniecības Latvijā ēka - arī tur nav ko skaitīt. Galu galā nonākam pie kāda bērnudārza, kam pretī ir gaiša, divstāvu ēka - tā būs īstā.
Nav gan teikts, ka tur kāds būs iekšā. Cilvēki devušies darba gaitās, tādēļ daudzviet Eva ir devusies prom tā arī nevienu nesaskaitījusi - būs jāatgriežas vēlāk. Parasti viņa savu darbu sāk vēlos rītos vai pa dienu un noslēdz vēlāk nekā vairumam iedzīvotāju beidzas darba laiks. Viņa paņem darba uzdevuma lapas un velk pa tām ar pirkstu, rādot piezīmes, kur uzskaitīts, kāpēc norādītajā adresē neviens vēl nav saskaitīts: "izskatījās, ka nav mājās", "viena ģimene ir aizpildījusi internetā", "nav tādas adreses", "vēlāk būs jāpiezvana", "viņš nav mājās un kāda sieviete man teica, ka var nākt vakarā"... viņa uzskaita, kamēr mums gar kājām sāk trīties un ņaudēt kāds liels, ruds runcis.
Dodamies pāri ielai uz gaišo namu. Milzu runcis paliek viens, sēžot uz trotuāra, it kā skumīgi, it kā apātiski un rezignēti lūkojoties kaut kur tālumā. Pieejam pie vārtiņiem - zvana pogas nav. "Nu, ja vārti ir vaļā, tad es eju iekšā! Jādomā, ka suņa nav," ar savu rīcības formulu iepazīstina Eva. Suņa, par laimi, patiešām nav. Pieejam pie ārdurvīm, un Eva nospiež zvana pogu - neviens neatsaucas. "Es parasti zvanu pie durvīm divas reizes - ja nu kāds ir vannas istabā," viņa saka un zvana otrreiz, bet neviens neatbild. Dodamies prom, jo šoreiz cilvēki laikam ir devušies savās gaitās. Iedzīvotāju reģistra dati liecina, ka 200 mājsaimniecībās, kuras viņai ir jāapseko, deklarēti 414 cilvēki. Tomēr daudzviet ziņas vairs nav aktuālas - kāds ir pārcēlies uz dzīvi citur, kāds ir ievācies, kāds ir apprecējies, vai piedzimis, bet vēl kāds nomiris. Tāpēc reģistrācija jāsāk no "baltas lapas".
Bet vispār no suņiem der uzmanīties. Kādā no pagalmiem, meklējot nama durvis, viņai pretī iznācis suns. "Viņš bija bailīgs un bailīgi man sekoja. Bet neko jau nevar zināt," stāsta Eva, atviegloti atzīstot, ka suns tomēr neko vairāk par atturīgu sekošanu nav uzsācis. Tautas skaitītāji gan ir apdrošināti pret nelaimes gadījumiem.
Pieejam pie nākamās ēkas - kāda vienstāvu nama, kur jābūt diviem dzīvokļiem. "Ja es dzirdu, ka zvans neskan, tad es grabinos," viņa stāsta. Šoreiz gan durvis atver kāds vīrietis. Izrādās, ka viņš tautas skaitīšanas izmēģinājuma anketu par sevi un savu ģimeni aizpildījis internetā. Šo iespēju gan izmantojuši vien 2% no izmēģinājumā iekļautajiem cilvēkiem. Lielākā daļa to nedara, tādēļ Eva ir spiesta doties pie katra individuāli. Tomēr izrādās, ka šoreiz mājas adrese, kas norādīta datos nav precīza, tāpēc ir jāveic labojumi. Vēl vairāk - namā ir nevis divi, bet viens dzīvoklis, jo dzīvokļa saimnieki abus dzīvokļus ir apvienojuši, kaut gan Mājokļu reģistrā izmaiņu nav. Tautas skaitītāja darbā galvenokārt izmanto tieši Mājokļu reģistra un Iedzīvotāju reģistra datus. Noskaidrojuši izmaiņas, atvadāmies.
Neatlaidība tautas skaitītāja izpildījumā, jautājumu - atbilžu sesija
Ejam tālāk - nākamā ir kāda vienstāvu, it kā necila, bet reizē ar savu majestātiskumu un vecumu cieņu izraisoša māja. Zvanam pie durvīm, bet mums atbild klusums. Taču viens no pakešu logiem ir vaļā un tas varētu liecināt, ka kāds tomēr ir mājās. Dodamies apkārt mājai un nonākam kādā pagalmā, kur ir koki, mašīnas un, protams, nokritušām lapām kaisīta zeme. Arī tur viens no logiem ir vaļā, bet vēl joprojām nevienas dzīvas dvēseles. Pēkšņi kādā no logiem starp stikla un saules staru rotaļām kā miglā pamanām kādu sievieti. Eva dodas pie loga un piesit pie palodzes: "Labdien, atvainojos par traucējumu! Es esmu Eva Zubkāne no Statistikas pārvaldes un veicu tautas skaitīšanas izmēģinājumu (..)," ar sevi sāk iepazīstināt Eva, un pēc brīža abas vienojas par to, ka uz brīdi varēs ieiet sievietes dzīvoklī. Tā tas parasti notiek - ja neviens neatsaucas uz pirmo zvanu, tad skaitītājs, neatlaidīgs būdams, zvana otrreiz, ja skaitītājs zvana otrreiz un neviens neatsaucas, tad skaitītājs dodas apkārt mājai - reizēm pat pastiepjas uz pirkstgaliem, lai ielūrētu sētā, pagalmā vai mājā, lai pārliecinātos, ka tur patiešām neviena nav. Jo saskaitīt vajag visus.
Paliekam turpat gaitenī, kur, atšķirībā no rudens vēsuma, ir mājīgs siltums. Sievietei ir mazs bērns, tāpēc paralēli atbildēšanai viņa darbojas ar mazo. Eva tikmēr jau ir ieslēgusi datoru. Iepriekšējā skaitīšanā visas tabulas vajadzēja aizpildīt ar roku un līdzi vajadzēja nest papīru kaudzi, bet tagad ir dators ar jau ievadītu programmu, kur cits pēc cita atveras jauns lodziņš ar jautājumu, atbilžu variantiem un vietu īpašām piezīmēm.
Sarunā ar dzīvokļa iemītnieci, Eva noskaidro, vai šeit dzīvojošie šajā dzīvesvietā ir deklarēti, precizē mājas un dzīvokļa numuru, kā arī uzzina, vai dzīvoklis ir iedzīvotāju īpašums vai īrēts. Tā ir daļa no jautājumiem, ar kuriem ir jārēķinās ikvienam cilvēkam, pie kura oktobrī izmēģinājuma laikā, bet nākamgad īstajā tautas skaitīšanas laikā ieradīsies Evas kolēģi. Tas gan nenozīmē, ka visiem obligāti jābūt mājās. Tautas skaitīšanas anketu 10 dienas varēs aizpildīt internetā, jo, kā atzīst Eva, ne visiem patīk, ka pie viņiem ierodas mājās. Turklāt par cilvēkiem, ar kuriem dzīvo kopā, var atbildēt arī viens no mājsaimniecības locekļiem, kurš attiecīgajā brīdī ir mājās. Esot gan arī cilvēki, kas ziņkārības dzīti labprāt parunājas ar skaitītājiem un nevēlas reģistrēties internetā.
Tālāk šajā sarunā seko citi jau sagatavotie jautājumi: vārds, uzvārds, personas kods, kuru atbildētāji reizēm nezina un tāpēc metas meklēt dokumentus, vai arī zvana radiniekiem. Tāpat noskaidro ziņas par māju un tā labiekārtotību. Evas rīcībā esošās ziņas liecina, ka nams celts 1905. gadā, taču sieviete dodas pēc kādas grāmatas, kurā esot viss par Mežaparku. Māja tomēr ir celta 1913. gadā. Eva noskaidro, vai mājā ir gāzes apkure, tualete ar ūdens padevi, duša un vanna un cik liela ir dzīvokļa platība. Pēc katra jautājuma atskan klikšķi pa tastatūru, kas liecina - dati ir ievadīti.
Tad seko jautājumi par ģimenes stāvokli, par to, kādu valodu lieto mājās ikdienā, vai kāds no mājsaimniecības locekļiem kopš 1980. gada ir dzīvojis ārzemēs ilgāk par gadu. Apstiprinošas atbildes gadījumā seko jautājums par to, kad cilvēks pēdējo reizi atgriezās Latvijā. Ir jautājums, vai cilvēks ir Latvijas pilsonis un vai kāds no tuviem radiniekiem, ar kuru kopā dzīvo, ir emigrējis. Tāpat skaitītāja izzina, vai cilvēks strādā, kur strādā, kādu amatu ieņem un vai vispār jebkad ir strādājis. Jautājumu par ienākumiem vai noguldījumiem nav. Anketā ir arī jautājumi par tautību, kā arī to, vai cilvēki zina, kādu no latviešu valodas izloksnēm. Šis jautājums ne vienā vien izraisa smaidu vai pat liek iesmieties. Arī dzīvokļa iemītniece atminas, ka viņas ģimene daļēji ir no Latgales, tādēļ viņa saprot latgaļu valodu, tomēr to nepārvalda. Tā kā Evas datorā vēl ir dati par iepriekšējiem šī dzīvokļa iemītniekiem, tad viņa tos izdzēš. Beigās viņa noskaidro telefonu pa kuru zvanīt, ja ir kādas neskaidrības, un saruna ir beigusies. Tā kā ēkā ir vairāki dzīvokļi, tad dodamies uz otro stāvu.
Tur pirmajā dzīvoklī mūs ielaiž tikai pēc tam, kad Eva ir pacietīgi paskaidrojusi, kāds ir atnākšanas mērķis. Mēs vēlamies pārliecināties, vai tautas skaitīšanas metodoloģija ļauj iegūt visus nepieciešamos datus, vai datorprogramma darbojas atbilstoši vēlamajam, viņa saka. "Ar ko tik cilvēki nenodarbojas...," nosaka dzīvokļa saimniece, bet iekšā tomēr ielaiž. Viņa ir pārsteigta, ka vispār tikām mājā, jo durvis ir slēgtas. Eva paskaidro, ka namā izdevās iekļūt, dodoties ēkai apkārt. Kad sākas "jautājumu - atbilžu sesija", sieviete veras datorā un seko, kā Eva ievada datus. Viņa arī neizpratnē taujā Evai, kāpēc ir nepieciešams viņas iepriekšējās darbavietas nosaukums, vēl jo vairāk, tādēļ, ja dati ir atrodami valsts reģistros. Eva saglabā mieru un skaidro. Intervija beidzas pēc aptuveni 15 minūtēm. "Paldies, jums nav viegls uzdevums!" beigās secina dzīvokļa saimniece.
Ārzemju specdienesti un radu būšana
Eva atzīst, ka cilvēku attieksme ir dažāda. Daži paši taujā, kādēļ dati ir vajadzīgi. Kāds kungs gan atteicies viņu ielaist pie sevis, jo "es vācu informāciju ārzemju specdienestiem". Šeit Eva nenovalda smieklus.
Ejam tālāk un skatāmies māju numurus. Daži numuri paslēpušies aiz kokiem vai krūmiem, tādēļ jāpaiet uz vienu vai otru pusi, lai tos redzētu. Viena no nepieciešamajām adresēm vispār neeksistē. Izmēģinājuma tautas skaitīšana Mežaparkā notiek, lai pārbaudītu datu vākšanu mazāk blīvā rajonā, bet otra tautas skaitītāja galvaspilsētā strādā Rīgas centrā, kur iedzīvotāju blīvums ir lielāks. Vēl izmēģinājuma tautas skaitīšana notiek Kuldīgā, Mazsalacā, kā arī Preiļu, Riebiņu un Saulkrastu novadā, kur kopā jāaptaujā 2700 iedzīvotāju.
Vēlāk pievakarē viesojamies vēl dažās mājās. Kādā no ēkām saimniece iznāk vien tad, kad jau esam devušies tālāk pa ielu, domādami, ka neviena nav mājās. Apsēdusies uz dīvāna hallē, kundze joko, ka labāk jautājumus uzdot viņas vīram, kurš zinot gan dzīvokļa platību, gan citas lietas, un kurš vispār esot mājas saimnieks. Tāpat kā citi, viņa nav zinājusi par izmēģinājuma skaitīšanu. Iespējams, ka paziņojums par to pazuda priekšvēlēšanu un citu pastkastītē samesto reklāmu gūzmā.
Vēl kādā dzīvoklī neviena nebija mājās, savukārt otrajā šīs mājas dzīvoklī mūs sagaida kāds jauneklis. Lai pastāstītu savu vecāku un māsas datus un darba vietas un amatus, viņš mierīgi un pacietīgi zvana visiem trim radiem, kā arī ieslēdz datoru, kur meklē nepieciešamo. Saruna ieilgst vairāk nekā pusstundu. Jautājums par izloksni kļūst arvien "populārāks". Kundze kaimiņmājā apsvēra, cik cilvēkiem tomēr ir svarīgi zināt savu nacionālo patību, savukārt jauneklim šis jautājums, pa telefonu uzdots saviem radiem trešo un ceturto reizi, izraisa smaidu. "Nebūs izloksnes," viņš nosaka, lūkodamies mobilā telefona displejā.
Visbeidzot, nonākam pie vēl vienas mājas - tur otrajā stāvā atveras logs un parādās divu jauniešu un viena kaķa galva. Kad Eva pastāsta, kāpēc atnākusi, ne vārda nebilstot, galvas pazūd, logs aizveras, un mēs saprotam, ka saruna notiks. Tā arī ir - pēc brīža atveras durvis, un mūs aicina virtuvē. Par atbildētāju piesakās meitene, tāpēc viņas vārds sistēmā un datos par šo mājsaimniecību parādīsies kā pirmais.
Saruna sākas kā ierasts - jautājumi par to, kad māja celta, dušas un vannas esamību utt. Taču uz vaicājumu par dzīvokļa platību, atbilžu straume apsīkst. Meitene dodas uz blakusistabu pie vecmammas, lai noskaidrotu, cik lielā dzīvoklī viņi dzīvo. Taču vecmamma pati atnāk, lai visu noskaidrotu. Vairākkārt vaicājusi, kāpēc Evai šādi dati vispār ir vajadzīgi, viņa komentē teju katru jautājumu. "Vai tad to nevar redzēt?" viņa atbild uz jautājumu par to, vai dzīvokļa iemītnieki ir latvieši. Uz norādi, ka meitene ir pieteikusies kā galvenā atbildētāja, skan lepna atbilde: "Es te esmu galvenā". Līdzīgi komentāri veltīti arī citiem jautājumiem, līdz "jautājumu - atbilžu" sesijas noslēgumā viņa mudina Evu beigt ātrāk, jo jāiet skatīties filma.
Pēc šīs sarunas izejam ārā. Eva ir nolēmusi ieiet vēl vienā namā, kas atrodas gandrīz pašā ielas galā. Tas it kā būšot pēdējais šovakar. Šādi viņai būs vēl jāstrādā līdz oktobra beigām, kad tautas skaitīšanas prologs būs beidzies. Plānots izstaigāt daudzas Mežaparka mazās, klusās ieliņas. Pēc tam vēlā rudenī un ziemā Centrālā statistikas pārvalde izvērtēs izmēģinājumu, tostarp Evas pieredzi, un gatavosies martā gaidāmajai lielajai skaitīšanai. Tad no aptaujāšanas neviens nevarēs izsprukt. Taču, ja kādam iedzīvotājam jau tagad ir jautājumi par tautas skatīšanu, tad var zvanīt pa bezmaksas tālruni 80 00 07 77 līdz 31. oktobrim no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
