Pensiju aprēķināšanas kārtībā neatbilst Satversmei, otrdien atzina Satversmes tiesa (ST).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" pensijas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas stāža, portālu "Delfi" informēja ST preses sekretāre Līna Kovalevska. Likuma pārejas noteikumi nosaka: "Līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijas pilsoņiem Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, kā arī šā punkta 10.apakšpunkta minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods ir pielīdzināts apdrošināšanas stāžam". Tātad, pensijas apmērs par līdz 1990.gadam nostrādāto laiku ir atkarīgs nevis no apdrošināšanas iemaksām, bet vienīgi no darba stāža. Savukārt Pensiju likuma Pārejas noteikumi noteic, ka periodu aprēķināšanas, pierādīšanas un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets (MK).

MK noteikumi izdoti uz Pensiju likuma pamata. Apstrīdētā noteikumu 2.punkta daļa noteic, ka līdz 1990.gada 31.decembrim uzkrāto darba stāžu pielīdzina tikai par to personas darba posmu, kas sākas no 15 gadu vecuma. Tātad, ja persona ir sākusi strādāt agrāk par 15 gadu vecumu, par šo nostrādāto laika posmu pensiju neaprēķina.

Ar pieteikumu ST vērsās Valsts Cilvēktiesību birojs, lūdzot atzīt apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmei.

ST secināja, ka Pensiju likuma pārejas noteikumu punktā ietvertā pilnvarojuma mērķis ir reglamentēt kārtību, kādā aprēķināmi, pierādāmi un uzskaitāmi noteiktie darba un tam pielīdzināmie periodi. Līdz ar to MK bija pilnvarots izdot procesuālas normas – noteikt pensiju aprēķināšanas procesuālo kārtību.

Pensiju likumā nav noteikta vecuma robeža, no kuras tiek skaitīts darba un tam pielīdzināmais periods. Savukārt apstrīdētā norma apdrošināšanas stāžam pielīdzina tikai tādus darba periodus, kurus persona uzkrājusi no dienas, kad sasniegusi 15 gadu vecumu. Tātad MK ir pieņēmis materiālo tiesību normu, kas nosaka pašu apdrošināšanas periodu, proti, tā atskaites sākumposmu, nevis tā aprēķināšanas kārtību.

MK varēja rīkoties tikai pilnvarojuma ietvaros, izdot procesuālas normas, kas regulē apdrošināšanas periodiem pielīdzināmo periodu aprēķināšanas kārtību, savukārt šo periodu noteikšana ir atstāta paša likumdevēja kompetencē. Pieņemot apstrīdēto normu, MK ir pārkāpis pilnvarojuma robežas. Līdz ar to apstrīdēta norma nav uzskatāma par pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu un neatbilst Satversmes 64.pantam.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stājās spēkā pasludināšanas brīdī. Spriedums tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ir pieejams arī Satversmes tiesas mājas lapā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form