Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī ir konstitucionāls tiesību akts, ar kuru Tautas padomes priekšsēdētāja vietnieks Gustavs Zemgals paziņoja, ka suverēnā valsts vara Latvijā ir pārgājusi Tautas padomes rokās.
"Par valsts dibināšanu — pēc Latvijas Tautas padomes protokola ir zināms, ka svinīgā sēde sākās pirmdien, 1918. gada 18. novembrī pulksten 16.30 Latvju operas namā, bijušajā Rīgas pilsētas 2. krievu teātra ēkā, kur mūsdienās atrodas Nacionālais teātris. Sēde ilga līdz pulksten 17.45. Pirmās uzrunas un paziņojums, ka suverēnā vara pārgājusi Tautas padomes rokās, notika laikā no 16.30 līdz 17, bet precīzs laiks nav zināms," portālam "Delfi" pastāstīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālists Imants Cīrulis.
18. novembra vakarā Tautas Padomes un Pagaidu valdības vārdā Kārlis Ulmanis un Gustavs Zemgals griezās pie Latvijas pilsoņiem ar uzsaukumu, kurā Tautas Padome pasludina, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski-republiska valsts, kuras Satversmi tuvākajā nākotnē noteiks Satversmes sapulce un, ka Tautas Padome kā augstāko izpildu varu Latvijā ir nodibinājusi Latvijas Pagaidu valdību.
Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām. Tautas padomes darbība ilga 18 mēnešus: no 1918. gada 17. novembra līdz 1920. gada 30. aprīlim.
Tā kā Tautas padome nebija tautas vēlēta pārstāvniecība, lai gan tās sastāvā bija daudz locekļu, kuri tika ievēlēti dažādās vēlētās institūcijās 1917. gadā, Tautas padomi pieņemts uzskatīt par Latvijas Republikas "priekšparlamentu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
