Ceļu satiksmes likumā noteikts, ka pārkāpumus var fiksēt ar tehniskiem līdzekļiem (tai skaitā foto radariem), neapturot transportlīdzekli, un piemērot tikai vadītājam paredzēto minimālo naudas sodu. Savukārt lēmums par minimālā naudas soda samaksu tiek nosūtīts transporta līdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētājam vai īpašniekam.
Tāpēc iespējamas situācijas, kad pie atbildības sauc personas, kuras nav vainojamas pārkāpumā. Savukārt pārsūdzēt šo sodu auto īpašnieks nevar, jo to var darīt tikai pārkāpumu izdarījusī persona.
"Es atbalstu fotoradaru izmantošanu, lai nodrošinātu sabiedrības drošību un operatīvu Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu fiksēšanu, taču neatbalstu situāciju, ka par ceļu satiksmes pārkāpumiem tiek sodīta persona, kas nav veikusi pārkāpumu. Sods jāsaņem pārkāpējam!" norāda Tiesībsargs Juris Jansons.
Apzinoties nepieciešamību saglabāt līdzsvaru starp indivīda tiesību ierobežojumu un sabiedrības drošības interesēm, 2009. un 2010.gadā Tiesībsargs aicināja Iekšlietu, Tieslietu un Satiksmes ministrijas izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, lai novērstu pastāvošos trūkumus. Tomēr ministrijas neuzskatīja šādu grozījumu izstrādi par lietderīgu.
Šogad sabiedriskās politikas centra "Providus" pētījumā arī secināts, ka iestādēm pirms soda piemērošanas būtu jānoskaidro, kas tieši pieļāvis pārkāpumu, un pašreizējais regulējums neļauj transportlīdzekļa turētājam vai īpašniekam pieradīt savu nevainīgumu.
Jau iepriekšējais Tiesībsargs Romāns Apsītis pēc savas iniciatīvas ierosināja pārbaudes lietu par personas sodīšanu pārkāpumos, kas fiksēti ar fotoradariem. Pārbaudes lietas mērķis bija noskaidrot, vai tiek ievērotas cilvēktiesību prasības, amatpersonai pieņemot lēmumu par personas sodīšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
