Tiesībsargs Juris Jansons aicina Ministru kabinetu neatbalstīt tādus vakcinācijas iedrošināšanas pasākumus, kas rada atšķirīgu attieksmi un šķeļ sabiedrību, portālam "Delfi" pavēstīja tiesībsarga pārstāvis Edgars Lākutis.

Pēc iepazīšanās ar Veselības ministrijas (VM) pasākumu kopumu vakcinācijas iedrošināšanai, tiesībsargs secināja, ka tajos nav ievērots taisnīguma princips, jo tie pārkāpj tiesiskuma un ētiskuma robežas.

"Lai apkarotu Covid-19 pandēmiju, mums ir nepieciešama nevis "uzpirkta" sabiedrība, bet zinoša un epidemioloģiski atbildīga sabiedrība, kuras gribu savas un sabiedrības veselības interesēs nosaka nevis biļetes cena muzejā vai prēmija darbā, bet gan sabiedrības kopējā labuma izpratne," ar tiesībsarga komunikācijas pārstāvja starpniecību norādīja Juris Jansons.

Tiesībsarga pārstāvis norādīja, ka Satversme noteic: visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Šī norma ietver divas fundamentālas cilvēktiesību komponentes: vienlīdzību (likuma piemērošana bez jebkādām privilēģijām) un nediskrimināciju (novērš iespēju, ka demokrātiskā un tiesiskā valstī, pamatojoties uz kādu nepieļaujamu kritēriju, piemēram, veselības stāvokli, tiktu ierobežotas personas pamattiesības).

"Ņemot vērā minēto un izvērtējot Veselības ministrijas ierosinātos vakcinācijas pret Covid-19 iedrošināšanas pasākumus kopsakarā ar spēkā esošajām tiesību normām, secināms, ka par pamatotu, attaisnojamu un taisnīgu ir atzīstams priekšlikums izsniegt darbnespējas lapu B, ja vakcinācijas blakņu dēļ personai ir radusies pārejoša darbnespēja. Savukārt pārējie pasākumi, kas piešķir privilēģijas un bonusus nodarbinātības jomā un preču un pakalpojumu iegādes jomā, balsoties uz personas veselības stāvokli, ir atzīstami par sabiedrību šķeļošiem," pavēstīja Lākutis.

Tiesībsarga ieskatā sabiedrības imunizācijas pakāpes celšana nevar notikt uz atšķirīgas attieksmes rēķina, izmantojot izvēles ietekmēšanu ar finansiālu stimulu palīdzību.

Preses paziņojumā medijiem uzsvērts, ka, tiesībsarga ieskatā, vakcinācijas aptveres palielināšanai primāri ir jānotiek, veicot sabiedrības izglītošanu par Covid-19 vakcinācijas svarīgumu, ietekmi uz katra indivīda veselību un visu sabiedrību kopumā.

Savukārt tai sabiedrības daļai, kas ir skeptiska pret vakcināciju, ir nepieciešamas skaidras, cieņpilnas, medicīniskos un zinātniskos pierādījumos balstītas atbildes uz neērtiem un dažkārt mulsinošiem jautājumiem, kas nereti izriet no dezinformācijas, norādīja Lākutis.

Turklāt nevienlīdzīgas attieksmes paredz arī Latvijai saistošas starptautiskās tiesību normas un to principi ir atrunāti arī nacionālajos normatīvajos aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības un patērētāju tiesību aizsardzību, proti, jomas, kuras skar VM ierosinātie priekšlikumi, informēja tiesībsarga pārstāvis.

Jau vēstīts, ka no 15. jūnija cilvēki, kuri būs vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši, varēs piedalīties publiskos pasākumos, apmeklēt kafejnīcas, kino teātra izrādes, koncertus, klubus un saņemt citus līdzīgus pakalpojumus, nelietojot sejas maskas un neievērojot divu metru distanci. Lai šādus pakalpojumus sniegtu, arī visiem darbiniekiem jābūt vakcinētiem vai izslimojušiem Covid-19, kā arī jānodrošina kontrole, lai neielaistu cilvēkus, kas neatbilst prasībām, uzsvēra VM.

Tāpat arī "Delfi" sadaļā "viedokļi" publicēja 150 pazīstamu cilvēku parakstītu vēstuli par vispusīgas informācijas nesniegšanu Covid-19 vakcinācijas jautājumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!