Valdībai ir aizmirsies par sociālā riska grupām Latvijā - iedzīvotājiem, kas dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa vai ir tuvu tam, Latvijas Televīzijā piektdien norādīja tiesībsargs Juris Jansons.
Viņa vērtējumā, valsts sociālā atbalsta programmas nav efektīvas, ja jau tik daudzi iedzīvotāji izjūt ekonomisko spriedzi.
"Varētu piekrist tam, ka tautsaimniecība atveseļojas, to rāda citi makroekonomiskie vai fiskālie rādītāji, bet man šķiet, ka ir kaut kā aizmirsies par sociālā riska grupām, tām, kas dzīvo zem nabadzības sliekšņa vai tuvu tam. Sociālās atbalsta programmas, vai nu ar nodarbinātību vai cita ienākumu gūšanas veidā, nav efektīvas, par to liecina skaitļi," norādīja Jansons.
Tiesībsarga birojs jau iepriekš uzsvēris, ka, neskatoties uz Latvijas valdības sniegto informāciju par tautsaimniecības strauju atveseļošanos, ekonomisko spriedzi Latvijā joprojām izjūt vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, Vidzemes un Latgales reģionā pat līdz 77% mājsaimniecību.
Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" dati par 2011.gadu liecina, ka Latvijā pērn līdz 40,1% ir palielinājies nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars. Tie ļauj secināt, ka mūsu valstī nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars kopš 2008.gada ekonomiskās krīzes sākumam ir pastāvīgi audzis. Vēl 2008.gadā šis rādītājs bija 33,8%, 2009.gadā tas pieauga līdz 37,4% bet 2010.gadā - līdz 38,1%.
"Eurostat" aprēķinātais nabadzības riska slieksnis 2011.gadā bija 147 lati jeb 209 eiro mēnesī vienai personai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
