Tieslietu padomē pirmdien vēlreiz tika diskutēts par Augstākās tiesas (AT) reformu, likvidējot Krimināllietu tiesu un Civillietu tiesu palātu, atbildē Saeimas Juridiskajai komisijai norādot uz AT departamenta iesaistes saglabāšanu kandidātu izvēles procesā.
Pirmdien šim jautājumam Tieslietu padome veltīja plašas diskusijas. Atbildē Juridiskajai komisijai, par kuras atsevišķiem punktiem notika balsojums, padome norādīja, ka pēc tiesu palātu likvidācijas uz AT attiecīgu departamentu nepārceltam tiesnesim nav saglabājams AT tiesneša statuss, jo pēc reformas pabeigšanas "AT tiesneša" jēdziena saturs atbildīs kasācijas instances tiesas tiesneša amatam, tomēr vienlaikus atbalstīja sociālo garantiju saglabāšanu.
Attiecīgi Tieslietu padome arī lēma, ka AT attiecīgā departamenta iesaiste ir saglabājama kandidāta izvēles procesā, vienlaikus neuzliekot Kvalifikācijas kolēģijai lemt pēc būtības par piemērotākā kandidāta izvēli. Savukārt tieslietu ministra iesaiste nebūtu nosakāma likumā, jo to tieslietu ministrs nodrošina kā likumā noteiktais Tieslietu padomes pastāvīgais loceklis.
Tāpat padome atbildes projektā lēma norādīt, ka tiesu palātas tiesnesim būtu saglabājama iespēja izvēlēties tiesu instanci, kurā viņš vēlas turpināt pildīt amata pienākumus, proti, apelācijas instances tiesā, apgabaltiesā vai rajona (pilsētas) tiesā.
Jau vēstīts, ka Krimināllietu tiesu palātas tiesneši Ludmila Poļakova un Jānis Tiltiņš ir piekrituši strādāt apelācijas instances tiesā, saglabājot AT tiesneša statusu, iepriekš Saeimas Juridiskajā komisijā sacīja abu tiesnešu advokāts Lauris Liepa. Viņi ir piekrituši skatīt lietas apelācijas instances tiesā un fiziski strādāt apgabaltiesā līdz brīdim, kad kādā no AT departamentiem parādīsies tiesneša vakance.
Kā ziņots, Juridiskās komisijas vairākums marta beigās konceptuāli atbalstīja risinājumu AT tiesu palātu tiesnešu tālākajai darbībai pēc palātu likvidācijas. Risinājums paredz tiesnešu strādāšanu citā apelācijas instancē, saglabājot iespēju nākotnē atgriezties darbā AT. Attiecīgās likuma izmaiņas attieksies uz tiesnešiem, kas līdz konkrētam datumam nebūs pārcelti darbā viņu palātai atbilstošajā AT departamentā.
Paredzētie grozījumi likumā vēl tiks pielaboti, taču provizoriski tie paredz, ka Tieslietu padome pēc AT priekšsēdētāja un tieslietu ministra kopīga priekšlikuma pēc AT palātas likvidēšanas uzdod palātas tiesnesim turpināt tiesneša amata pienākumu pildīšanu citā apelācijas instances tiesā. Tiesnesim tiktu saglabātas AT tiesneša sociālās garantijas.
Tāpat tiesnesis saglabātu iespēju atgriezties darbā AT, ja kādā no departamentiem izveidosies tiesneša amata vakance. Ja kādreizējais palātas tiesnesis, kuram uzdots pildīt pienākumus citā apelācijas instances tiesā, būs saņēmis pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, viņam būs priekšrocība tikt pārceltam AT departamenta tiesneša amatā.
Tāpat likvidētās palātas tiesnesis saglabās tiesības strādāt AT plēnumā.
Saskaņā ar tiesu sistēmas reformu pašlaik ir likvidēta AT Krimināllietu tiesu palāta un nākotnē tiks likvidēta arī AT Civillietu tiesu palāta.
Jau vēstīts, ka iepriekš minētie divi tiesneši netika pārcelti darbā uz AT Krimināllietu departamentu. Tieslietu padome aicināja Saeimu viņus pārcelt darbā par tiesnešiem Rīgas apgabaltiesā, taču Saeima, argumentējot savu pozīciju, noraidīja šo priekšlikumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
