Foto: DELFI

Tieslietu padome pirmdien atbalstīja līdzšinējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera kandidatūru ģenerālprokurora amatam. Līdz ar to par Kalnmeiera apstiprināšanu uz otro termiņu šajā amatā būs jābalso Saeimai.

Jau ziņots, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs iepriekš ģenerālprokurora amatam izvirzīja patlaban šajā amatā esošo Kalnmeieru. Prokuratūras likumā noteikts, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam pirms ģenerālprokurora amata kandidāta virzīšanas Saeimas balsojumam šī kandidatūra jāsaskaņo ar Tieslietu padomi.

Tieslietu padomes sēdes sākumā Bičkovičs norādīja uz Kalnmeiera padarīto, kas radījis pārliecību par viņa spēju turpināt vadīt prokuratūru. Tāpat viņš iepazinies ar Kalnmeiera nākotnes idejām par prokuroru mācībām un, piemēram, izmeklētāju darba uzlabošanu.

Komentējot padarīto darbu viņa vadīšanas laikā, Kalnmeiers norādīja, ka pašā sākumā pieķēries jautājumam par prokuratūras ēku Dzirnavu ielā, kura bijusi pirms avārijas stāvoklī. Taču arī patlaban ēkas nākotnes risināšana notiekot tikai "uz papīra", jo tās sakārtošanai nepieciešami lieli finanšu līdzekļi.

Tāpat Kalnmeiers norādīja, ka risināts jautājums par prokuratūras materiāltehnisko nodrošinājumu, tostarp autotransportu un datoriem. Iepriekš prokuratūra lietotus datorus iepirkusi no VID, bet automašīnas no Valsts policijas. Taču tagad prokuratūras autoparks ir normālā stāvoklī, sacīja Kalnmeiers.

Pie padarītajiem darbiem pašreizējais ģenerālprokurors minēja arī Prokuratūras likuma sakārtošanu un struktūras reformēšana. Viņa vadīšanas laikā reorganizēta Muitas prokuratūra, jo secināts, ka tās darbs nav bijis efektīvs, kā arī praktiski likvidēta Reabilitācijas un specdienestu prokuratūra, uz kuras bāzes izveidota jauna tā dēvētā Narkotiku prokuratūra. Vēl prokuratūra no tiesām pārņēmusi Eiropas apcietinājuma orderu izsniegšanu, tādējādi atvieglojot tiesu noslodzi.

Savukārt kā vienu no jauninājumiem, kas ieviests, Kalnmeiers minēja prokuroru profesionālo novērtēšanu. Kalnmeiers uzsvēra, ka tā nav tikai formāla izvērtēšana, bet gan ir ļoti nopietns solis prokuratūras darbā. "Patlaban ne mazāk kā četri prokurori ir saņēmuši neapmierinošu darba novērtējumu. Līdz gada beigām nepilnības jānovērš. Ja pēc atkārtota novērtējuma tiks secināts, ka uzlabojumu nav, tad prokuroram darbs prokuratūrā būs jāatstāj," sacīja ģenerālprokurors.

Savukārt atbildot uz publiski izskanējušo kritiku par prokuratūras prestiža kritumu, Kalnmeiers to nenoliedza. Viņš norādīja, ka prokuratūra nedarbojas autonomi un nesaistīti ar citām tiesībsargājošajām iestādēm. "Tā ir kompleksa problēma. Bez kvalitatīva darba izmeklēšanas iestādēs nevar tikt pie kvalitatīva rezultāta. Bez vienotas pieejas izmeklēšanas kvalitātes uzlabošanā nekāda jūtama efekta nebūs," komentēja Kalnmeiers. Viņš norādīja, ka patlaban attīstība notiekot haotiski bez vienota plāna.

Kalnmeiers jau iepriekš vairākkārt norādījis uz nekvalitatīvo izmeklēšanas darbu Valsts policijā. Arī tieslietu padomes sēdē viņš norādīja, ka finansējuma trūkuma dēļ Valsts policijas darbs ir "noslīdējis visai zemu". Turklāt kvalitātes zudums, kas radies krīzes dēļ, nav atgūstams tādā pat laika periodā, proti, četros gados pēc krīzes beigām.

Kalnmeiera prognozes liecina, ka uzlabojumi Valsts policijas darbā varētu būt gaidāmi ap 2020.gadu un tikai pie nosacījuma, ka Valsts policijai nākamā gada budžetā tiek piešķirti papildu 65 miljoni eiro, lai realizētu Valsts policijas atalgojuma koncepcijā paredzēto. Vienlaikus viņš norādīja, ka prognozes papildu finansējuma piešķiršanai nav īpaši pozitīvas. Tāpat ģenerālprokurors norādīja, ka bez finansiālas Valsts policijas darbinieku motivācijas darba kvalitāte neuzlabosies.

Kalnmeieru kā ģenerālprokurora amata kandidātu AT priekšsēdētājam virzīt ierosināja Ģenerālprokurora padome, bet otrs kandidāts - prokurors Jānis Ilsteris - savu kandidatūru ģenerālprokurora amatam pieteica kā privātpersona.

2010.gadā Kalnmeiers ģenerālprokurora amatā nomainīja Jāni Maizīti, kurš patlaban ir Satversmes aizsardzības biroja vadītājs. Maizīti ģenerālprokurora amatā nepārvēlēja uz trešo pilnvaru termiņu, jo viena un tā pati persona var ieņemt ģenerālprokurora amatu ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Saeima Kalnmeieru ģenerālprokurora amatā apstiprināja 2010.gada 12.jūlijā. Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11.jūlijā. Ģenerālprokuroru amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!