Zamozdiku vaino par 49 781 latu vērtā atpūtas kompleksa izbūvi. Kompleksā ietilpst tvaika kabīne, somu pirts, kā arī burbuļvanna.
Zamozdiks nopratināšanā stāstīja, ka 1997.gadā toreizējais VK direktors Tikmers devis "pietiekoši skaidru norādījumu, ka vajadzētu uzbūvēt kompleksu, kur varētu relaksēties Valsts kancelejas darbinieki un premjers nepieciešamības gadījumā varētu rīkot neformālas tikšanās".
Viņš savu vainu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un lielu zaudējumu nodarīšanā valsts budžetam neatzina un norādīja, ka tikai precīzi izpildījis Tikmera mutiskos norādījumus.
"Tā ir likuma nepilnība, ka man kā ierēdnim ir jāpilda gan mutiskie, gan rakstiskie vadītāju sniegtie norādījumi, tiem abiem ir vienāds spēks. Protams, ka tagad neviens neatzīst, ka kaut ko zinājis par pirts būvniecību," sacīja tiesājamais Zamozdiks.
Savukārt Tikmers norādīja, ka sarunā ar Zamozdiku tikai ieminējies par to, ka vajadzētu pagrabstāva telpas sakārtot, bet nav devis norādījumus izbūvēt atpūtas kompleksu.
Arīdzan Vītols, kurš 1998.gadā kļuva par VK vadītāju, tiesā norādīja, ka neko nav zinājis par atpūtas kompleksa būvi. "Sākot strādāt, es kopā ar Zamozdiku izstaigāju visas valdības ēkas no augšas līdz apakšai, bet telpās, kurās notika remonts, viņš mani neieveda. Lai gan iegājām pat civilās aizsardzības telpās un apskatījām tur esošo nelielo pirtiņu," sacīja Vītols.
Tomēr Zamozdiks konfrontācijā ar Vītolu apgalvoja, ka bijušais VK direktors melo un ir labi zinājis par kompleksa būvniecību. Zamozdika viedoklim piekrita arī VK Finanšu departamenta direktore Aija Pūpola.
Tiesai radās jautājums arī par būvfirmas "Siguldas būvmeistars" pakalpojumu regulāru izmantošanu valdības ēkā notiekošajos būvdarbos, pirms tiem neizsludinot konkursu. Tikmers tiesā norādīja, ka šīs firmas pakalpojumus izmantojuši jau ilgus gadus un konkurss būvdarbu veikšanai nav izsludināts arī tad, ja pasūtījums bijis vairāk nekā 50 000 latu vērts. Likums paredz, ka par 50 000 un vairāk latu vērtu pasūtījumu veikšanu nepieciešams izsludināt konkursu.
Lietā civilprasību pieteikusi arī Finanšu ministrija, lūdzot piedzīt no Zamozdika atpūtas kompleksa celtniecībā izlietotos gandrīz 50 000 latu, tomēr ministrijas pārstāve nespēja paskaidrot, kāpēc tā pieteikusi šādu civilprasību.
Finanšu ministrija pēc Valsts kontroles kolēģijas ieteikuma bija sodījusi Valsts kanceleju par dārgā kompleksa būvniecību, nākamā gada budžetā atrēķinot 50 000 latu no VK pieprasītās summas. VK pret Zamozdiku finansiālo pretenziju nav, jo komplekss šobrīd VK dod peļņu, tāpēc tiesa vēlējās noskaidrot Finanšu ministrijas civilprasības pamatojumu.
Vairāki Valsts kancelejas darbinieki tiesā apliecināja, ka kompleksa būvniecībai izlietotā summa, salīdzinot ar pārējiem VK izdevumiem, ir neliela un, viņuprāt, atbilstoša veiktajiem darbiem, tāpēc Zamozdiku nevarētu vainot par lielu zaudējumu radīšanu.
Tiesas sēde turpināsies otrdien, kad paredzēts pabeigt liecinieku pratināšanu un uzsākt tiesu debates.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
