Transplantoloģijas rezidentūras likvidācija: draud amatierisms operācijās

Olgai Jegorovai ir 35 gadi, un viņa ir jaunākā starp transplantoloģēm Latvijā. "Esmu sajūsmā par to, ko mēs šeit darām, – ar savām iemaņām un zināšanām izdodas palīdzēt cilvēkiem, kuri bez mums neizdzīvotu," saka Olga, kura dzimusi Daugavpilī. Patīk praktiski darbi ar rokām – zāģēt, skrūvēt. Darbs, kur var redzēt paveikto. Transplantācijas rezidentūru viņa izvēlējās, lai arī "tā bija tumša bilde, studijās par to neko nemācīja".

Viņa bažījas, vai trīs gados paspēs apgūt visu vajadzīgo, jo bija daudz teorijas, intensīva prakse. Kad Olga bija transplantējusi pirmās 20 nieres, viņai pienācās sertifikāts. "Es nekad neuzņemtos transplantēt, ja nezinātu, kā to darīt. Būtu grūti pacientam dot miera sajūtu, ka viss izdosies," viņa saka. Ilgāk šajā jomā darbojas transplantologs Aleksandrs Maļcevs, kurš salīdzina: "Transplantēt nieres tikai ar ķirurga zināšanām – tas būtu kā "Cessna" pilotam vadīt "Boeing"."

Ieekonomēt tūkstošus

Latvijā kopumā ir pieci tādi ķirurgi kā Olga. Neviens nav devies strādāt uz ārzemēm, atšķirībā no ārstiem citās specialitātēs. Visi darbojas Stradiņa slimnīcā. Tieši šie ķirurgi ir tie, kas izņem no donoriem transplantējamos orgānus. Taču pēc pāris gadiem tā varētu būt problēma, jo nebūs vairs jaunu šādu speciālistu – Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) nolēmusi rezidentūru slēgt.