Trauksmes cēlēju regulējums aizsargās ziņotājus par pārkāpumiem partiju finansēšanā
Foto: Valsts kanceleja

Valsts kanceleja izstrādājusi jaunu Trauksmes celšanas likumprojektu, kurā, atbilstoši Eiropas Savienības (ES) prasībām, ietverta virkne jaunu normu, tostarp paredzot aizsargāt personu, kas ceļ trauksmi par partiju finansēšanas pārkāpumiem. Par minēto likumprojektu otrdien spriedīs Ministru kabinets, bet gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijā 2018. gadā tika pieņemts un 2019. gadā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, kura mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem darba vidē. Vienlaikus likums nodrošina trauksmes celšanas mehānismu, kā arī trauksmes cēlēju aizsardzību. Tomēr Latvijai nacionālajā regulējumā ir jāpārņem ES direktīvas prasības par trauksmes cēlēju aizsardzību, tādējādi Valsts kanceleja izstrādāja jaunu Trauksmes celšanas likumprojektu, kurā ir saglabātas patlaban spēkā esošās normas, gan arī ieviestas jaunas.

Aizsargās arī ar trauksmes cēlēju saistītas personas

Ņemot vērā ES direktīvas prasības, likumprojektā piedāvāta jauna "trauksmes cēlēja" definīcija, proti, tā ir fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu sabiedrības interesēm kaitniecisku pārkāpumu, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus. Valsts kancelejā paskaidroja, ka tādējādi terminā "trauksmes cēlējs" ietverta gan nelabvēlīgo seku iespējamība trauksmes cēlējam, gan saglabāts nosacījums par informācijas iegūšanas apstākļiem.

Viena no likumprojektā iekļautajām jaunajām prasībām attiecas uz trauksmes cēlēja saistīto personu aizsardzību. Tas nozīmē, ka turpmāk aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī saistītām personām, kuras var būt gan kolēģi, gan komersanti vai privāto tiesību juridiskās personas, ar kurām ir saistīts trauksmes cēlējs. No jaunā regulējuma arī izriet, ka aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām varēs attiekties ne tikai uz trauksmes cēlējam piederošiem uzņēmumiem, bet arī uz piederošām personu apvienībām un nodibinājumiem.

Varēs celt trauksmi par partiju finansēšanu un aģitācijas pārkāpumiem

Jaunajā likumprojektā ir saglabātas jomas, par kurām trauksmes cēlējs ir tiesīgs celt trauksmi, tostarp amatpersonu bezdarbību, nolaidību, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, publisku finanšu līdzekļu izšķērdēšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, konkurences tiesību pārkāpumiem u.c.

Tajā pašā laikā jaunā likuma redakciju piedāvāts papildināt ar prasību, ka trauksme būtu ceļama arī par partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumiem. "Lai gan minētās pārkāpumu jomas ir specifiskas, tās ir nepieciešams izcelt un darīt sabiedrībai zināmas, jo nespēja identificēt šos pārkāpumus, kā arī neziņošana par tiem var radīt apdraudējumu valsts drošībai," uzskata likumprojekta autori.

Valsts kanceleja paskaidro, ka partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumi darba attiecību kontekstā var izpausties, piemēram, situācijā, kad darba devējs, kas ir politikai pietuvināta persona, piespiež darbinieku pret viņa brīvu gribu savā vārdā ziedot kādai konkrētai partijai, tādējādi slēpjot partijas finansējuma patieso izcelsmi.

Savukārt priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumi primāri tiktu saistāmi ar publiskas personas institūcijas administratīvo resursu aizliegtu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā. Kā piemēru likumprojekta autori min, ka pie kādas partijas piederoša amatpersona kā pašvaldības kapitālsabiedrības vadītāja uzdod darbiniekam vai padotajam darba laika ietvaros ar dienesta automašīnu aizbraukt uz tipogrāfiju pēc partijas bukletiem un izvadāt tos noteiktiem adresātiem. "Priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumu scenāriji var būt dažādi, specifiski un dažkārt neparedzami, līdz ar to var būt nozīmīga arī trauksmes cēlēja loma to atklāšanā," atzīst Valsts kancelejā.

Būs jāziņo par pārkāpumiem klimata jomā

Tāpat jaunajā likumprojektā ietverta prasība par ziņošanu, ja konstatēti pārkāpumi un rīcība, kas ietekmē klimata pārmaiņas. Šādu priekšlikumu Latvijai sniedza Starptautiskā Trauksmes cēlēju organizācija, Nacionālais trauksmes cēlēju centrs, Eiropas Trauksmes cēlēju tiesību centrs un starptautiskais trauksmes cēlēju advokātu birojs "Kohn, Kohn & Colapinto". Valsts kancelejā atzina, ka, ņemot vērā pieaugušo klimata pārmaiņu nozīmību un ietekmi uz visu sabiedrību kopumā, tika nolemts šādu priekšlikumu atbalstīt.

Tādējādi likumprojekta izpratnē ar klimatu saistītā trauksmes celšana ietver ziņošanu par pārkāpumiem, kas kaitē klimatam vai rada draudus klimatam, vai kas būtiski kavē centienus mazināt klimata pārmaiņas. Tāpat šajā jomā jāziņo par nepatiesu informāciju, ko uzņēmumi atklāj saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām vai ekoloģiskajiem rādītājiem.

Nosaka jomas, kurās varēs necelt trauksmi

Patlaban spēkā esošajā likumā ir noteikts, ka apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana un ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu nav uzskatāma par trauksmes celšanu. Turpretī ES direktīvā šī prasība ir paplašināta, tādējādi arī likumprojektā ir ietverti gadījumi, kas nav uzskatāmi par trauksmes celšanu.

Proti, par trauksmes celšanu likumprojekta izpratnē nav uzskatāma apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana, ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu vai zvērināta advokāta un klienta, ārsta un pacienta saziņas konfidencialitātes izpaušana. Tāpat par trauksmes celšanu nav uzskatāms tiesnešu apspriedes noslēpuma un to neizpaužamo ziņu izpaušana, kas iegūtas slēgtajās tiesas sēdēs; kā arī informācijas izpaušana par speciālo izmeklēšanas darbību veikšanu, kā arī tās rezultātā iegūto ziņu izpaušana. Valsts kancelejā uzsver, ka šo prasību paplašināšana neietekmē ES un dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz klasificētas informācijas aizsardzību un valsts drošību.

Trauksmi drīkstēs celt publiski

Ņemot vērā ES direktīvā noteikto, likumprojekts paredz arī vairākus priekšnosacījumus trauksmes celšanai publiski. No jaunā regulējuma izriet, ka celt trauksmi publiski varēs tad, ja divu mēnešu laikā trauksmes cēlēju neinformē par trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas gaitu. Trauksmi varēs celt publiski, ja personai būs pamats uzskatīt, ka, pārkāpums var būt nenovēršams vai nepārprotams sabiedrības interešu apdraudējums, piemēram, gadījumos, kad pastāv ārkārtas situācija vai nenovēršama kaitējuma risks. Tāpat trauksmi varēs celt publiski, ja personai būs pamats uzskatīt, ka, vēršoties kompetentajā institūcijā, tiks radītas nelabvēlīgas sekas, pārkāpums tiks slēpts vai netiks novērsts.

No likumprojekta izriet, ka trauksmes cēlēja ziņojumu varēs iesniegt elektroniski bez droša elektroniskā paraksta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā "www.latvija.lv" vai tīmekļvietnē "www.trauksmescelejs.lv", ja ziņojumu iesniedz un personas identitāti pārbauda, izmantojot tiešsaistes formas, kuras pieejamas portālā un tīmekļvietnē. Vienlaikus likumprojektā tiek atstāts spēkā esošais regulējums par to, ka iesniegums tiek izskatīts septiņu dienu laikā, lai pieņemtu lēmumu par iesnieguma atzīšanu vai neatzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu.

Par trauksmes celšanas traucēšanu sods līdz 7000 eiro

Jaunajā regulējumā arī paredzēta administratīvā atbildība par trauksmes celšanas traucēšanu. Proti, par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam, viņa radiniekam vai saistītajai personai fiziskai personai varēs piemērot naudas sodu no 15 eiro līdz 350 eiro, amatpersonai — no 20 eiro līdz 350 eiro, bet juridiskajai personai — no 35 eiro līdz 7000 eiro.

Likumprojekts paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanas traucēšanu veiks Valsts policija, kura, kā atzīst likumprojekta autori, ir vispiemērotākā un atbilstošākā institūcija šādu pārkāpumu izskatīšanai.

No Valsts kancelejas sniegtās informācijas par trauksmes celšanu 2020.gadā izriet, ka pērn kopumā valsts institūcijās saņemti 517 iesniegumi, no kuriem 122 iesniegumi tika atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem, 312 gadījumos iesniegumi netika atzīti par trauksmes cēlēja ziņojumiem, jo tie neatbilda kādai no trauksmes celšanas pazīmēm vai vairākām no tām.

Pagājušajā gadā pēc ziņojumu saņemšanas septiņos gadījumos tika uzsākts kriminālprocess, 23 gadījumos uzsākts administratīvā pārkāpuma process, bet vienā gadījumā uzsākta disciplinārlieta. Savukārt 13 gadījumos veiktas uzraugošo, kontrolējošo un revīzijas institūciju pārbaudes. 40 gadījumos veiktas citas darbības, piemēram, dokumentu pārbaude, pieprasīti skaidrojumi, veikta pārbaude par iespējamu amatpersonu iesaisti noziedzīgā nodarījumā. 20 gadījumos informācija iekļauta jau uzsāktā lietā.

2020. gadā iedzīvotāji visvairāk vērsušies Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kur saņemti 111 iesniegumi, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kur saņemti 53 iesniegumi. Pēc iesniegumu skaita 2020. gadā nākamie biežākie adresāti ir tiesībaizsardzības un kontroles un uzraudzības iestādes, proti, ģenerālprokuratūra, Valsts darba inspekcija, Valsts policija, Valsts valodas centrs, Valsts vides dienests.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība Korupcija Priekšvēlēšanu aģitācija Valsts kanceleja Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form