Turpmāk Valsts prezidentu ievēlēs atklāti, galīgajā lasījumā lemj Saeima
Foto: AFI

Valsts prezidentu turpmāk ievēlēs atklātā Saeimas balsojumā, paredz Saeimas galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Satversmē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Par" grozījumiem Satversmē balsoja 85 deputāti, trīs parlamentārieši balsoja "pret". "Pret" bija trīs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti: Jānis Vucāns, Līga Kozlovska un Valdis Kalnozols.

Balsojuma rezultātu var redzēt šeit.

Deputāts Edvards Smiltēns (LRA) uzsvēra, ka šis balsojums viņam ir personīgi nozīmīgs: "Kolēģi, es domāju, ka ir viens labs teiciens: "Kāds, kurš saka, ka tas nav izdarāms, nedrīkst kavēt to, kas to jau dara." Tāpēc arī man šis balsojums šobrīd ir personīgi nozīmīgs. Gan pirms astoņiem gadiem, gan pirms četriem, es esmu solījis cilvēkiem, ka es to panākšu, un šodien tas tiks izdarīts. Mēs Latvijas simtgadē Prezidentu ievēlēsim atklātā, godīgā, caurspīdīgā balsojumā."

Savukārt parlamentārietis Kalnozols debatēs aicināja neatbalstīt grozījumus pirms nav izskatīts ZZS iesniegtais likumprojekts, kas paredz, ka Valsts prezidentu ievēl tauta.

"Faktiski šis priekšlikums ir atgriešanās Augstākās padomes laikā," kritisks bija Kalnozols.

"Uzticamies savai tautai, iedodam iespēju viņai ievēlēt prezidentu, ar ko viņi lepojas un lai viņi jūt, ka viņi paši šo izvēli ir izdarījuši, nevis mūs vaino, ka mēs esam ne to ievēlējuši, ko kāds nav gribējis," aicināja parlamentārietis.

Jāatgādina, ka ZZS deputāti iepriekš Saeimā iesniedza grozījumus Satversmē, kas paredz, ka Valsts prezidentu ievēl tauta. Šo likumprojektu Saeima lēma nodot izskatīšanai komisijām.

Deputāte Inese Lībiņa-Egnere (V) pirms Saeimas lēmuma skaidroja, ja ceturtdien likumprojekts gūs atbalstu trešajā lasījumā, tad deputāti laicīgi varētu uzsākt darbu pie Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma grozījumiem.

Tikmēr Gunārs Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts; kandidēs no ZZS) pauda sašutumu par steigu, kā tiek virzīti grozījumi konstitūcijā. "Es aicinātu ar cieņu izturēties pret valsts pamatlikumu. Tas nav vienkāršs likums," atgādināja deputāts.

Paredzēts, ka izmaiņas Satversmē stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Vēstīts, ka Satversmē ir noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

Lai veicinātu sabiedrības lielāku uzticēšanos Saeimai, nepieciešams nodrošināt darba procesa caurskatāmību. Balsojums par Valsts prezidentu ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā, Satversmes grozījumu anotācijā atzīmējuši tā autori.

Valsts konstitūcija nosaka, ka Saeima Satversmi var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Grozījumus Satversmē iepriekš Saeimā iesniedza Latvijas Reģionu apvienība (LRA).

LRA pārstāvis Edvards Smiltēns iepriekš Juridiskai komisijai uzsvēra, ka būtībā šie grozījumi ir "ārkārtīgi vienkārši, iespējams, vienkāršākie Saeimas vēsturē", jo nepieciešams vienā vārdā grozīt vien divus burtus. Deputāts uzsvēra, ka jautājums par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā ir gadiem ilgi diskutēts jautājums, un sabiedrība sagaida risinājumu. Viņaprāt, sabiedrība grib zināt, kā balsojuši viņu priekšstāvji, kā tiek realizēta tautas griba.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Edvards Smiltēns Saeima Satversme Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form