Raidījuma "Kriminālā informācija" (KI) veidotājam Mihailam Bergeram un Iekšlietu ministrijas (IeM) Preses un sabiedrisko attiecību departamenta vadītājam Normundam Beļskim piektdien, tiekoties ar Valsts Cilvēktiesibu biroja vadītāju Olafu Brūveru, izdevies viņu pārliecināt, ka raidījums ievēro visas cilvēktiesības.
Brūvers pastāstīja, ka tikšanās notikusi pēc raidījuma veidotāju iniciatīvas, kuri pauduši bažas par biežajām raidījumā parādīto cilvēku radinieku un paziņu sūdzībām gan VCB, gan raidījumam. Brūvers stāstīja, ka saruna ar raidījuma veidotājiem bijusi "jauka un interesanta" un viņš pārliecinājies, ka KI cenšoties nepārkāpt cilvēktiesības.

Bergers VCB vadītājam uzrādījis rakstiskus dokumentus, kas apliecina, ka visas uz aizdomu pamata par noziegumiem aizturētās un raidījumā intervētās personas sarunai kameras priekšā labprātīgi piekritušas. Atļauja intervijai tiekot prasīta ikreiz, un neviens no izjautātajiem neesot intervēts bez piekrišanas.

VCB un KI veidotāji arī secinājuši, ka raidījumam ir vairākas pozitīvas ietekmes - tas palīdz atspoguļot policijas veiksmīgo darbu noziedzības apkarošanā, turklāt tam esot liela profilaktiskā nozīme, jo aizturētie intervijās bieži aicinot savus līdzgaitniekos "nenostāties uz slidena ceļa". Beļskis Brūveram pastāstījis, ka pēc iedzīvotāju atsauksmēm raidījumā redzētajiem sižetiem policijai ik gadus izdodoties atklāt 350 līdz 400 jaunus noziedzīgus nodarījumus.

Brūveram arī pastāstīts, ka bieži aizturēto radinieki, kuri iesniedzot sūdzības VCB un raidījumam, pat nezinot par savu "dēlu un tēvu" noziedzīgo pagātni, tāpēc esot sašutuši par viņu parādīšanos raidījumā. Pēc patiesības noskaidrošanas konflikti tiekot atrisināti mierīgā ceļā, pauduši KI veidotāji.

Viņi arī atzinuši, ka apmēram reizi 9 līdz 10 mēnešos gadoties, ka raidījumā parādītais, kādā noziegumā aizdomās turētais cilvēks patiešām izrādījies nevainīgs. Šādos gadījumos raidījums viņam atvainojoties un parasti nekādu pretenziju neesot. Veidotāji arī uzsvēruši, ka 90% no raidījumā rādītājiem esot rūdīti recidīvisti, kas atkārtoti nonākuši policijas redzes lokā.

VCB un KI veidotāji vienojušies, ka, lai pavisam droši novērstu iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus, katra raidījuma sākumā tikšot parādīts uzraksts, ka ikviena rādītā intervija ir brīvprātīga un intervējamais tai piekritis, savukārt beigās - ka par aizdomās turēto vainu lems tiesa.

KI veido Iekšlietu ministrijas preses centrs sadarbībā ar TV 3. Iknedēļas raidījumā tiek atspoguļoti dažādu noziegumu apstākļi, kā arī rādītas intervijas ar aizdomās turētajām personām, kuras raidījuma veidotājiem izskaidro savus nodarījumus, to iemeslus un apstākļus. Savukārt raidījumā "Kriminālais ekskluzīvs" demonstrē plašas intervijas ar sabiedrībā pazīstamiem noziedzniekiem.

Iepriekš presē izskanēja viedoklis, ka raidījumā, kurā žurnālisti iztaujā aizdomās turētos par nozieguma apstākļiem bez advokāta klātbūtnes, varētu būt pieļauti cilvēktiesību pārkāpumi. Šo viedokli mediji pamatoja ar to, ka bieži raidījumā arī rāda nepilngadīgus aizturētos, nosaucot viņu pilnus vārdus un uzvārdus un parādot neaizsegtas sejas, kā arī intervē narkomānus, kuriem sākusies abstinence un kuri nav spējīgi kontrolēt savu rīcību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!