Pērn veiktā ūdensteču izveidošana Engures ezera ziemeļu gala niedrājā situāciju ezerā nevis pasliktina, bet gan uzlabo, un tas noteikti nav iemesls tam, ka šovasar krities ūdens līmenis ezerā, sacīja Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons ("Demokrātiju visiem"). Viņa vadītās pašvaldības valdījumā ir nodota Mērsraga novada administratīvajā teritorijā esošā Engures ezera daļa.
Ezera aizaugšana ir sekas cilvēka darbībai. 1842. gadā no Engures ezera ziemeļu gala uz jūru tika izrakts kanāls, izveidojot Mērsraga ostu. Līdz ar kanāla izrakšanu Engures ezera līmenis pazeminājās par pusotru metru. Savukārt padomju varas gados ezera aizaugšanu veicinājusi lauksaimniecības minerālmēslu nonākšana ūdenī.
"Engures ezers faktiski bija palicis tikai uz kartes. Tas ir rezultāts padomju laika saimniekošanai un tam, ka 20 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas arī nekas nav ticis darīts, lai situāciju uzlabotu," atzina Karlsons. Pēdējos gados trauksmi sākuši celt ornitologi, jo ezera niedrājs bijis aizaudzis tiktāl, ka ierastajām putnu sugām tas kļuvis nepiemērots. Latvijas Dabas fonda un Engures ezera dabas parka fonda īstenotajā projektā pērn pabeigta ūdensteču veidošana Engures ezera ziemeļu gala niedrājā, fragmentējot 300 hektārus (ha) plašo ezera ziemeļu gala niedrāju un izveidojot ūdensteces 20 ha platībā. Nākotnē ūdensteču veidošanu plānots turpināt citos projektos.
"Tas noteikti nav iemesls, kāpēc pazeminājies ūdens līmenis ezerā. Gluži otrādi – ja nebūtu iztīrīti pievadkanāli, izveidotas ūdensteces, situācija šobrīd būtu vēl sliktāka," uzsvēra Karlsons, piebilstot, ka pirms šo darbu veikšanas pie tehniskā projekta Engures ezera hidroloģiskā režīma uzlabošanai un visiem nepieciešamajiem aprēķiniem, kur Mērsraga pašvaldība bijusi pasūtītājs, strādājuši zinātnieki, hidrologi.
To, ka ezerā šovasar pazeminājies ūdens līmenis, Mērsraga pašvaldības vadītājs skaidro ar laikapstākļiem – sausumu un vēja virzienu. Arī Mērsraga kanālā un ostā ūdens līmenis bija nokrities par apmēram 40 centimetriem. Šādas ūdens līmeņa svārstības ezerā un kanālā gan nav nekas nebijis un ārkārtējs – mainoties vēja virzienam un sākoties nokrišņiem, ūdens līmenis atkal paaugstināsies, prognozēja Karlsons.
Kā ziņots, šovasar sausuma dēļ Engures ezerā ir novērots zemākais ūdens līmenis, kāds tas bijis kopš 20. gadsimta 70. gadiem, kad Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts sāka veikt regulārus mērījumus.
Institūta ornitoloģijas laboratorijas vadītāja Māra Janaus informēja, ka ezerā ūdens līmenis nokrities līdz zemākajam, kāds tas ir bijis, kopš ir sākti mērījumi, tomēr situācija nav katastrofāla. Iemesls zemajam ūdens līmenim ir sausums, kas sācies jau pagājušajā vasarā, rudenī turpinājies, kā arī ziemā bija maz sniega, kas nav ļāvis papildināt ūdens krājumus.
Tomēr situācija ezerā ligzdojošajiem putniem nav kritiska. Lai gan iepriekš ūdens dēļ grūtāk aizsniedzamās vietas ir kļuvušas sausākas, putni no tām ir devušies uz citām vietām. Tomēr ir novērojama likumsakarība starp ligzdojošo pīļu daudzumu - sausākos gados to skaits ir mazāks. Tāda situācija ir arī patlaban.
Situāciju uzlabot varētu lietus, kas palielinātu ūdens līmeni ezerā, atzina Janaus.
Arī Engures novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Kalnozols (VL–TB/LNNK) atzina, ka līmenis ezerā ir krities, taču situāciju nevarot saukt par kritisku. "Ūdens līmenis pazeminājies, jo ir mazs nokrišņu apjoms, divas nesenās lietainās dienas neko nav devušas," pauda Kalnozols. Ezerā nav novērota zivju slāpšana, arī makšķernieki ar laivām ezerā tikt var. Viņš atklāj, ka arī kopumā ezers nav dziļš, dziļākā vieta sasniedzot vien apmēram divus metrus.
Arī aptaujātie laivu nomas punktu pārstāvji atzīst, ka ūdens līmenis nav krities tik zemu, lai tajā nebūtu iespējama laivošana, taču situācija, kas izveidojusies ezerā, neesot raksturīga šim laikam.
Ķūlciema pagasta laivu bāzes "Mazsaliņas" saimnieks Artūrs Daugats atzina, ka šim gadalaikam tik zems ūdens līmenis Engures ezerā neesot raksturīgs: "Pirms Jāņiem tā nekad nav bijis, ka ūdens līmenis krītas ar joni." Viņš to saista ar meliorācijas darbu veikšanu un lēš, ka ūdens līmenis kopumā nokrities par 30–40 centimetriem, bet vienas diennakts laikā vien – par 12 centimetriem. Pašlaik gan tas netraucējot ar laivām izbraukt ezerā no laivu bāzes.
Arī "Engures ezera 1. laivu bāzē" pauda, ka tik zems ūdens līmenis pirms sezonas sākuma, kad ezerā tiek atļauta makšķerēšana no laivām, kas šogad ir 18. jūnijs, nav bijis. Taču laivošana ezerā tik un tā ir iespējama.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
