To apstiprināja novērojuma veicējs - Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Viņš atzina, ka pūcei lielākais traucēklis ir nevis slēpotāji un citu ziemas prieku baudītāji Uzvaras parkā, bet vārnas, kas barā dzenā pūces, un urālpūce "mētājas riņķī un klejo pa Rīgu".
Ceturtdien putns tika pamanīts liepas zaros pie Latvijas Mūzikas akadēmijas, bet piektdien apmetās kokos aiz Brīvības ielas 103.nama.
Gadījumi, ka Rīgas centrā būtu novērojamas urālpūces, ir ļoti reti, taču tādi mēdz būt, iepriekš sacīja Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko.
Urālpūce ir Latvijas austrumu daļā bieži sastopama pūču suga. Boiko pieļauj iespēju, ka Rīgas centrā sastaptā pūce varētu būt atlidojusi no Vidzemes vai Latgales medījumu meklējumos, jo patlaban Latvijas austrumu daļā ir liels sniegs un pūcēm tikšana pie medījuma ir apgrūtināta. Tāpat ornitologs minēja, ka pūce varētu būt nedaudz apjukusi no automašīnām un to skaņām.
Latvijā urālpūce ir samērā parasta ligzdotāja un nometniece austrumu daļā, tomēr reti sastopama Daugavas kreisā krasta mežos, bet Kurzemē ļoti reti tiek novēroti atsevišķi klīstoši putni un nav ziņu par ligzdošanas gadījumiem.
Urālpūce ir viena no lielākajām pūcēm, un tās spārnu plētums sasniedz pat 125 centimetrus, bet tās garums ir no 58 līdz 62 centimetriem. Urālpūces pamatkrāsa ir gaiši pelēka ar brūniem raibumiem un svītrām. Urālpūce atšķirībā no vairāku citu sugu pūcēm labi redz arī gaismā un dažkārt dienā arī medī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
