"Neko jaunu nebūvēsim, un paskaidrošu kāpēc. Rīgā ir gana daudz kultūras objektu visai nolaistā stāvoklī, un tos vajag pirmām kārtām sakārtot. Ko runāt par jaunām celtnēm, ja priekšā stāv, piemēram, renovācijas darbi Mākslas muzejā. Izvēlētais lietuviešu arhitektu piedāvājums paredz plaša apjoma izbūvi pazemē, un, lai kā to ņem, tas maksā ap 23 miljoniem latu. Pašreiz ir sarunas ar KM, vai varēsim dabūt līdzfinansējumu – ap 7 miljoniem Eiropas naudas. Vērts pagaidīt šo piešķīrumu, taču Mākslas muzejs jāsaved kārtībā," laikrakstam klāstījis Ušakovs.
Viņš atgādinājis, ka arī Kongresa nama sakārtošana prasīs aptuveni 20 miljonus latu, un pašlaik pašvaldība lēš, kā šo summu varētu samazināt, piemēram, atsakoties "no dažām ekstrām". Kongresu nama rekonstrukciju iecerēts sākt 2014.gadā un pabeigt 2015.gadā.
"Kamēr nesakārtosim šos abus objektus, runas par jaunbūvēm izklausīsies absolūti nesaimnieciski," norādījis pilsētas mērs.
Taču pilsētā plānots vairāk izmantot Daugavas krastmalas. "Rīga ir pilsēta, kur pašreiz dabiskā ūdenstece Daugava netiek izmantota. Bet jebkurā lielpilsētā pa vidu tekošas upes krastmalas izmanto daudzkārt lielākos mērogos. Tagad esam uzbēruši pludmali Lucavsalā, būs lielā promenāde starp un iepretī tirgus spīķeriem, kur turpinās labiekārtošana. Runāsim ar uzņēmējiem, kādas izklaides viņi varētu piedāvāt krastmalā. Apspriesta ideja, ka arī Ķīpsalas pusē, kur tagad tā smilšu kaudze, būtu piestātne kruīza kuģiem, atslogojot esošo termināli otrā krastā. Vēl viens atvērts jautājums – kā palaist pa Daugavu kuģīšu satiksmi, teiksim, ūdenstramvaju no Bolderājas un Vecmīlgrāvja līdz centram un Ķengaragam," atzinis Ušakovs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
