"Saskaņas centram" ir kopējā pozīcija, kas ir definēta un apstiprināta apvienības valdē - SC aicina cilvēkus piedalīties referendumā un balsot saskaņā ar viņu pārliecību. "Apvienībā viedokļi par to, cik Latvijā jābūt valsts valodām nedalās. SC vienmēr ir iestājies par vienu valsts valodu - latviešu," mēra viedokli pauda Kononova.
Taču Ušakovs norāda, ka "dalība referendumā ir instruments lai parādītu, ka pašreizējā etniski-nacionālā politika nav apmierinoša un cik Latvijas iedzīvotājus tas neapmierina". "Ir jābūt reālistiem - krievu valoda šeit nav svešvaloda, kā, piemēram, portugāļu vai spāņu valoda. Tāpēc tai jāpiešķir mazākumtautību valodas statusu un legalizēt esošo situāciju, pieliekot punktu kaislībām un nostiprinot latviešu valodas lomu," uzskata Ušakovs.
Jau ziņots, ka tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, notiks 18.februārī.
Referendumā balsošanas zīmē būs jautājums "Vai jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu?", kam sekos divas atbildes iespējas - "par" vai "pret".
Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu.
Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem.
Tāpat jau vēstīts, ka koalīcija nākamajā nedēļā pārrunās informatīvos pasākumus, kurus varētu organizēt pirms referenduma. Valdību veidojošās partijas ir aicinājušas pilsoņus piedalīties referendumā, savukārt Valsts prezidents Andris Bērziņš to uzskata par absurdu pasākumu un patsreferendumā nepiedalīsies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
