Žurnālā "Nedēļa" Černajs uzsver, ka viņš īsti nesaprot, kāpēc uz šo amatu būtu nepieciešams izsludināt konkursu, ja jau VK padome nosaukusi savu kandidatūru, proti, viņu. "Ja VK nevarētu vienoties par kandidatūru, tā būtu cita lieta - mēs izsludinātu konkursu un nodibinātu komisiju," saka Černajs.
Valsts kontroliera padomniece Indira Ozola laikrakstam skaidrojusi, ka Černaja iecelšana šajā amatā esot ļoti nopietns jautājums vēl no kāda cita aspekta - tā ļautu uz VK strādāt atnākušajiem jaunajiem speciālistiem labi saredzēt, kādas ir viņu karjeras iespējas.
Premjera padomnieks Edgars Jaunups (JL) laikrakstam paudis viedoklis, ka "patlaban viena persona nodarbojas ar mērķtiecīgu sevis lobēšanu šim amatam". Viņš uzsver, ka vislabāk patlaban būtu izsludināt konkursu, jo amats nav politisks kā eirokomisāram, bet tajā nepieciešamas profesionālas iemaņas.
"Černajs, ja vēlēsies, noteikti varēs piedalīties konkursā," uzsvēris Jaunups.
Apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats uzskata, ka "Jaunajam laikam" Černajs "īsti nepiestāvot". "Viņš ir tipisks vecā vadības stila piekritējs. Darbojies veco valdību laikā," norādījis politiķis.
Kā raksta "Diena", šogad rudenī beidzas Černaja pilnvaras valsts galvenā kontroliera amatā, kur viņš jau nostrādājis divu termiņu laiku. Grīnblats norāda, ka Černajam varētu būt grūti trešo reizi ieņemt valsts galvenā kontroliera posteni, tāpēc esot arī saprotama viņa vēlme atrast jaunu amatu.
"Šis amats ir pagodinošs, ar labu algu," saka "tēvzemietis".
Arī Zaļo un Zemnieku frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atzīst, ka Černajs tiek vērtēts "dziļi neviennozīmīgi".
"Diena" informē, ka pašreizējiem Eiropas Auditoru tiesas locekļiem ir dažāda darba pieredze. Lielākā daļa no pašreizējiem 15 tiesas locekļiem karjeru veidojuši valsts institūcijās. Daļa strādājuši dažādās ministrijās, nacionālajās bankās, un vismaz puse tiesas locekļu ieņēmuši vadošus amatus nacionālajās auditoru tiesās jeb valsts kontrolēs. Vairākiem tiesas locekļiem bijusi arī politiska karjera.
Eiropas Auditoru tiesa ir ES institūcija, kas pārbauda ES naudas izmantošanu visos līmeņos - no ES administrācijas tēriņiem līdz lauksaimniecības, reģionālās palīdzības un citiem fondiem dalībvalstīs un kandidātvalstīs.
Tiesa atrodas Luksemburgā, tajā strādā ap 600 cilvēku, no tiem 250 revidentu, bet lēmumus pieņem tiesas kolēģija, kurā ir pa vienam tiesas loceklim no katras dalībvalsts.
"Diena" informē, ka desmit jaunajiem tiesas locekļiem jābūt apstiprinātiem līdz ES paplašināšanās brīdim. ES līgums nosaka, ka Auditoru tiesas loceklis jāizvēlas "no cilvēkiem, kas attiecīgajās valstīs ir vai bijuši saistīti ar to neatkarīgajām kontroles institūcijām vai kuri ir īpaši kvalificēti šim postenim". Viņu neatkarībai jābūt neapšaubāmai.
Revīzijas palātas locekļa pilnvaru termiņš ir seši gadi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
