Uzņemšanu dotētajās privāto bērnudārzu grupās varētu kavēt plānotā iepirkuma apstrīdēšana

Ja Rīgas dome nākamnedēļ, 1.martā pieņems jaunos saistošos noteikumus, kas noteiks pašvaldības pirmskolu rindā esošo bērnu reģistrēšanas un uzņemšanas kārtību domes dotētajās privāto bērnudārzu grupās, tas vēl mēneša laikā būs jāsaskaņo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), un tad pašvaldība izsludinās iepirkuma procedūru, par kuras kritērijiem vēl noritot diskusijas, informēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis.

Pēc viņa paustā, pašreiz vēl norit arī diskusijas par to, vai bērnus pašvaldības dotētajās privāto bērnudārzu grupās sākt uzņemt pēc iespējas ātrāk, vai arī nogaidīt, kamēr nokomplektētas grupas un uzņemti bērni pašvaldības pirmskolās - aptuveni vasaras vidū.

Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pirmsskolas nodaļas vadītāja Iveta Nagla pieļāva, ka bērnu uzņemšanu pašvaldības dotētajās privāto bērnudārzu grupās varētu kavēt gan iespējamā saistošo noteikumu, gan iepirkuma pārsūdzēšana, kas esot atkarīgs no pašām privātajām pirmskolām.

Ne visi privāto bērnudārzu pārstāvji pauž vienotu nostāju, un pēc departamenta pārstāvju tikšanās ar viņiem prognozējams, ka kāda no privātajām pirmskolām varētu vērsties ar sūdzību VARAM par saistošajiem noteikumiem, un tad ministrijas un privāto uzņēmēju sarakste varētu ieilgt, sacīja Nagla.

"Būs "labvēļi", kas noteikumus un iepirkumu mēģinās apstrīdēt, līdz ar to jāatvainojas Rīgas iedzīvotājiem, ka rindu mazināšanas plāns var aizkavēties. Tas liecina, ka privātie uzņēmēji tik ļoti satraukušies par savu biznesu, taču ceram, ka mēs - visas puses - varēsim vienoties, jo strādājam it kā viena mērķa dēļ - lai mazinātu rindas bērnudārzos," sacīja Pirmsskolas nodaļas vadītāja.

Tikmēr Latvijas Privāto pirmskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa pauda viedokli, ka pašvaldības diskusijās daudz tiekot diskutēts, taču aizmirsts par ieceres mērķi - ka bērnudārzu vajag bērniem.

"Pašreiz mērķis šķiet miglā tīts, un viss, ko iesaka privāto bērnudārzu pārstāvji, Izglītības, kultūras un sporta departamentā tiek noraidīts. Pats skumjākais šajā procesā, ka ģimenes joprojām nezina, kur un kad viņu bērns varēs doties uz bērnudārzu, taču bērni aug un pirmskola viņiem vajadzīga tagad," sacīja Kājiņa.

Arī viņa pauda bažas, ka privāto bērnudārzu pārstāvji varētu apstrīdēt iepirkumu vai saistošos noteikumus, un šis process varētu ievilkties, jo pašreiz sarunas ar domi neliecinot, ka iepirkuma konkursu izdosies izsludināt jau aprīlī. Tāpat Latvijas Privāto pirmskolu biedrības valdes priekšsēdētāja izteica neapmierinātību, ka Rīgas dome plāno kontrolēt pašu privāto bērnudārzu personāla un pedagogu darbu attiecībā uz pašvaldības dotētajām grupām, lai garantētu izglītības procesa kvalitāti.

"Kvalitātes garants ir vecāki un privātā pirmskolas izglītības iestāde, ja reiz viņi tajā izvēlējušies sūtīt bērnu," sacīja Kājiņa. Viņa piebilda, ka Rīgas domei būtu arī jādomā par pārvaldības formu un jāreaģē aktīvāk, ja kāda sabiedrības grupa paudusi neapmierinātību ar tās iecerēm, šajā gadījumā - vecāku un privāto bērnudārzu pārstāvji.

Balamovskis, komentējot Latvijas Privāto pirmskolu biedrības viedokli, ka Rīgas dome drīzāk varētu dotēt vietas privātajos bērnudārzos, nevis veselas grupas, ko būtu grūti nodrošināt mazākajām pirmskolām, skaidroja, ka tādā gadījumā pašvaldībai būtu apgrūtināta atbildības dalīšana ar privāto iestādi.

"Dotējot atsevišķas grupas privātajos bērnudārzos, tā saucamais izglītības pakalpojuma pamatturētājs būs pašvaldība, tāpat kā pašvaldības bērnudārzā. Tas atvieglotu strīdu gadījumus un konfliktsituācijas, ja vecākiem rastos neskaidrības, kuru novēršanai varētu vērsties pie augstākstāvošas pārraugošās institūcijas - pašvaldības," stāstīja Balamovskis. "Turklāt ja vienā privātajā pirmskolā mācītos gan pašvaldības līdzfinansējuma saņēmēji, gan par privātiem līdzekļiem finansēti bērni, to starpā būtu nevienlīdzīgas attiecības."

Pēc Izglītības pārvaldes priekšnieka teiktā, patlaban pašvaldības līdzfinansējumu pēc principa "nauda seko bērnam" nevarot piešķirt, jo tad nepieciešamas izmaiņas pirmskolas izglītībā valsts līmenī. Pašreiz pirmskolas izglītībā valsts piedalās tikai ar finansējumu piecu un sešu gadu veco bērnu pirmskolas pedagogu atalgojumam.

Savukārt Latvijas Privāto pirmskolu biedrības rosināto deleģēšanas līgumu slēgšanu pašvaldības dotācijas piešķiršanai privātiem bērnudārziem varētu īstenot tikai tad, ja uzreiz būtu iespējams nodrošināt ar vietu bērnudārzos visus rindā gaidošos aptuveni 5000 mazuļus, sacīja Balamovskis.

Biedrība "Vecāki par izglītību" iepriekš paudusi neapmierinātību, ka tiem bērniem, kas jau patlaban apmeklē privāto bērnudārzu, sagaidot savu kārtu rindā uz vietu pašvaldības pirmskolā, bērnudārzu nāktos pēkšņi mainīt.

"Taču ņemot vērā, ka bērni, kas mācās privātajās pirmskolās, joprojām reģistrēti pašvaldības bērnudārzu rindā, vecākiem jau tik un tā jābūt gataviem mainīt bērnudārzu, tiklīdz pienāks viņu kārta šajā rindā," norāda Balamovskis, kuram viss liekot secināt - pašreiz cīņa vairāk noritot tieši par tiem mazajiem rīdziniekiem, kuri apmeklē privātās pirmsskolas izglītības iestādes.

Tāpat kritiku neizturot iespējamās bažas par plānoto iepirkuma konkursu un tā draudiem privāto pirmskolu biznesam, tostarp mazākajiem bērnudārziem, kas izvietoti mazākās telpās. Izglītības pārvaldes priekšnieks uzskata - jebkurā gadījumā rindu mazināšana un vietu palielinājums pašvaldības bērnudārzos nozīmētu "privātā biznesa graušanu".

Kā ziņots, lai samazinātu bērnudārzu rindu, Rīgas dome plāno iepirkuma rezultātā dotēt vietas atsevišķās grupās privātajās pirmskolās, maksājot līdz 125 latiem par katru bērnu - vidējo summu, kas mēnesī tiek izlietoti par viena bērna uzturēšanu pašvaldības bērnudārzā.

Rīgas dome sadarbībai ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm 2011.gadā atvēlējusi finansējumu 1 194 379 latu apmērā, no tiem 450 000 paredzēti apmēram 400 pirmo vietu iepirkšanai pašvaldības grupiņām privātajās izglītības iestādēs. Pašvaldība patlaban nodrošina bērnudārzu 25 925 bērniem, bet vēl aptuveni 5000 bērnu gaida rindā.

Biedrība "Vecāki par izglītību" piedāvājusi alternatīvu "nauda seko bērnam" principu pirmsskolas izglītībā Rīgā, norādot, ka vecākiem būtu jāizvēlas licencēta pirmsskolas izglītības iestāde, savukārt Rīgas domei jānoslēdz līgums par finansējuma nodrošināšanu 125 latu apmērā jeb, kā iepriekš norādīts pašvaldībā, atbilstoši viena bērna izmaksām pašvaldības pirmsskolas iestādē.

Ja vecāki maina dzīvesvietu un spiesti mainīt pirmsskolas iestādi, vecāki iesaka ieviest principu, ka "nauda seko" uz to bērnudārzu, kuru turpmāk apmeklēs bērns. Tādējādi nekvalitatīvas un konkurēt nespējīgas iestādes finansiāli netiktu atbalstītas, jo vecāki tās neizvēlētos, un tas savukārt veicinātu veselīgu konkurenci un kvalitatīva izglītības iestāžu tīkla attīstību, uzskata biedrība "Vecāki par izglītību", norādot, ka "nauda seko bērnam" ir efektīvākais izglītības finansēšanas modelis pasaulē.