Uzvaras parkā šogad plaši atzīmēs Otrā pasaules kara beigas  (631)

8.maijā pieteikts piemiņas pasākums Otrā pasaules kara upuru piemiņai, bet 9.maijā notiks "fašisma sagrāves dienas" svinības.

Tāpat kā pērn, pasākumu laikā notiks koncerti, uzrunas, parkā tiks izvietotas tirdzniecības vietas un notiks dažādas citas aktivitātes. Pasākuma gaitā pie pieminekļa tiks nolikti ziedi un pausta pateicība karā izdzīvojušajiem "veterāniem - atbrīvotājiem". Biedrība sākusi ziedojumu vākšanu, par kuriem "uzvaras 68.gadadienā" tiks sagādātas dāvanas veterāniem.

Kā liecina informācija organizācijas mājaslapā "9may.lv", organizācijas izpilddirektors ir Rīgas domes deputāts Vadims Baraņņiks (SC). Pērn organizācijas līderu vidū bija norādīts arī domes deputātes Svetlanas Savickas (SC) vārds, biedrības valdē darbojās arī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).

Projekta atbalstītājs ir "Pirmais Baltijas kanāls", kas pasākumu atbalsta ne tikai informatīvi, bet arī pārbauda visus ienākumus un izdevumus, kas veikti no ziedojumiem.

9.maijā pieteikts arī viens gājiens - biedrība "Rodina" 9.maijā plkst.18 rīkos "Latvijas krievu gājienu", kura laikā aptuveni 100 cilvēku no Strēlnieku laukuma pa trotuāriem dosies pār Akmens tiltu uz Uzvaras parku.

Konfrontējošas akcijas no pretēju uzskatu paudējiem pašvaldībā pagaidām vēl nav pieteiktas.

Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska padomniece Daiga Holma sacīja, ka līdz ar to jebkādi komentāri par policijas darbu 9.maija pasākumos būtu pāragri. Pagaidām skaidrs vien tas, ka policija noteikti strādās tā, lai minēto pasākumu laikā pilnā apmērā nodrošinātu sabiedrisko kārtību, sacīja Holma.

Saskaņā ar publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu biedrības "9.maijs.lv" rīkotajam pasākumam nepieciešama domes atļauja un saskaņojums. Organizatori sākuši likumā noteikto prasību izpildi, un pašvaldībā sākts saskaņošanas process. Kā ziņots, pērn pasākumam atļauju izdevās saņemt vien dažas dienas pirms plānotās norises, 3.maijā.

Tāpat kā leģionāru atceres diena 16.martā, arī 9.maija svinēšana Latvijas sabiedrībā izraisa dalītas emocijas. Piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) pērn uzsvēra, ka 9.maija svinības "tādā veidā, kā tās notiek Rīgā un Latvijā, aizskar arī mani. Šā pasākuma lielākās daļas dalībnieku mērķis nav pieminēt Otrā pasaules kara upurus, bet gan turēt mūs tajā ģeopolitiskajā sfērā, kas beidza eksistēt pirms 20 gadiem." Ministrs arī pauda viedokli, ka morāli Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu, taču atzina, ka šādām darbībām būtu ļoti daudz bīstamu seku.

Savukārt kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka 9.maija pasākumi tiek izmantoti vēstures falsifikācijai un apkauno Latviju. "Okupācijas varas simbols Latvijas pilsoņiem nekad nav saistījies ar "uzvaru", bet "9.maija manifestācijas" pilsēta pazīst kā totalitāras impērijas slavināšanas un pretvalstisku organizāciju pulcēšanās pasākumu," ir pārliecināta Jaunzeme-Grende.

Kā ziņots, portālā "Mana Balss.lv" pērn publicēta iniciatīva, kas piedāvā nojaukt Uzvaras pieminekli Rīgā un atjaunot laukuma vēsturisko plānojumu. Iniciatīvas autori uzskata, ka pašreizējais Uzvaras laukums bieži rada nevajadzīgu konfrontāciju un kultivē pretvalstiskas aktivitātes. Par šo ieceri savākti 5760 paraksti.

Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) savukārt uzskata, ka šāda iniciatīva ir provokācija - pieminekļa nojaukšana nav pieļaujama, jo izsauks "nenormālu spriedzi" visā valstī.