Foto: LETA

Jauniešiem, kuriem ir vismaz 18 gadu un kuriem nav nekādu blakus saslimšanu, skriet pa priekšu cilvēkiem ar hroniskām slimībām un cilvēkiem vecumā virs 40 gadiem pēc "būstera" nevajag, taču ilgi atlikt trešās vakcīnas devas saņemšanu arī nav ieteicams, portālam "Delfi" teica Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs, Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis.

"Būsteris" sniegs papildu aizsardzību pret Covid-19, un šī pote ir svarīga, gatavojoties arī Covid-19 omikrona paveida izplatībai.

Jaunākās Imunizācijas valsts padomes (IVP) rekomendācijas nosaka, ka pēc primārās vakcinācijas ar mRNS vakcīnām, tas ir ar "Pfizer" un "Moderna", balstvakcināciju var saņemt personas vecumā no 18 gadiem sešus mēnešus pēc tam, kad personai injicēta otrā deva.

Kā paskaidroja Dumpis, šie seši mēneši nav "akmenī kalti", sevišķi jauniešiem bez blakus saslimšanām. "Nav tā, ja cilvēks neatnāk pēc sešiem mēnešiem, tad viņš saslimst. Pieci vai seši mēneši, seši vai septiņi – tā ir neliela atšķirība," skaidroja Dumpis.

Galvenokārt pret Covid-19 vakcinē, lai mazinātu cilvēku hospitalizāciju un smagu Covid-19 slimības gaitu. Jauniešiem šķietami saņemt balstvakcināciju nav tik svarīgi kā cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām un cilvēkiem, kas vecāki par 40 gadiem, jo jauniešiem ir mazāks risks nonākt slimnīcā, sirgstot ar Covid-19, tāpēc "jauniešiem personīgais veselības ieguvums nav tik izteikts". Dumpis gan piebilda, ka "mēs nezinām, kā būs ar omikronu".

Arī IVP loceklis un ģimenes ārsts Ainis Dzalbs norādīja, ka pētījumos ir konstatēts – jo vecāks cilvēks, jo laika gaitā ātrāk samazinās vakcīnas spēja aizsargāt no vīrusa.

Kādi ir riski

Kā norādīja Dumpis, vienīgais risks veseliem jauniešiem, kuri grasās saņemt balstvakcinācijas devu, ir saslimst ar miokardītu jeb sirds muskuļa iekaisumu. Šis risks gan esot pavisam neliels.

Kā "Delfi" sacīja Zāļu valsts aģentūras pārstāve Dita Okmane, līdz 15. novembrim kopumā aģentūra saņēmusi ziņojumus par septiņiem gadījumiem, kad cilvēki līdz 30 gadu vecumam pēc vakcinācijas pret Covid-19 sasirguši ar miokardītu. Vecuma grupā no 11-20 gadiem saņemti četri ziņojumi, vecumā no 21 līdz 30 gadiem – trīs ziņojumi.

Saskaņā ar aģentūras LETA publicētajiem datiem, līdz šim vakcinācijas pret Covid-19 procesu pabeiguši 86 210 cilvēki vecumā no 10-19 gadiem, 139 113 cilvēki vecumā no 20 līdz 29 gadiem.

Dumpis skaidroja, ka šī retā komplikācija vairāk skar tieši vīriešus, kuri ir jaunāki par 30 gadiem.

Latvijā gan visi Dumpim zināmie šīs komplikācijas gadījumi "beigušies labi". Ja persona uztraucas par šo risku, Dumpis iesaka arī aprunāties ar ģimenes ārstu.

Dzalbs portālam "Delfi" sacīja, ka biežāk miokardītu cilvēkiem konstatē pēc slimošanas ar Covid-19, nevis pēc vakcinācijas. Miokardīta ierosinātāji var būt dažādi: medikamenti, toksiskas vielas, taču visbiežāk – vīrusu infekcijas, tostarp koronavīruss.

Kādi ieguvumi no "būstera"

Savukārt ieguvumi, saņemot "būsteri", ir vairāki. Pirmkārt, jaunietis gūtu papildu imūno aizsardzību, jo, kā norādīja Dumpis, imunitāte pēc tam, kad saņemtas divas vakcīnu devas, ar laiku sāk mazināties.

Otrkārt, saņemt Covid-19 trešo vakcīnas devu ir svarīgi, lai nodrošinātos pret Covid-19 omikrona paveida izplatību. Balstvakcinācija "ir viens no aizsardzības veidiem, ja nāk omikrons, un pret to mazāk vakcīna darbojas. Protams, ka ir ārkārtīgi svarīgi, ka ir balstvakcinācija, jo tad imūnā atbilde ir stiprāka," teica Dumpis.

Lai arī šobrīd nav skaidri zināms, cik lielā mērā pašreizējās Covid-19 vakcīnas būs iedarbīgas pret Covid-19 omikrona paveidu, Dzalbs skaidroja, ka zināma ietekme vakcīnām noteikti būs.

"Nebūs tā, ka vakcīnas nestrādā, jo tā līdzība ar koronavīrusu tomēr ir, neskatoties uz vairākām mutācijām. Mums jāsaprot, ka vakcīnu efektivitāte var būt par kādiem dažiem procentiem zemāka, tas tieši vairāk norāda uz to, ka sabiedrībā vakcinācijas aptverei jābūt vēl lielākai, lai nepieļautu, ka vīruss izplatās straujāk un straujāk," viņš paskaidroja.

Veseliem jauniešiem ieteicams saņemt balstvakcinācijas devu arī epidemioloģisku apsvērumu dēļ, jo ar Covid-19 slimo un to pārnēsā arī vakcinētas personas, tāpēc ir svarīgi, lai arī vakcinētas personas slimotu un vīrusu pārnēsātu mazāk.

Kādu vakcīnu izvēlēties?

Cilvēkiem, kuri sākotnēji vakcinējās ar mRNS vakcīnām, proti, "Pfizer" vai "Moderna" arī trešo devu ieteicams izvēlēties tādu pašu.

Citādi jārīkojas, ja sākotnēji potējās ar "AstraZeneca" vai "Janssen" vakcīnu.

Ja sākotnēji persona vakcinēta ar "Astra Zeneca" vakcīnu, tad kā trešo devu ieteicams saņemt mMRS vakcīnu. Jauniešiem īpaši ieteikts saņemt "Pfizer", lai mazinātu miokardīta risku.

"Pastiprināta imūnā atbilde, ko radītu "Moderna", jauniešiem nav vajadzīga, jo viņi ļoti labi reaģē uz vakcīnām. Ja cilvēks ir gados vai imūnsupresēts, mēs rekomendējam "Modernu"," paskaidroja Dumpis.

Dumpis arī uzsvēra, ka sevišķi svarīgi "būsteri" saņemt tiem, kuri sākotnēji vakcinējās ar "Janssen" un "AstraZeneca" vakcīnām.

Kā portālam "Delfi" stāstīja Dumpis, imūnā atbilde pret Covid-19 trešo devu varētu būt līdzīga kā pēc otrās devas vai mazāka. Visvājākā reakcija ir pēc Covid-19 pirmās vakcīnas saņemšanas.

Arī Dzalbs norādīja, ka organisms trešo Covid-19 poti tolerē līdzīgi kā otro. "Nav datu, ka pie trešās devas ir pieaudzis miokardīta risks vai reaktogēnās blaknes, kas ir temperatūra, muskuļu sāpes un galvas sāpes, būtu biežāk sastopamas nekā pēc otrās devas," paskaidroja ārsts.

Vairāk par organisma iespējamām reakcijām uz balstvakcināciju pret Covid-19 var lasīt šeit.

Vai jāsaņem "būsteris", ja pārslimots Covid-19?

Ja iepriekš IVP rekomendēja saņemt vienu Covid-19 vakcīnas devu gadījumos, kad cilvēks ir pārslimojis Covid-19 , tad šobrīd rekomendē saņemt divas Covid-19 vakcīnas, ja šī slimība ir pārslimota. "Tiem, kas ir vakcinēti un pārslimojuši,ir tā saucamā hibrīda imunitāte, kas ir stiprāka gan par dabisko, gan par vakcīnu (radīto imunitāti). Tie ir vislabāk aizsargātie," paskaidroja Dumpis.

Tiesa, par Covid-19 pārslimojušo uzskata tādu, kuram bija apstiprināta saslimšana ar polimerāzes ķēdes reakcijas jeb PĶR testu.

Pirms balstvakcinācijas noteikt antivielas, lai mēģinātu noskaidrot, vai gadījumā Covid-19 ir pārslimots, nav pamata, norādīja Dumpis.

Jau vēstīts, ka līdz šim kopumā balstvakcinācija pret Covid-19 Latvijā veikta 78 247 cilvēkiem jeb 6,55% no vakcinācijas pamata kursu saņēmušajiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!