Vai pusaudzim jāšauj medībās: 'dažiem vispār dzīvē nevar dot ieroci'
Foto: LETA

Vai ir izvērtēti riski pirms lemt par iespēju 16 gadus vecam jaunietim medībās izmantot šaujamieroci, kaut arī ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju un ieroča īpašnieka vadībā. Šāds jautājums ieskanas, portālam "Delfi" aptaujājot ekspertus. Par šo priekšlikumu, kas raisījis asas diskusijas virknē valstu, šo ceturtdien Saeima lems otrajā lasījumā.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas uz otro lasījumu Saeimā piedāvātā priekšlikuma redakcija izmaiņām Ieroču aprites likumā ir šāda: "Fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ieroča īpašnieka vadībā ir tiesības medībās izmantot medībām paredzētu šaujamieroci. Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu ir atbildīgs ieroča īpašnieks".

Pret to kritisks ir tiesībsargs un Veselības ministrija. Mednieku un pusaudžu psihes zinātāju vidū ir dažādi viedokļi. Tos šajā rakstā apkopoja "Delfi". Ieskanas arī jautājums par ieroču pieejamības saistību ar pašnāvību risku.

Iestājoties par izmaiņām likumā, Saeimas atbildīgajā komisijā mednieku organizāciju pārstāvji norādīja, ka medības ir ģimeņu tradīcijas, un, jo cilvēks kļūst vecāks, jo viņam ir grūtāk iemācīties šīs prasmes, vēsta ziņu aģentūra LETA. Pusaudzim dalībai medībās tāpat būšot nepieciešams nokārtot mednieka apliecību un eksāmenu.

TV3 raidījums "Nekā personīga" pagājušās nedēļas nogalē vēstīja, ka Zemkopības ministrija piedāvājusi Ieroču aprites likumā paredzēt izņēmumu, ka medībās ar vecāku atļauju un ieroča īpašnieka uzraudzībā šaut ar bisi var arī 14 gadīgi pusaudži, kas nokārtojuši mednieku eksāmenus. Tas esot nepieciešams, jo mednieku skaits sarūkot, plokot arī jauniešu interese par medībām. Tāpēc bērni esot jāvilina mežā un iespēja pašiem šaut to veicināšot, iestādes nostāju pārstāstīja raidījumā. Turklāt mednieki tāpat atļaujot pusaudžiem iemēģināt ieročus, lai arī tas ir aizliegts.

Kāpēc jaunais mednieks ir par

22 gadus vecais Niks Mūrnieks ikdienā strādā par noliktavas pārzini krāsu uzņēmumā Rīgā. Taču katru piektdienas vakaru viņš ar nepacietību kravā somu, lai sestdien agrā rītā dotos medībās. Tas bija viens klikšķis, saka Niks, atceroties, kā 12 gadu vecumā viņš pirmo reizi devās līdzi medībās krusttēvam un divarpus gadus vecākajam brālim Mikam.

"Dzinējs esmu no 12 gadu vecuma, bet mednieka apliecību un ieroča atļauju ieguvu pagājušā gada vasarā. Interese par medībām man radās ļoti ātri un var teikt – tā bija viena reize, un notika klikšķis. Ap 15-16 gadu vecumu sākās interese par ieročiem. Šautuvē jau pa mērķi varēja izšaut, bet... Es pilnībā atbalstu ieceri no 16 gadu vecuma ļaut izmantot šaujamieroci medībās, jo tas taču tāpat notiktu pieaugušo klātbūtnē un uzraudzībā," tā norāda Niks.

Viņš akcentē, ka 16 gadu vecumā jau ir atbildības sajūta, un izpratne, ka ierocis nav rotaļlieta. "Es būtu bijis laimīgs, ja jau 16 gados būtu varējis pielietot ieroci. Tas man būtu ļāvis piedalīties sacensībās, nevis tikai sēdēt maliņā kopā ar citiem dzinējiem un tās vērot. Jo agrāk šī iespēja tiek dota, jo ātrāk un labāk ieroci var iepazīt, izjust. Šis process var aizņemt aptuveni divus gadus. Jo vairāk trenējies, jo labāk proti ar to rīkoties," tā uzskata Niks no medību kolektīva "Birzuļi".

Viņš kategoriski iebilst viedokļiem, ka medības un ieroča lietošana var radīt apdraudējumu jaunieša psihei. Viņaprāt, tieši pretēji – "ko aizliegsi, pret to radīs lielāka interese". "Katrā medību kolektīvā ir iekšējās kārtības noteikumi, sava disciplīna, visi medību kolektīva dalībnieki paraksta dokumentu, ka to visu stingri ievēros. Katru reizi, pirms došanās medībās, vēlreiz un vēlreiz tiek atgādināti drošības noteikumi. Un visi mūsu mednieki ir ļoti apzinīgi. Ierocis uzliek papildu atbildību, apziņu, ka pašam pret sevi ir jāpaaugstina prasības, " saka Niks.

Turklāt medībās varot saskatīt tik daudz plusu: "Mūsu kolektīva medību teritorija atrodas laukos, kur nav zonas mobilajiem tālruņiem. Tu aizbrauc uz mežu, apsēdies uz ciņa svaigā gaisā un vienkārši esi dabā. Kad tikko sāku piedalīties medībās, neatšķīru govju pēdu nospiedumus no meža zvēriem. Vecākie mednieki visu iemācīja. Tā ir iespēja iepazīt Latvijas biotopus, redzēt dzīvniekus dabā, uzzināt par mežsaimniecības nozari. Medības sniedz tādu pozitīvo enerģiju, kādu neesmu guvis nekur citur. Relaksācija katru nedēļu, nevis sēdēt telefonos uz dīvāna."

"Dažiem vispār dzīvē nevar dot ieroci"

Medību kolektīva "Birzuļi" vadītājs Armands Timermanis, kurš ikdienā strādā policijā, uzskata, ka šo likumprojekta normu nevar vērtēt viennozīmīgi. Kā piemēru viņš min Zviedrijas pieredzi, kur atļauts jau no 16 gadu vecuma izmantot medību ieročus, taču tur jaunieši iziet speciālu sagatavošanās skolu. Vai kaut kas līdzīgs ir iecerēts arī Latvijā? Ja tā domāts to īstenot dzīvē, tad viņam pretenziju neesot.

Armands ar medībām saistīts jau kopš 1993. gada, un uzskata, ka ieroču atļauju nevarētu ļaut nokārtot vienas dienas laikā – "aizej, izšauj un iegūsti atļauju, tas jau ir sava veida bizness". Bez medību pieredzes un personības izvērtējuma to nevarētu pieļaut.

"Dažiem vispār dzīvē nevar dot ieroci, katrs cilvēks ir jāvērtē individuāli. Tā jau šobrīd dažām personām valsts ir nokļūdījusies, iedodot ieroču atļauju," skarbs ir Armands. No otras puses, viņš akcentē, ka arī tā dēvētās "baltās tiesības" tiek izsniegtas no 16 gadu vecuma, un kur ir lielāka bīstamība – ja jaunietis brauc pa ceļiem, pa kuriem pārvietojas daudz citu automašīnu. Tāpat mednieks atgādina, ka arī Jaunsardzē jauniešiem tiek dota iespēja pielietot ieročus, tiesa, pneimatiskos, bet arī tie ir šaujamie.

Strādājot policijā, Armands novērojis, ka mūsdienās jaunieši ir ļoti depresīvi, kas arī liek aizdomāties, jo biežās "šķībās mīlestības" un citi iemesli var radīt nelāgas domas. Taču, runājot par jauno normu likumā, viņš akcentē, ka ļoti daudz kas ir atkarīgs no jaunieša ģimenes, no audzināšanas un noteikti, pirms atļaujas izsniegšanas, jārod atbildes uz diviem jautājumiem – kā un kādiem mērķiem tu ieguvi ieroci.

Armands ir redzējis piemērus, kad turīgas ģimenes "galva" nopērk "glaunu ieroci", taču dēliņš īsti nesaprot, kas ir medības, pat dzīvniekus nepazīst. Tieši tāpēc, viņaprāt, katrs gadījums par ieroča atļaujas piešķiršanu būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē, tostarp veicot psiholoģiskus testus.

"Ir, protams, mums daudz pozitīvu piemēru ar jauniešiem, kuri patiešām medību dzīvē ir iekšā līdz sirdij. Un šādiem jauniešiem nav jāiet demolēt pilsēta vai jābaksta planšete, bet arī Ameriku mums nevajag uztaisīt," saka mednieks, kurš medību kolektīvu sauc par savu otru ģimeni.

Tiesa, arī TV3 raidījumā "Nekā personīga" vēstīja, ka pašu mednieku vidū nav vienprātības, ko jaunās likuma normas atļaus un ko ne. Priekšlikuma iesniedzējs 12. Saeimas deputāts Inesis Boķis uzskata, ka jaunajiem medniekiem nevajadzētu piedalīties dzinēju medībās, kur iesaistīts liels skaits cilvēku, bet tikai individuālajās. Tāpat nav skaidrs, vai ieroča īpašnieks arī pats varēs medīt, kamēr paralēli uzraudzīs jaunieti, kam būs nodots otrs ierocis.

Kādēļ tiesībsargs ir noraidošs

Pašlaik normatīvie akti nepieļauj nepilngadīgām personām izmantot medību šaujamieroci, proti, bērns nedrīkst medīt, to var darīt tikai pilngadīgas personas.Tiesībsargs Juris Jansons atgādina, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs regulējums ir atšķirīgs un diametrāli pretējs – ir valstis, kurās atļauts medīt no 14 vai 16 gadu vecuma, un ir valstis, kurās par bērna iesaistīšanu medībās piemēro kriminālatbildību.

Biedrības "Latvijas Mednieku asociācija" un Boķa iesniegtie priekšlikumi paredz papildināt likumprojektu "Ieroču aprites likums" ar jaunu normu, kas atļautu bērnam no 14 gadu vecuma ar vecāku atļauju ieroča īpašnieka vadībā izmantot medībām paredzētu šaujamieroci.

Pret šo priekšlikumu iebilda tiesībsargs un Veselības ministrija. Atbildīgā komisija izveidoja savu priekšlikumu, 14 gadu vecumu aizstājot ar 16 gadu vecumu. Tomēr tiesībsarga Jansona ieskatā, arī 16 gadu vecums "nav atbalstāms ne no bērna tiesību uz pilnvērtīgu attīstību viedokļa, ne no drošības viedokļa, ne no sabiedriskās nepieciešamības viedokļa".

Tiesībsargs pastāv uz esošā regulējuma saglabāšanu, ka medīt drīkst pilngadīgas personas. Proti, tiesībsargs neatbalsta tādu pieeju, ka, neizvērtējot nedz nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā, nedz dzīvnieku nogalināšanas ietekmi uz nenobriedušas personības psihi, ar likumprojektu tiek legalizēta faktiskā prettiesiskā situācija, ka bērniem tiek atļauts medīt.

Pret ir arī Veselības ministrija, norādot, ka šaujamieroču lietošanā nepieciešams psihiskais briedums un atbildības uzņemšanā.

Vai ir saistība ar pašnāvību risku

Komentējot Saeimas atbildīgās komisijas sagatavotās izmaiņas likumprojektā, pusaudžu resursu centra vadītājs Nils Konstantinovs savukārt vēlas vērst uzmanību uz jau esošu pierādījumu bāzi citās valstīs. Par pozitīvo medību pusi viņš sauc laika pavadīšanu kopā ar tēvu un brīvā laika pavadīšanu svaigā gaisā ar fizisku slodzi.

Taču pieeja ierocim bieži vien korelē ar pašnāvību risku, norāda Konstantinovs. Medības ir populāras Skandināvijas valstīs, un tieši šajās valstīs šis faktors ir visai izplatīts. "Tas ir blakus faktors, ko vajadzētu ņemt vērā. Tajā brīdī, kad pusaudzim parādās domas par pašnāvību, ieroča pieejamība var paaugstināt šo risku," uzsver Konstantinovs.

"Uz personību varētu skatīties ilgtermiņā. Diemžēl Latvija ilgstoši ir otrajā vietā pašnāvību ziņā Eiropas Savienībā! Vīriešu vidū tās novēro četras piecas reizes biežāk . Gadu no gada – 18-19 vīrieši no 100 000 beidz savu dzīvi paši," atzīst psihoterapeits Andis Užāns, runājot par vispārīgiem bērna personības attīstības veicināšanā vēlamiem standartiem. Viņš arī atzīst, ka jautājums par pusaudžu iesaistīšanu medībās ir diskutabls daudzviet pasaulē, kur medības ir tradicionāla nodarbe.

"Es atļautos teikt varbūt izaicinošu domu, ka priekšlikums iesaistīties medībās – tradicionālā nodarbē, varētu būt arī paaudžu paaudzēs mantots veids savas iekšējās agresijas izzināšanā. Ja mēs spējam pieņemt, ka kādreiz, lai izdzīvotu, mums agresija bija vajadzīga vairāk nekā šobrīd, un tās potenciāls varētu būt mūsos saglabājies (ja nu kādreiz atkal noder), tad tās izzināšana, iepazīšana būtu veids, kā personība var pasargāties no agresijas pavēršanas pret sevi un līdz ar to dot kaut mazu, bet devumu pašnāvību skaita mazināšanā," saka Užāns.

Lai lemtu, jāizpēta riski

Pagaidām nav izprotams, kādēļ šāda likuma norma nepieciešama, saka Latvijas Universitātes Sociālās antropoloģijas nodaļas pasniedzēja un sociālo procesu pētniece Ilze Mileiko. Viņasprāt, pirms ieviest kā likuma normu tiesības 16 gadus veciem pusaudžiem šaut medībās, vajadzētu izpētīt virkni jautājumu un apzināties riskus. Tikai tad var lemt, vai tas ir vai nav pieļaujams.

Mileiko norāda uz trim aspektiem. Viens no tiem – kad cilvēks kļūst pietiekami pieaudzis, lai vispār piedalītos medībās. "Latvijas likumos ir minētas dažādas robežas, kad jaunietis kaut kam ir atbilstošs, piemēram, tiesības vēlēt – no 18 gadiem, laulāties – no 16 gadiem ar vecāku piekrišanu, kriminālatbildība – no 14 gadiem. Piemēram, daļa Brīvības cīnītāju bija arī 14 un 16 gadus veci. Tas nozīmē, ka arī Latvijā dažādos laika periodos skatījums uz pusaudžiem un to, kad tie kļūst pieauguši, mainās. Sabiedrība pati nosaka robežas, kad cilvēks tiesīgs rīkoties ar ieročiem," norāda Mileiko.

Taču, tikpat būtisks aspekts, viņasprāt, skar to, kā sabiedrība attiecas pret dzīvniekiem. "Ko mēs varam ar viņiem darīt un vai mēs vispār esam tiesīgi viņus nogalināt izklaides pēc. Mūsdienu Latvijā nezinu nevienu, kuram medīšana ir tikai pārtikas iegūšana, tā ir vairāk izklaide. Līdz ar to tas pats par sevi ir ētikas jautājums, un te sabiedrība nosaka, vai tas ir pieļaujams vai nav," saka Mileiko.

Viņa novērojusi, ka pēdējos gados arī publiskajā telpā iezīmējas sabiedrības kritiska attieksme pret medībām, piemēram, saistībā ar plaši izskanējušo stāstu par lūšu mātes nošaušanu. Toreiz sabiedrības liela daļa nostājās tieši dzīvnieku pusē, atceras sociālo procesu pētniece.

Trešais aspekts skar vardarbību kā tādu, norāda Mileiko, kura kopā ar sociālantropoloģi Aivitu Putniņu izstrādā pētījumu par vardarbību pret bērniem un sievieti. "Pieredzes stāsti par skolām un citām vietām atklāj, ka pusaudži mūsdienās ir gana vardarbīgi. Manuprāt, pusaudžu medībās iešana nav pati aktuālākā problēma, kas būtu jārisina. Ir daudz citu problēmu, kas ir daudz aktuālākas saistībā ar pusaudžiem, piemēram, vardarbība skolās. Saistībā ar ieroču izmantošanu bažas varētu būt par to, vai nevar izvērsties tāda situācija kā ASV, kur skolnieki apšauj citus. Līdz šim Latvijā tas nav noticis, bet ir bijusi ierobežota piekļuve ieročiem," saka Ilze Mileiko.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form