Vairāk nekā 21 000 cilvēku parakstās par ārpuslaulības esošo dzīvesbiedru savienību atzīšanu
Foto: LETA

Saeimā sākoties diskusijām par Satversmes grozījumiem, tajā nostiprinot sievietes un vīrieša veidotas ģimenes definīciju, sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" par ārpuslaulības esošo dzīvesbiedru savienību atzīšanu parakstījās jau vairāk nekā 21 000 cilvēku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Parakstu vākšana tika sākta vēl pērnā gada oktobrī, nedēļas laikā savācot nepieciešamos 10 000 parakstu. Taču pēc Nacionālās apvienības (NA) ierosinātajiem grozījumiem Satversmē, ar kuriem rosināts pārskatīt ģimenes definīciju un nostiprināt sievietes un vīrieša veidotas ģimenes konceptu, parakstu daudzums atkal sācis pieaugt, jau pārsniedzot 21 000.

Kustības "Dzīvesbiedri" rosinātās iniciatīvas mērķis ir aicināt likumdevēju pieņemt tiesisko regulējumu ārpus laulības savienībā dzīvojošu pāru tiesiskai atzīšanai un sociālajai aizsardzībai, ņemot vērā, ka arvien biežāk ģimenes attiecības tiek veidotas ārpus laulības institūta. Piemēram, 2019. gadā Latvijā piedzima 7209 bērni jeb nepilni 39% no visiem dzimušajiem, kuru vecāki nav bijuši laulībā, norāda piedāvājuma autori.

Iniciatīvas iesniedzēji aicina likumdevēju pieņemt jaunu tiesisku regulējumu, ieviešot jēdzienu "dzīvesbiedri" un "dzīvesbiedru savienība" Latvijas tiesību aktos, kas apzīmētu pastāvīgi kopā dzīvojošus cilvēkus un divu cilvēku kopdzīvi, kuri nedzīvo laulībā, bet atrodas kopdzīvē un uzskata sevi par ģimenes locekļiem.

Tiek rosināts nodrošināt dzīvesbiedru pāriem iespēju reģistrēt savas attiecības atvieglotā kārtībā, paredzot attiecību reģistrēšanu pie zvērināta notāra, tai skaitā izmantojot notāru attālināto pakalpojumu iespējas. Likumdevējam arī jāparedz tiesisks regulējums tiem gadījumiem, kad nelaulāti pāri nav reģistrējuši savas attiecības rakstiski, tomēr pāra attiecībām ir ģimenes dibināšanas raksturs, piemēram, kopīga bērnu apgādība, kopīgas mājsaimniecības uzturēšana vai ilgstošas faktiskās attiecības. Šādos gadījumos pāriem ir jābūt tiesībām tikt atzītiem par ģimeni un izmantot no tā izrietošās tiesības uz ģimenes aizsardzību, teikts iniciatīvā.

Juridiska kopdzīves dzīvesbiedru savienības atzīšana sniegs atbalstu visām Latvijas ģimenēm, dodot tām drošības sajūtu. Tiks novērsti gadījumi, kad, izbeidzoties attiecībām, kāda no attiecībās esošajām personām tiek nepamatoti materiāli aizskarta, piemēram, paliekot bez ienākumiem un mājokļa, kas nodrošinātu personu sociālo aizsardzību, skaidrots iniciatīvā.

Izmaiņas arī mazināšot nepieciešamību personai vērsties pie pašvaldības pēc sociālās palīdzības pakalpojumiem. Tas novērsīs arī gadījumus, kad, vienam no dzīvesbiedriem nomirstot, otram par tiesībām uz mantojumu ir jāveic 60 reizes lielākas valsts nodevas, kā tas ir pašreiz, skaidro rosinājuma autori.

Paredzēts, ka šādi grozījumi veicinās ģimeņu drošības sajūtu, jo ārkārtas brīdī cilvēkiem būs iespēja būt klāt, kad otra veselība ir kritiskā stāvoklī, kā arī sniegt tiesības pieņemt lēmumu, ja otrs dzīvesbiedrs to nespēj pieņemt pats. Tas aizstāvēs bērnu intereses, īpaši aizgādības jautājumos. "Visbeidzot, dzīvesbiedru un dzīvesbiedru savienības atzīšana veicinās drošības sajūtu ikvienam Latvijas iedzīvotājam, sniegs atbalstu visām Latvijas ģimenēm un veicinās lielāku piederības sajūtu Latvijai," teiks kustības "Dzīvesbiedri" pieteiktajā iniciatīvā.

Kā ziņots, Saeima izskatīšanai parlamenta komisijās nodeva nacionālās apvienības NA iesniegtos grozījumus Satversmē, kas paredz labot Satversmes 110. pantu, konstitucionāli nostiprinot sievietes un vīrieša veidotas ģimenes jēdzienu.

Par grozījumu nodošanu komisijai nobalsoja 47 deputāti, pret 25 deputāti.

NA ieskatā valsts pamatlikumā nepieciešams skaidrāk definēt ģimenes jēdzienu. Šāda vajadzība, viņuprāt, radusies pēc Satversmes tiesas 12. novembrī pasludinātā sprieduma, kas ģimenes jēdzienā ietver arī "viendzimuma partneru ģimenes" un nosaka valstij "pienākumu aizsargāt un atbalstīt" tās. Partija uzskata, ka tas ir "patvaļīgs ģimenes jēdziena skaidrojums, kas neatbilst ne likumdevēja gribai, kas izteikta Satversmes 110. panta esošajā redakcijā, ne Latvijas sabiedrības izpratnei par to, kas ir ģimene".

Iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes 110. pantā noteikt, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis), kā arī valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.

Tādējādi likumprojekts iezīmē trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene. Pirmais – laulības rezultātā. Otrais – asinsradniecības rezultātā, vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu. Trešais – adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Saeima Satversme
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form