Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības Vides aizsardzības kluba (VAK) iesniegto sūdzību pret Latvijas valsti par vārda brīvības ierobežošanu, šodien vēsta laikraksts "Diena".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šī ir pirmā ar kāpu apbūvi saistītā lieta no Latvijas, kas pēc vides aktīvistu neveiksmīgas cīņas Latvijas tiesu instancēs sasniegusi ECT.

Atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.pantu, VAK uzskata, ka Mērsraga pagasta padome, iesūdzot to tiesā par it kā godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu presē, ir pārkāpusi konvencijā noteikto vārda brīvības principu.

Kā laikrakstam sacīja Latvijas pārstāve starptautiskajās institūcijās Kristīne Maļinovska, līdz 14.aprīlim valdībai esot jāsagatavo sava pozīcija un tā jāiesniedz ECT.

Jau ziņots, ka 1997.gada decembrī VAK pieņēma rezolūciju, kurā paziņoja, ka pēdējo gadu laikā situācija Talsu rajona Mērsraga pagasta kāpu joslā strauji pasliktinās, nelikumīgas apbūves pieļaušanā vainojot Mērsraga pagasta padomes priekšsēdētāju Irēnu Burlakovu, kura šādu paziņojumu uzskatīja par nepatiesu un pieprasīja VAK to atsaukt. To nesagaidījusi, Burlakova iesūdzējusi VAK tiesā un visās Latvijā iespējamajās tiesu instancēs panākusi sev labvēlīgu spriedumu.

Toreizējā Mērsraga pagasta padomes priekšsēdētāja laikrakstā "Talsu Vēstis" 1997.gadā skaidroja, ka konflikts Upesgrīvā sācies 1979.gada 6.aprīlī, kad Marta Matule (VAK viceprezidenta Jāņa Matuļa māte) un Aina Grīnfogele nopirka Jūru mājas, bet pašvaldība nav iejaukusies privātpersonu strīdā.

Ilgās tiesāšanās laikā VAK aktivitātes Mērsraga pagastā kāpu aizsardzības vārdā uzplaiksnījušas vairākkārt, draudot pat ar "zaļo tribunālu".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form