Vakcīnas atlikšana un vecmātes pārkāpumi – izpētīti divu zīdaiņu nāves iemesli
Foto: Shutterstock

Liktenīga un mūsdienu medicīnas pierādījumos nebalstīta vakcīnas atlikšana un vecmātes nepilnīgas zināšanas – Veselības Inspekcija (VI) veikusi divu pērnā gada septembrī un novembrī mirušu zīdaiņu nāves iemeslu analīzi un sagatavojusi priekšlikumus uzlabojumiem veselības aprūpes sistēmā. Kā liecina inspekcijas sniegtā informācija portālam "Delfi," vienā no gadījumiem mediķis, proti, vecmāte arī administratīvi sodīta.

Jau vēstīts, ka pērnā gada novembrī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārsti cēla trauksmi, ka pusotra mēneša laikā miruši divi bērni, kuriem nebija nodrošināta obligātā profilakse. Viens nevakcinēts bērns saslima ar garo klepu un nomira smagu komplikāciju dēļ, otrs bērns pēc mājdzemdībām nebija saņēmis obligāto K vitamīna devu, līdz ar to radušies asinsreces traucējumi un asinsizplūdums smadzenēs.

Ārsti arī bija apkopojuši datus uz pērnā gada novembra vidu, kas liecināja – astoņos gados kopumā bija miruši 15 bērni, sasirguši ar slimībām, no kurām varēja pasargāt vakcīnas. Atklātā vēstulē BKUS īpaši centās pievērst ģimenes ārstu un dzemdību speciālistu uzmanību uz profilakses pasākumu precīzu un laicīgu nodrošināšanu: "Abi nelaimes gadījumi varēja nenotikt, ja medicīnas jomā strādājošie un vecāki, rūpējoties par bērnu, ņemtu vērā mūsdienīgu, uz pierādījumiem balstītu, pārbaudītu medicīnisko informāciju un praksi".

Pēcāk VI analizēja pērnā gada septembra un novembra mirušo zīdaiņu nāves cēloņus, un ir identificējusi virkni cēloņu un veicinošo faktoru, kuru novēršanai rosināma kopīga diskusija ar profesionālajām asociācijām, lai lemtu par efektīvākajiem uzlabojumiem veselības aprūpes sistēmā.

Pirmais. Atlikšana izrādījās liktenīga

Viens no diviem pērnā gada rudens gadījumiem, kura cēloņsakarības un ietekmējošos faktorus analizēja Veselības inspekcija – trīs mēnešus un 23 dienas veca bērna nāve pērnā gada novembrī. Mazulis saslima ar garo klepu divu mēnešu vecumā, nepaspējot saņemt vakcīnu. Sākās smagas komplikācijas un bērns nomira.

VI atgādina, ka vakcinācija uzsākama divu mēnešu vecumā, "tātad no diviem līdz pilniem trim mēnešiem ir likumā pieļaujamais laiks". Tā kā pacients nepaspēja apmeklēt ieteiktos speciālistus, ģimenes ārsts un vecāki vienojās par vakcinācijas atlikšanu līdz trīs mēnešu vecumam, kas izrādījās liktenīgi, jo šajā laika posmā bērns paspēja inficēties ar garo klepu. Šīs slimības simptomi parādās vidēji pēc 10 dienām.

"Ir valstis, piemēram, Apvienotā Karaliste, kurā vakcinācija pret garo klepu tiek rekomendēta sievietēm grūtniecības periodā tieši šo iemeslu dēļ, lai mazinātu risku inficēties līdz laikam, kad vakcināciju var uzsākt zīdainim". Veselības Inspekcija

Pēc notikušās nelaimes inspekcija analizēja vakcinācijas atlikšanas iemeslus, vecākiem ar zīdaini apmeklējot ģimenes ārstu tieši divu mēnešu vecumā. VI secinājums: šie iemesli nav mūsdienu pierādījumos balstīti.

"Tomēr jāsecina, ka nevienā normatīvajā aktā vai vadlīnijās kontrindikācijas vakcinācijai nav formulētas, kas arī pieļauj interpretāciju ģimenes ārstu vidū, un to noteikšana ir atkarīga no ģimenes ārsta zināšanām un apsvērumiem," norāda VI, atzīstot, ka vakcinācijas atlikšanas prakse, ģimenes ārstu noteiktie iemesli tās atlikšanai, ir papildus izpētāmi, lai identificētu iespējamās vājās vietas ģimenes ārstu kompetencē tālākizglītības programmās specialitātes resertifikācijas ietvaros. Tieši tādēļ VI šobrīd gatavojoties klīniskajam auditam par bērnu profilaksi un vakcināciju ģimenes ārstu praksēs.

Saslimis nepotēts zīdainis – sarkanais signāls

Turklāt, tā kā vecāku zināšanām par vakcināciju un kontrindikācijām ir būtiska loma, VI ieskatā, lai šādi gadījumi neatkārtotos, viens no risinājumiem ir domāt, kā uzlabot topošo un jauno vecāku informēšanu un izglītošanu.

"Būtu pārskatāms, no kurienes un kādu informāciju vecāki izmanto savu lēmumu pieņemšanai, kādu informāciju saņem pirmsdzemdību jauno vecāku skolā un ģimenes ārsta praksēs, kā arī vai un kā vecāki tiek informēti par Slimību profilakses un kontroles centra izstrādātajiem ieteikumiem vecākiem par bērnu vakcināciju," paskaidro VI. Pieminētais materiāls ir vienīgais, kas atrodams interneta resursos latviešu valodā un kurā var atrast arī kontrindikācijas.

Inspekcija analizējusi ambulatoro un ārstniecības posmu, parādoties saslimšanas simptomiem. Garā klepus simptomi parādās pakāpeniski, slimība manifestējas kā parasta akūta respiratora saslimšana, līdz diezgan strauji simptomi kļūst draudoši. Šī informācija ir labi aprakstīta SPKC sagatavotajā informatīvajā materiālā, kas pieejams SPKC mājas lapā, atgādina inspekcijā.

VI arī norāda, ka saslimis nepotēts zīdainis uztverams ar īpašu piesardzību kā augsta riska pacients.

"Šim būtu jābūt kā sarkanajam signālam gan vecākiem, gan ģimenes ārstiem. Pediatriem garā klepus simptomi un saslimšana ir labi pazīstama, bet ģimenes ārstiem, kuri nav pediatri, diagnostika nereti sagādā grūtības". Veselības Inspekcija

Te līdzēt varētu pediatru iesaistīšana agrīna vecuma bērnu, jo īpaši zīdaiņu aprūpē, gan arī tālākizglītības programmu pilnveide ģimenes ārstiem.

Taču analizētajā gadījumā diemžēl zīdainis nonāca slimnīcā tikai 12 dienas pēc saslimšanas sākuma ar smagām komplikācijām, un to ārstēšana vairs nedeva rezultātu, secina inspekcija. Gadījuma analīzes laikā analizēta arī situācija, ka ģimenes ārsta praksē nebija pieejama vakcīna "HEXACIMA" dienā, kad pacients trīs mēnešu vecumā ieradās uz vakcināciju. "Tā ir problēma, kas ir risināma, un jau ir mainīts ģimenes ārstiem pieejamais vakcīnu pasūtīšanas apjoms, tomēr šis apstāklis nav tiešā cēloniskā sasaitē ar nevēlamo iznākumu pacientam: zīdainis jau ir inficējies ar garo klepu (inkubācijas periods 7-10 dienas, dažreiz līdz 21 dienai), līdz ar to vakcīnas neesamība vairs neizšķir iznākumu," paskaidro VI.

Otrais. Vecmātes priekšstati un pārkāpumi

Otrajā analizētajā gadījumā trīs mēnešus vecs zīdainis pērnā gada septembrī nomira no K vitamīna deficīta koagulopātijas izraisītām smagām komplikācijām. "Šajā gadījumā K vitamīna saņemšana, visticamāk, būtu izslēgusi šāda traģiska iznākuma iestāšanos, tomēr zīdainis to nesaņēma," norāda VI speciālisti. Iestādes ieskatā, šajā gadījumā bija nozīme vecmātes priekšstatiem, ko viņa pēc nelaimes pauda arī medijos.

Novembra nogalē Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" viņa izteikusies, ka K vitamīns jādod obligāti, "ja bērniņš dzimis 37. nedēļā (priekšlaicīgi - red.), ja ir zaļi augļūdeņi, ja (bērnam ap kaklu) aptinusies nabassaite. Visos tajos gadījumos ir obligāti. Pārējos gadījumos tiek izrunāts ar vecākiem, ja bērniņš ir ļoti labs, un vecāki atsakās no šī K vitamīna, ar varu nekas netiek dots".

Inspekcijas ieskatā, vecmāte ietekmējusi to, ka pacients K vitamīnu nesaņēma – "šādas nepilnīgas zināšanas un personīgie priekšstati veicina nepilnīgu informāciju vecākiem lēmuma pieņemšanas procesā, ja informācija un iespējamie riski tiek pasniegti sagrozītā veidā un tādā, kas ir pretējs pierādījumos balstītai praksei, kā arī neatbilst normatīvo aktu prasībām".

Konkrētajā gadījumā VI saskata gan ētiskas dabas, gan normatīvo aktu prasību apzinātu neievērošanu vecmātes rīcībā. VI portālam "Delfi" apstiprināja, ka vecmāte administratīvi sodīta. Jautāta par sodiem, inspekcija norāda, ka "neizslēdz soda sankcijas kā tādas – apzinātu noteikumu un vispārpieņemtu principu ignorēšanas gadījumos".

Pērnā gada nogalē raidījumā "Panorāma" mirušā bērna tētis uzsvēra: to, ka K vitamīna trūkums var būt iemesls asinsizplūdumam – uzzinājis tikai BKUS reanimācijā. Piedzimstot mazulis K vitamīnu ne ar poti, ne pilienu veidā nesaņēma. "Par K vitamīnu nebija nekādas runas. Reanimatologs bērnu slimnīcā teica, ka K vitamīna pote arī vēlāk būtu glābusi, iespējams, bērnu. Nevajag koncentrēties uz to, ka netika dots uzreiz, pēc dzemdībām. Arī vēlāk var. To es gribu izcelt," sacīja mirušā zīdaiņa tētis.

Vai bērna vecākiem skaidrota K vitamīna nozīme, dzemdības pieņēmusī vecmāte Aija Mikova atteicās "Panorāmai" komentēt līdz VI atzinumam, viņa tikai skaidroja iemeslus, kad obligāti jādod K vitamīns. Ģimenes ārste, atbilstoši vecāku teiktajam, savukārt iedevusi nosūtījumu uz tuberkulozes poti, bet par K vitamīnu nav pat ieminējusies. Kad vecāki jautājuši, vai vajadzība dot, atbildējusi: ja tas nav dots pēc dzemdībām, tad nav vajadzības.

MK noteikumi pieļauj interpretāciju

Analizējot cēloņus, VI arī identificēja nepilnības prasību formulējumos Ministru kabineta (MK) noteikumos, kuros atrunāta dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība. Tie pieļaujot dažādu interpretāciju izpildē. Proti, VI secināja, ka MK noteikumos nav nepārprotami noteikts, ka K vitamīns jādod pilnīgi visiem jaundzimušajiem, nav noteikta K vitamīna deva, ievades veids, laiks, kad tas jāveic – šie faktori veicināja to, ka K vitamīnu neievadīja arī ģimenes ārsts, gadījumā, kad tas nebija ievadīts arī pēc dzimšanas.

Tāpēc VI secina, ka MK noteikumi ir papildināmi, vai arī K vitamīna ievade nosakāma vadlīniju līmeņa dokumentā. Zinātne attīstās, mainās arī pieeja K vitamīna ievades veidam no pilienu uz injekciju veidu, bet šobrīd šī pieeja nav sasniegusi visu ģimenes ārstu auditoriju.

Līdzīgi kā garā klepus gadījumā, analizējot pacienta vecāku lomu un pieejamo informāciju vecākiem par K vitamīna profilaksi, VI secina, ka Latvijā, acīmredzot, trūkst informācijas vecākiem par K vitamīnu vai arī nav sasniegusi mērķi. Tādēļ, speciālistu ieskatā, būtu pārskatāma un uzlabojama informācija, kuru saņem vecāki grūtniecības laikā, jauno vecāku skolā, jādomā par informatīvo vietni vecākiem, kurā informācija ir apkopota un pasniegta vienkāršotā, labi uztveramā veidā.

Diagnostikas process, pacientam iestājoties BKUS, bija komplicēts un sarežģīts. Tiesa, ātrāka diagnostika, ņemot vērā diagnostisko/klīnisko/patologanatomisko atradni, nebūtu mainījusi traģisko iznākumu pacientam, atzīst VI. "Šajos iemeslos ir lietderīgi mācību nolūkos dalīties ar citām slimnīcām, kurās nonāk bērni ar smagiem un neskaidriem veselības stāvokļiem, jo līdzīgas situācijas nav izslēgtas arī citās neatliekamās palīdzības slimnīcās: Jaundzimušo hemorāģiskā slimība (JHS) jeb K vitamīna atkarīgā koagulopātija, vēlīnā forma ir ārkārtīgi reti sastopama klīniskajā praksē," norāda VI. Latvijā neesot izstrādātas vai identificētas citu valstu vadlīnijas šādu slimību diagnostikai un ārstēšanai.

Sistēmisku cēloņu un veicinošo faktoru novēršanai Inspekcija organizēs kopīgu diskusija ar profesionālajām asociācijām, galvenajiem speciālistiem, lai lemtu par efektīvākajiem uzlabojumiem veselības aprūpes sistēmā zīdaiņu nāves novēršanai.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Latvijas Televīzija OECD Veselības aprūpe Veselības inspekcija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form