Valdība apstiprina partiju finansēšanas reformu – cik maksāsim no valsts maka
Foto: LETA

Otrdien valdības sēdē atbalstītie nākamā gada budžeta paketē iekļautie grozījumi partiju finansēšanas likumā paredz būtiskas izmaiņas līdzšinējos principos, kā no valsts budžeta tiek finansētas politiskās partijas, kā arī turpmāk paredz ievērojamu finansējuma pieaugumu no valsts budžeta līdzekļiem. Paredzēts, ka pēc apstiprināšanas Saeimā grozījumi likumā stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Tieslietu ministrijas paspārnē tapušie likuma grozījumi jau agrāk bija iekļauti valdības darba kārtībā, taču netika izskatīti. Galīgā vienošanās par principiem tika panākta tikai šonedēļ, kad pirmdien pēc valdību veidojošo partiju pārstāvju tikšanās pie Valsts prezidenta tika paziņots, ka panākta vienošanās.

"Tikšanās laikā tika panākta vienošanās ar politiskajiem spēkiem aprēķināt piešķiramo finansējumu partijām no valsts budžeta pēc to snieguma visu līmeņu vēlēšanās," sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

"Ir noteikts pamatfinansējums, kas atkarīgs no tā, kā partija ir nostartējusi Saeimas, pašvaldību, kā arī Eiropas parlamenta vēlēšanās. Tas nozīmē, ka partijām vienmēr būs uzdevums rūpēties par to, lai tā būtu aktīva, formulētu savas nostādnes dažādās jomās, kā arī spētu piesaistīt biedrus un vēlētājus, labi startējot visās vēlēšanās. Tas veicina partiju savstarpējo konkurenci un darbības kvalitāti," tādu viedokli pauda Levits.

Valsts prezidents arī norādīja, ka Ministru kabinets izveidos vadlīnijas jēgpilnam finanšu izlietojumam, kas noteiks partiju atbildību par piešķirtajām finansēm un to caurspīdību.

Sākotnēji valsts budžeta izstrādes procesā partiju finansēšanai tika paredzēti papildus 5 miljoni eiro gadā, taču procesā gaitā valdības partijas vienojās šo summu samazināt par miljonu, ietaupīto naudu novirzot sabiedriskajiem medijiem.

Tādējādi saskaņā ar likumprojekta anotāciju valsts budžeta finansējumam partijām kopumā 2020., 2021. gadā nepieciešams finansējums 4,5 miljoni eiro, bet 2022. gadā 4,9 miljoni eiro. Papildus nepieciešams finansējums arī partiju finanses uzraugošajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) kapacitātes stiprināšanai 2020. gadam un turpmāk 67 tūkstoši eiro.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) valdības sēdē paskaidroja, ka šis likumprojekts tapis, pamatojoties uz valdības deklarāciju un rīcības plānu, kur koalīcijas partijas ir apņēmušās stiprināt politisko partiju profesionalitāti un neatkarību no nedaudzu, ietekmīgu sponsoru varas. Grozījumu būtību Bordāns raksturoja kā tādu, ka partijām tiek paredzēts adekvāts finansējums to uzturēšanai un attīstībai. Vienlaikus tas arī neliegs politikā ienākt jaunām partijām, jo, parādot savu briedumu un Saeimas vēlēšanās pārvarot 2% barjeru, tā varēs turpmāk saņemt adekvātu finansējumu attīstībai.

Bordāns uzsvēra, ka grozījumi būtiski ierobežo vienas fiziskas personas iespējas finansēt partijas, jo turpmāk viena fiziska persona gada laikā varēs ziedot nedaudz vairāk nekā 5000 eiro, bet patlaban tas ir 21 tūkstotis gadā. Ministrs atgādināja, ka šo reformu bija paredzēts pieņemt jau iepriekšējā Saeimas sasaukumā, bet neizdevās.

Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) uzsvēra, ka šajā ziņā esam atpalikuši no Lietuvas un Igaunijas par desmit gadiem un ka šis ir ilgi gaidīts lēmums. Jau no tā brīža, kad bija politiķi, kas prasīja saziedot miljonu, lai, ienākot politikā, varētu būt neatkarīgi, sacīja Pabriks, nevienu vārdā gan neminot. Pabriks uzskata, ka šis lēmums, kas ir svarīgs demokrātijas stiprināšanai un korupcijas mazināšanai, ir otrs būtiskākais šīs valdības darbs pēc budžeta pieņemšanas pēdējā pusgada laikā.

Savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), paužot atbalstu šim lēmumiem, atgādināja, ka nepieciešams palielināt finansējumu līdz citu Baltijas valstu līmenim arī sabiedriskajiem medijiem.

Grozījumu mērķis ir mazināt politisko partiju atkarību no privātiem ziedotājiem, tādējādi nodrošinot politisko partiju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.

Latvijas politiskajām partijām šobrīd ir problemātiski veikt demokrātiskā sabiedrībā no tām sagaidāmās funkcijas, jo pastāv politisko partiju atkarība no privātiem ziedojumiem, kā arī finansējuma trūkums liedz tām profesionalizēties jeb attīstīt darbu ar biedriem un teritoriālajām nodaļām, uzsver Tieslietu ministrija.

Galvenās izmaiņas

Likumprojekts "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā", ko vēl jāapstiprina Saeimā, paredz, ka turpmāk politiskajai organizācijai (partijai), par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā - 4,5 eiro par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās, 0,5 eiro par katru iegūto balsi iepriekšējās pašvaldību domes vēlēšanās un 0,5 eiro par katru iegūto balsi iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Saskaņā ar spēkā esošo likuma redakciju partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, no valsts budžeta patlaban maksā 0,71 eiro kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi. Līdz ar to palielinājums par katru Saeimas vēlēšanās iegūto balsi būs seškārtīgs.

Grozījumi paredz arī jauninājumu, ka partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, papildus šī panta pirmajā daļā minētajam piešķir valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā 100 000 eiro apmērā. Tāpat paredzēts noteikt, ka kopējais vienai partijai piešķirtais valsts budžeta finansējuma apmērs viena kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt 800 000 eiro.

Likumprojekts arī precizē finansējuma piešķiršanas kārtību, papildinot ar nosacījumiem par pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Likumprojekts paredz, ka valsts budžeta finansējumu piešķir uz četriem gadiem un izmaksā, sākot ar nākamo kalendāro gadu pēc Saeimas vēlēšanām.

Maksājumus veic četras reizes gadā – līdz 15. janvārim, 15. aprīlim, 15. jūlijam un 15. oktobrim. Pēc pašvaldību domes vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām KNAB pārrēķina paredzēto valsts budžeta finansējumu, ievērojot pašvaldību domes vai Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, un to izmaksā sākot ar nākamo kalendāro gadu.

Papildus arī noteikts, ka politiskā organizācija kalendārā gada laikā piešķirto, bet neizlietoto valsts budžeta finansējumu var izlietot trijos nākamajos kalendārajos gados. Ja tā neizlieto kalendārā gadā piešķirto budžeta finansējumu trijos nākamajos kalendārajos gados, partija neizlietoto valsts budžeta finansējuma daļu ieskaita atpakaļ valsts budžetā līdz nākamā gada 15. janvārim.

Ierobežo privātos sponsorus

Valdības apstiprinātais grozījumu projekts paredz noteikt jaunus ierobežojumus fiziskām personām, finansējot partijas. Tas paredz, ka valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā fiziskās personas drīkst veikt dāvinājumus (ziedojumus), iemaksāt biedru naudas un iestāšanās naudas no saviem ienākumiem, bet šo dāvinājumu (ziedojumu), biedru naudu un iestāšanās naudu kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt 30 procentus no šo personu iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem, kas ir ne vairāk kā 12 minimālās mēnešalgas. Grozījumi arī liegs politiskajām partijām veidot parādsaistības, kas ilgākas par 90 dienām.

Patlaban likumā noteikts, ka fiziskās personas drīkst veikt dāvinājumus (ziedojumus), iemaksāt biedru naudas un iestāšanās naudas no saviem ienākumiem, bet šo dāvinājumu (ziedojumu), biedru naudu un iestāšanās naudu kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt 30 procentus no šo personu iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem. Kopumā fiziskā persona vienai politiskajai organizācijai kalendārā gada laikā var izdarīt dāvinājumu (ziedojumu) par summu, kas nepārsniedz 50 minimālo mēnešalgu apmēru.

Tāpat grozījumi precizē, kādiem mērķiem (mērķu grupām) partijas var tērēt valsts finansējumu. To var izmantot organizācijas biroja un darbinieku uzturēšanai; darbības saturiskai nodrošināšanai (piemēram, semināriem, kongresiem, konferencēm, pētniecības darbiem, aptaujām, jauniešu organizācijas pasākumiem, konsultācijām u. tml.); politiskās organizācijas (partijas) komunikācijai ar sabiedrību, taj;a skaitā politiskajai aģitācijai.

Savukārt Ministru kabinetam tiek uzdots izdot noteikumus, kuros nosaka valsts budžeta finansējuma izlietojuma mērķu grupu veidus un pieļaujamos izdevumus. Paredzēts arī noteikt, ka partija katrai no noteiktajām mērķu grupām var izlietot ne vairāk kā 60 procentus no attiecīgajā gadā saņemtā valsts budžeta finansējuma.

Patlaban likumā noteikts, ka valsts budžeta finansējumu politiskā organizācija izmanto savas politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai un ir tiesīga izlietot telpu īrei, tai skaitā sapulču organizēšanai, un pakalpojumiem, kas saistīti ar telpu īri, tai skaitā komunālajiem pakalpojumiem; sakaru un interneta pakalpojumiem; darba algām un citiem maksājumiem fiziskajām personām, kas saistīti ar attiecīgās organizācijas darbību; zvērināta revidenta pakalpojumiem; pētniecības darbiem, aptaujām un konsultācijām; iedzīvotājiem paredzēto izglītošanas pasākumu, tai skaitā publisko pasākumu, semināru, labdarības pasākumu, organizēšanai, grāmatu, informatīvo materiālu izdošanai un izplatīšanai, izņemot ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu; politiskajai aģitācijai.

Kā tapa reforma

Saskaņā ar likumprojekta anotāciju "Deklarācijas Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" paredz samazināt politisko partiju atkarību no privātiem ziedojumiem, palielinot tām valsts budžeta finansējumu līdz Baltijas valstu vidējam līmenim.

Valsts finansējums ir viens no politisko partiju finansējuma avotiem. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 2. pants noteic, ka politiskās organizācijas (partijas) var finansēt no: 1) biedru naudas un iestāšanās naudas; 2) fizisko personu dāvinājumiem (ziedojumiem); 3) ienākumiem, ko dod attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) saimnieciskā darbība; 3) valsts budžeta - likumā noteiktajos gadījumos; 4) citiem finansēšanas avotiem, izņemot tos, no kuriem ar likumu ir aizliegts finansēt politiskās organizācijas (partijas).

Valsts finansējums partijām ir ieviests salīdzinoši nesen. 2009. gada 15. februārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 14 "Par Politisko partiju finansēšanas koncepciju", atbalstot to koncepcijā paredzēto risinājumu, kas paredzēja Latvijas politiskās partijas sākt finansēt no valsts budžeta. 2010. gada 6. jūnijā Saeima pieņēma koncepcijai atbilstošus grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, un 2012. gadā Latvijas politiskajām partijām pirmo reizi tika izmaksāts valsts budžeta finansējums. Kopš tā laika finansējuma apmērs nav palielināts.

Ieviešot valsts atbalstu politiskajām partijām, likumdevējam bija divi galvenie mērķi: 1) mazināt politisko partiju finansiālu atkarību no privātpersonu ziedojumiem, kas palielina risku nokļūt atkarībā no šo personu izvirzītajām prasībām; 2) atrisināt Latvijas politisko partiju administratīvo mazspēju – konstantu vajadzību pēc resursiem, kas neļāva Latvijas politiskajām partijām segt savas administratīvās izmaksas un kļūt profesionālākām.

Jau 2014. gadā Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā Ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei nāca klajā ar ziņojumu, kurā atzina, ka joprojām, par spīti politiskajām partijām piešķirtajam valsts finansējumam, pastāv politisko partiju atkarība no privātiem sponsoriem un valsts sagrābšanas risks.

Ekspertu grupa arī secināja, ka "skaidrs, ka pašreizējās dotācijas sedz vien mazu daļu no nepieciešamā. Pirmšķietami šāds finansējuma līmenis nav pietiekams, lai būtiski samazinātu politisko partiju atkarību no privātiem ziedojumiem."

Līdzīgi apsvērumi bija pamatā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēs 2015.-2020. gadam KNAB uzdotajam uzdevumam: "Izstrādāt priekšlikumus, lai nodrošinātu partiju darbību starpvēlēšanu periodos, mazinātu partiju atkarību no lieliem ziedojumiem, kā arī veicinātu nelielu ziedojumu piesaisti."

No publiski pieejamās informācijas KNAB mājaslapā secināms, ka Saeimas vēlēšanu gados politiskajām partijām ir augsta vajadzība piesaistīt privātus ziedojumus, to kampaņas budžeti ir caurmērā par trim ceturtdaļām atkarīgi no privātpersonu dāsnuma. Var izteikt pieņēmumu, ka 2012. gadā, ieviešot valsts finansējumu politiskajām partijām, politisko partiju atkarība no privātā finansējuma ir mazināta tikai nedaudz, teikts anotācijā.

Pēc 13. Saeimas vēlēšanām, no 2019. gada politiskajām partijām gadā no valsts budžeta tika paredzēts izmaksāt 582 946 eiro, bet summa var atšķirties, ja kādai politiskai partijai par finansēšanas noteikumu pārkāpumu tiek liegts saņemt valsts finansējumu.

2015. gadā Amsterdamas Universitāte pēc Eiropas Parlamenta pasūtījuma veica apkopojumu par valsts finansējuma apjomiem politiskajām partijām Eiropas Savienības dalībvalstīs. Amsterdamas Universitātes aptvertajās 16 valstīs valsts finansējums politiskajām partijām ir vairākas reizes lielāks nekā Latvijā. Salīdzinot Latvijas politiskajām partijām piešķirto valsts finansējumu ar Latvijas tuvāko kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – partijām piešķirto valsts finansējumu, jāsecina, ka Latvijā tā apjoms ir aptuveni deviņas reizes zemāks, teikts anotācijā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

13. Saeima Artis Pabriks Egils Levits Eiropa Eiropas Savienība Igaunija Jānis Bordāns KNAB Lietuva Ministru kabinets Nauris Puntulis Saeima Tieslietu ministrija Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form