Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri optimizēt profesionālās izglītības iestāžu tīklu, likvidējot gandrīz pusi no tām un samazinot audzēkņu skaitu par astoņiem tūkstošiem.

Plāns paredz no pašreizējām 59 profesionālās izglītības iestādēm saglabāt 33, tai skaitā 14 kompetenču centrus, savukārt 10 skolas plānots nodot pašvaldībām, kuras tās apvienotu ar vispārējās izglītības vai interešu izglītības iestādēm. Pašvaldības varēs šīs skolas pārņemt "pēc brīvprātības principa un, izmantojot attiecīgus finansēšanas mehānismus".

IZM norāda, ka plāns paredz "veicināt integrētu skatījumu uz visa veida izglītības iestāžu tīklu reģionos, resursu efektīvas izlietošanas nolūkos apvienojot vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, kas vienlaikus var būt arī pieaugušo un neformālās izglītības centri".

Kurzemē IZM plāno saglabāt Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālo vidusskolu un Saldus profesionālo vidusskolu, savukārt uz Ventspils profesionālās vidusskolas bāzes iecerēts veidot kompetences centru ar specializāciju kokapstrādē, mehānikā un metālapstrādē, mašīnzinībās, enerģētikā un būvniecībā.

Otrs kompetences centrs Kurzemē atrastos Liepājā, apvienojot Liepājas Būvamatniecības vidusskolu, Liepājas Tūrisma un tekstila skolu un Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles profesionālo vidusskolu. Šis centrs specializētos būvniecībā, kokapstrādē, tekstiliju ražošanā, tūrismā un atpūtas organizācijā, viesnīcu un restorānu pakalpojumos, mehānikā un metālapstrādē, inženiermehānikā, mašīnzinībās un enerģētikā.

Savukārt Laidzes profesionālo vidusskola ministrija plāno nodot vai nu pašvaldībai integrētās izglītības iestādes izveidei, vai arī tā kļūtu par Ventspils profesionālās vidusskolas filiāli. Cīravas un Skrundas arodvidusskolas savukārt varētu kļūt par Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālās vidusskolas filiālēm.

Latgalē kompetenču centrus iecerēts veidot Daugavpilī un Rēzeknē. Daugavpils kompetenču centru veidos, apvienojot Latgales Transporta un sakaru tehnisko skolu, Daugavpils 1.arodvidusskolu un Daugavpils Tirdzniecības skolu, bet Rēzeknes kompetenču centru veidos Rēzeknes 14.arodvidusskola un Rēzeknes profesionālā vidusskola.

Latgalē iecerēts veidot arī Viduslatgales profesionālās izglītības kompetences centru, apvienojot Jaunaglonas arodvidusskolu, Preiļu arodvidusskolu, Višķu profesionālo vidusskolu un Dagdas arodvidusskolu.

Atsevišķu skolu statusu saglabās Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola un Daugavpils Tirdzniecības skola, bet Viļānu 41.arodvidusskola, Latgales Amatniecības meistaru skola un Zilupes arodvidusskola kļūs par Rēzeknes profesionālās vidusskolas filiālēm.

Lūznavas profesionālo vidusskolu varētu pievienot Austrumlatgales profesionālās izglītības kompetences centram vai Viduslatgales profesionālās izglītības kompetences centram, bet Bebrenes Profesionālo vidusskolu varētu pārņemt Ilūkstes novada pašvaldība.

Vidzemē kompetenču centrus paredzēts veidot uz Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma bāzes, bet, apvienojot Valmieras 36.arodvidusskolu un Valmieras Pārtikas ražotāju vidusskolu, iecerēts veidot Vidzemes Profesionālās izglītības centru.

Apvienošana skars Jāņmuižas profesionālo vidusskolu un Cēsu profesionālo vidusskolu, kā arī Smiltenes tehnikumu un Smiltenes profesionālo vidusskolu. Atsevišķas iestādes statusu saglabās Alsviķu profesionālā vidusskola, Jaungulbenes arodvidusskola, Barkavas arodvidusskola, Rankas arodvidusskola un Ērgļu arodvidusskola, lai gan par pēdējām trim interesi izrādījušas pašvaldības.

Zemgalē kompetenču centru veidos, apvienojot Jelgavas Amatniecības vidusskolu, Jelgavas Amatu vidusskolu, kā arī uz Aizkraukles arodvidusskolas bāzes. Apguldes arodvidusskolu, visticamāk, pārņems pašvaldība, bet Vecbebru Profesionālā vidusskola un Viesītes arodvidusskola, ja tās nepārņems pašvaldības, kļūs par Austrumzemgales Profesionālās izglītības kompetences centra filiālēm.

Arī Saulaines Profesionālajai vidusskolai iespējami divi scenāriji, vai nu kļūstot par pašvaldības profesionālās izglītības iestādi, vai arī saglabājot atsevišķas izglītības iestādes statusu. Pēdējā variantā par tās filiāli kļūs Zaļenieku arodvidusskola. Kā atsevišķa iestāde tiks saglabāta Jēkabpils Agrobiznesa koledža.

No sešām Rīgas reģiona esošajām skolām kompetences centru plānots veidot uz Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikuma bāzes, kā arī Ogres Amatniecības vidusskolas, Ogres Meža tehnikuma un Ogres profesionālās vidusskolas bāzes. Savukārt Bulduru Dārzkopības vidusskolu, Limbažu profesionālo vidusskolu, Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžu un Mālpils profesionālo vidusskolu plānots saglabāt kā atsevišķas iestādes.

Rīgā plānots veidot trīs kompetenču centrus – vienu uz Rīgas Valsts tehnikuma bāzes, bet otru - apvienojot Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolu, Rīgas Purvciema amatu skolu un Rīgas Tūrisma un tirdzniecības skolu. Trešais kompetenču centrs tiks veidots uz Rīgas Tehniskās koledžas bāzes.

Kā atsevišķas iestādes IZM plāno saglabāt Rīgas 3.arodskolu, Rīgas Amatniecības vidusskolu, Rīgas Būvniecības vidusskolu, Rīgas Pārdaugavas profesionālo vidusskolu, Rīgas Stila un modes skolu un Rīgas Tirdzniecības tehnikumu, Rīgas Celtniecības koledžu un Rīgas Uzņēmējdarbības koledžu.

Ministrija arī uzsver, ka profesionālo skolu infrastruktūrai un aprīkojumam šobrīd ir pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 58,9 miljonu latu apmērā. Savukārt ēku siltināšanai un citiem energoefektivitātes pasākumiem paredzēts izmantot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!