Valdība otrdien atbalstīja valsts a/s "Latvijas pasts" vadītāja Aivara Droiska atbrīvošanu no amata pārkāpumu dēļ vērienīgajā pasta šķirošanas kompleksa konkursā, kā arī uzdeva izsludināt jaunu konkursu par kompleksa būvi, anulējot līdzšinējā rezultātus.
Par Droiska, kā arī valdes locekļu Aigara Krūma un Aigara Vītola atbrīvošanu no ieņemamajiem amatiem vēl lems "Latvijas pasta" akcionāru pilnsapulce, kuru pārstāv Satiksmes ministrija. Taču ministrija pirms tam vēlējās noskaidrot valdības viedokli.

Ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sarma Kočāne pagaidām vēl nevarēja pateikt, kad notiks akcionāru sapulce un tiks pieņemts lēmums par pasta vadības atbrīvošanu.

Savukārt Droiskis komentārus saistībā ar valdības izteikto atbalstu viņa atlaišanai pagaidām atturējās sniegt, norādot, ka iepriekš ir nepieciešams saņemt oficiālu informāciju. Pasta ģenerāldirektora palīgs Edijs Šauers uzsvēra, ka pagaidām visa saņemtā informācija nonāk tikai caur presi, bet, lai runātu par uzņēmuma vadītāja atlaišanu, nepieciešams iepazīties ar oficiāliem dokumentiem.

Arī būvfirmā "NĪA", kas uzvarēja konkursā par pasta šķirošanas kompleksa būvi, vēl nevarēja komentēt lēmumu par jauna konkursa izsludināšanu.

Pētot šķirošanas kompleksa konkursu, Satiksmes ministrija konstatēja, ka "Latvijas pasta" (LP) valde nemaz nav likumos noteiktajā kārtībā lēmusi par 10,143 miljonu latu vērto līgumu par pasta šķirošanas kompleksa būvniecību, bet vienkārši pilnvaroja tehnisko direktoru Vītolu parakstīt līgumu ar būvfirmu NĪA. Turklāt Vītolam tika uzdots mēģināt vienoties par būvniecības summas samazināšanu līdz astoņiem miljoniem latu, jo 10 miljoni nebija paredzēti LP budžetā.

Līgums tika parakstīts pagājušā gada 27.decembrī, un kopš tā laika LP ir uzņēmies arī maksāt sodu 5% apjomā no līguma summas jeb 507 tūkstošus latu, ja darījums nenotiktu.

Turklāt līguma noslēgšanas brīdī vēl nebija izstrādāts tehniskais projekts, darbu izpildes tāme un grafiks. Tādēļ ministrija secināja, ka LP valde ir pieļāvusi pusēm nevienlīdzīga līguma slēgšanu, jo nebija zināms NĪA saistību apjoms.

Valdei tiek pārmests arī tas, ka par līguma noslēgšanu jau decembrī netika informēta padome. Turklāt februārī padomei tika sniegta informācija, ka šķirošanas kompleksa būvniecības izmaksas ir astoņi miljoni latu, kaut arī līgumā tās bija paredzētas par diviem miljoniem latu lielākas.

Satiksmes ministrs Roberts Zīle valdības sēdē uzsvēra, ka iemeslu Droiska atbrīvošanai no amata netrūkst, jo bez jau minētajiem pārkāpumiem, ko Satiksmes ministrijas speciālisti novērtējuši kā lielāko haosu, ko jebkad redzējuši, LP vadība vainojama arī darba organizācijas un valsts valodas likuma neievērošanā.

Arī premjers Einars Repše atzina, ka procedūra šķirošanas kompleksa konkursā ir pārkāpta un ir "visai aizdomīga", kas varētu liecināt par kārtējo korupcijas gadījumu valsts pasūtījuma konkursos.

Tostarp Repše otrdien minēja, ka viņa rīcībā ir informācija, ka "pašlaik nenoskaidrotas personas ir piedāvājušas pašlaik nenoskaidrotām personām 5% no darījuma summas, lai šis jautājums valdībā netiktu pacelts". Repše žurnālistiem nevēlējās precizēt, no kā nāk šī informācija, taču apliecināja, ka aizdomas nekrīt ne uz vienu no valdības pārstāvjiem.

Droiskis iepriekš pauda neizpratni par Satiksmes ministrijas pārmetumiem, paužot, ka "dīvaini un neierasti ir tas, ka šāds lēmums pieņemts aizmuguriski, pat neiepazīstinot ar pārkāpumiem, kas esot bijuši šāda lēmuma pamatā, un nemaz nerunājot par to, ka netika pieprasīti paskaidrojumi saistībā ar inkriminētajiem pārkāpumiem. Lai arī kā negribētos tam ticēt, tomēr minētais pierāda tikai to, ka tā ir bijusi jau iepriekš izplānota rīcība".

"Katrā ziņā pašlaik es noraidu jebkādus apvainojumus par to, ka es būtu pārkāpis likumu un tādējādi radījis priekšnoteikumus manai atbrīvošanai no amata," sacīja Droiskis, atzīstot gan, ka uzmanīgu viņu darījusi jau 13.marta saruna ar satiksmes ministru, kurš nav izrādījis absolūti nekādu interesi par uzņēmumu, taču izteicis vairākus nekonkrētus pārmetumus un sarunas noslēgumā atgādinājis, kad LP ģenerāldirektoram beidzas darba līgums.

"Šis ir septītais ministrs manā uzņēmuma vadītāja amatā, taču pirmais no ministriem, kurš izsaka nemotivētus pārmetumus, kurš visus pārmetumus vispirms paziņo masu informācijas līdzekļiem un kurš šādā veidā man ir norādījis "pareizo ceļu"," teica Droiskis.

"Es nekad neesmu "turējies pie krēsla". Taču es nekādā ziņā nedomāju, ka sabiedrība un arī "Latvijas pasta" kolektīvs noticēs tam, ka es pēc 36 gadu nevainojama darba stāža pasta nozarē pēkšņi esmu kļuvis negodīgs un to vien esmu darījis, kā pārkāpis mūsu valsts likumus," uzsvēra Droiskis.

Paša pasta veiktajā dienesta izmeklēšanā netika konstatēti pārkāpumi, kas būtiski varētu ietekmēt konkursa norisi. Līdzīgus atzinumus par konkursa norises likumību iesniedza arī advokāta Andra Grūtupa birojs, kā arī advokātu birojs "Grunte un Cers", kuriem atzinumus pasūtīja Vītols un Krūms. Tomēr Satiksmes ministriju neapmierināja veiktās dienesta izmeklēšanas rezultāti, jo tie atšķīrās no ministrijas secinājumiem par minēto konkursu, un tā uzdeva pastiprināti pārbaudīt atsevišķus konkursa par šķirošanas kompleksu rīkošanas faktus.

Konkursā par pasta šķirošanas kompleksa būvniecību kopumā piedalījās piecas kompānijas.

Jaunais LP šķirošanas centrs atradīsies lidostas "Rīga" teritorijā, un tajā tiks uzstādītas modernas vēstuļu šķirošanas mašīnas, kas ļaus LP paaugstināt sniedzamo pakalpojumu kvalitāti un ātrumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!