Lai likums stātos spēkā, tam vēl jāgūst Saeimas atbalsts.
Atšķirībā no spēkā esošā Teritorijas plānošanas likuma likumprojektā paredzēts, ka plānošanas reģioni izstrādās nevis teritorijas plānojumu, bet attīstības stratēģiju - ilgtermiņa plānošanas dokumentu, kas nosaka reģiona ilgtermiņa attīstības mērķus, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu. Turpmāk arī visām vietējām pašvaldībām būs jāizstrādā attīstības stratēģija, lai apvienotajām pašvaldībām būtu priekšstats par pašvaldības turpmāko attīstību.
Teritorijas plānojums būs jāizstrādā visai pašvaldības teritorijai, bet to būs iespējams darīt pa daļām. Tas nozīmē, ka novada pašvaldības varēs izstrādāt teritorijas plānojumu dažādā laikā dažādām teritorijas daļām (atsevišķai pilsētai, ciemam, pagastam, vai visai lauku teritorijai). Lauku teritorijā pašvaldībai būs iespējams noteikt vienkāršotu funkcionālo zonējumu, izmantojot aktualizētas topogrāfiskās kartes informāciju (valsts pamatdatus, kurus uztur valsts aģentūra "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra") un citu institūciju uzturētos datus (piemēram, Lauku atbalsta dienesta uzturēto Lauku reģistra informāciju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošo informāciju par ūdensobjektu teritorijām).
Lauku teritoriju varēs apbūvēt, ievērojot Ministru kabineta noteikumus, kuros būs noteiktas vispārīgas prasības vietējo pašvaldību teritorijas plānošanai un apbūvei. Ja lauku teritorijā būs nepieciešamība būvēt tādu objektu, kāds nav paredzēts MK noteikumos, vajadzēs izstrādāt detālplānojumu, ievērojot vietējās pašvaldības attīstības stratēģijā noteikto. Piemēram, nevarēs izstrādāt detālplānojumu ražošanas objektam, ja attīstības stratēģijā konkrētā pašvaldības teritorijas daļa ir norādīta kā rekreācijas teritorija.
Likumprojekts arī paredz, ka vietējā pašvaldība nepieciešamības gadījumā varēs izstrādāt lokālplānojumu - teritorijas daļas plānojumu specifiska plānošanas uzdevuma (problēmas) lokālam risinājumam un teritorijas plānojuma detalizācijai. Lokālplānojumu varēs izstrādāt gan pilsētu un ciemu, gan pašvaldības lauku teritorijas daļai. Gadījumos, ja lauku teritorijai nebūs noteikts funkcionālais zonējums, ar lokālplānojumu to varēs noteikt.
Lokālplānojumus vietējā pašvaldība varēs izstrādāt pēc savas iniciatīvas, ja uzskatīs par nepieciešamu detalizēt pilsētas vai ciema teritorijas plānojumu vai arī ar mērķi atrisināt noteiktas problēmas.
Gan vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, gan lokālplānojums būs jāapstiprina pašvaldības saistošo noteikumu veidā.
Paredzēts arī, ka nacionālajā līmenī varēs noteikt valsts interešu teritorijas sabiedrības interešu nodrošināšanai, valsts funkciju īstenošanai vai to realizācijai nepieciešamo objektu izvietošanai. Priekšlikumus šādu teritoriju izveidošanai sniegs nozares ministrija, bet Ministru kabinets tās apstiprinās ar noteikumiem un noteikts to izmantošanas nosacījumus. Valsts interešu teritorijas izveidošanā paredzēts iesaistīt arī sabiedrību. Ja pirms valsts interešu teritorijas izveides būs veikts ietekmes uz vidi novērtējums, tad šīs procedūras ietvaros atbilstoši normatīvajiem aktiem notiks sabiedriskās apspriešanas. Savukārt, ja ietekmes uz vidi novērtējums nebūs nepieciešams, nozares ministrijai būs jāinformē sabiedrība pašai.
Likumprojektā noteikts, ka sūdzību atbildīgajam ministram par apstiprināto vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu varēs iesniegt triju mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Ministram šāda veida sūdzības būs jāizskata divu mēnešu laikā un jālemj par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apturēšanu. Ja ministrs pieņems šādu lēmumu, plānojums nestāsies spēkā un pašvaldībai būs jālemj vai nu par teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai to atsevišķas daļas atcelšanu, vai par vēršanos Satversmes tiesā.
Par spēkā stājušos teritorijas plānojumu un lokālplānojumu persona, kuras konstitucionālas tiesības ir aizskartas, varēs iesniegt sūdzību Satversmes tiesā sešu mēnešu laikā no saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīža. Arī par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajam ministram sešu mēnešu laikā būs tiesības izdot rīkojumu par teritorijas plānojumu vai lokālplānojuma darbības apturēšanu, ja konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām.
Detālplānojums atšķirībā no šī brīža tiesiskā regulējuma turpmāk tiks apstiprināts administratīvā akta, nevis vietējās pašvaldības saistošo noteikumu veidā. Šādā veidā, pirmkārt, privātpersonām radīsies iespēja aizsargāt savas tiesiskās intereses detālplānojuma izstrādes procesā, piemēram, gadījumā, ja vietējā pašvaldība nenodod detālplānojumu sabiedriskajai apspriešanai, neapstiprina detālplānojuma redakciju vai citādi neievēro likuma prasības. Otrkārt, būs iespējams ar tiesas spriedumu uzlikt par pienākumu izstrādāt detālplānojumu gadījumos, kad tas ir obligāti nepieciešams. Treškārt, ja detālplānojums ir apstiprināts administratīvā akta veidā, tā tiesiskuma izvērtēšanu sūdzības gadījumā veiks administratīvā tiesa.
Likumprojektā paredzēts, ka turpmāk detālplānojumu varēs izstrādāt kopā ar būvprojektu. Gadījumos, kad detālplānojumu izstrādā noteiktai būvniecības iecerei, tas dos iespēju iedzīvotājiem sabiedriskās apspriešanas laikā vispusīgi iepazīties ar turpmāko konkrētas teritorijas izmantošanu. Arī būvniecības ieceres īstenotājam samazināsies administratīvie šķēršļi, jo būvprojektu varēs izstrādāt vienlaikus ar detālplānojumu, nevis tikai pēc detālplānojuma apstiprināšanas.
Likumprojektā paredzēts, ka vietējās pašvaldības būs tiesīgas noteikt detālplānojuma īstenošanas uzsākšanas termiņu, kas nevar būt īsāks par diviem gadiem. Šādā veidā tiks novērsta situācija, ka spēkā ir detālplānojumi, kuru īstenošana ilgstoši nav uzsākta un to risinājumi vairs neatbilst normatīvo aktu prasībām un faktiskai situācijai. Par detālplānojuma īstenošanas uzsākšanu uzskatāma ceļu, inženierkomunikāciju vai ēku būvniecības uzsākšana, bet zemesgabalu sadalīšana vai apvienošana atbilstoši detālplānojuma noteiktajām netiks uzskatīta par detālplānojuma īstenošanu.
Likumprojektā arī paredzētas tiesības vietējai pašvaldībai nepagarināt detālplānojuma īstenošanas uzsākšanas termiņu, pie nosacījuma, ka detālplānojuma risinājumi vairs neatbilst normatīvo aktu prasībām vai teritorijas plānojuma (arī lokālplānojuma) prasībām.
Tāpat noteikts, ka vietējās pašvaldībās teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu ir tiesīgas izstrādāt personas, kuras ir ieguvušas atbilstošu izglītību un kvalifikāciju. Prasības plānotāju izglītībai un kvalifikācijai noteiks valdības noteikumos.
Likumprojekts arī paredz izveidot teritorijas attīstības plānošanas sistēmu (TAPIS) - informācijas sistēmu, kas nodrošinās zemes politikas pārvaldība un teritorijas attīstības plānošanu visos plānošanas līmeņos. TAPIS nodrošinās teritorijas attīstības plānošanas dokumentu teksta un grafisko daļu datu uzturēšanu, datu apkopošanu no valsts informācijas sistēmām, teritorijas attīstības plānošanas dokumentu uzturēšanu un publicēšanu, plānošanas procesu atbalstu, sabiedrisko apspriešanu, elektronisko pakalpojumu, kā arī atbalstīs tās pašvaldību, reģionu un valsts pārvaldes funkcijas, kuru izpildei nepieciešama ģeotelpiskā informācija.
Tāpat iecerēts paralēli teritorijas plānojumam sagatavot arī aizsargjoslu plānu, apstiprinot to ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka salīdzinājumā ar esošo plānošanas sistēmu tas neparedz jaunu obligāto teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi vietējo pašvaldību līmenī. Vietējās pašvaldības attīstības stratēģija, kas esošajās attīstības programmās ir kā atsevišķa sadaļa, un teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā ietvertā informācija likumprojektā tiek izdalīta kā atsevišķs dokuments.
Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka, ka teritorijas plānojuma ietvaros var sagatavot tematiskās kartes. Likumprojekts paredz, ka nepieciešamības gadījumā specifisku jautājumu risināšanai visos plānošanas līmeņos var izstrādāt tematiskos plānojumus.
Nacionālajā līmenī šāds tematiskais plānojums ir Jūras telpiskais plānojums. Tā mērķis ir saskaņot dažādu nozaru intereses teritoriālo ūdeņu, kontinentālā šelfa un ekskluzīvās ekonomiskās zonas izmantošanā, un tā nepieciešamība izriet no Eiropas Savienības iniciatīvām, VASAB (par telpisko plānošanu un attīstību atbildīgo ministru sadarbība Baltijas jūras reģionā) ministru deklarācijām un Helsinku Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību Rīcības plāna.
Likumprojektā ir paredzēts jauns teritorijas attīstības plānošanas dokumenta veids – tematiskais plānojums, kuru nepieciešamības gadījumā var izstrādāt visos plānošanas līmeņos specifisku jautājumu risināšanai, piemēram, jūras telpiskais plānojums nacionālajā līmenī vai tematiskais plānojums inženierkomunikāciju izvietojums vietējā pašvaldībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
