Valdība atbalsta 'nomadu' vīzu regulējumu
Foto: F64

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumu projektu, lai ļautu trešo valstu pilsoņiem pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja persona vēlas uzturēties Latvijā, saglabājot darba attiecības ar ārpus Latvijas reģistrētu darba devēju vai turpinot attālināti darboties kā pašnodarbinātai personai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Likumā ar trešās valsts pilsoni apzīmē ārzemnieku no jebkuras valsts, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, Eiropas Ekonomikas zonas valsti un Šveici.

Kā to pierāda citu valstu pieredze ar attālinātā darba vīzu , šis risinājums veicinās augstas profesionālās kvalifikācijas ārzemnieku ieceļošanu, tādējādi veicinot komercdarbību un tautsaimniecības attīstību. Šis risinājums arī varētu sekmēt tūrisma attīstību un paaugstināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem Latvijā.

Pētījumi liecina, ka valstis ar atvērtāku imigrācijas politiku ir ar vidēji augstāku iekšzemes kopproduktu, zemāku bezdarba līmeni, zemākiem valdību izdevumiem un izglītotāku darbaspēku, norāda iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).

"Valstis, kas ieviesušas attālinātā darba vīzas , norāda, ka šāds risinājums veicina augstas kvalifikācijas imigrantu ieceļošanu. Latvija ir droša valsts Eiropas Savienībā, ar brīnišķīgu dabu un samērā lētām dzīvošanas izmaksām. No šejienes ir viegli doties uz jebkuru citu valsti Eiropā. Es ceru, ka šis mūsdienīgais regulējums ļaus mums piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku," norāda iekšlietu ministre.

Paredzams, ka attālinātā darba vīza veicinās ne vien Latvijas pilsoņu - attālinātā darba veicēju - reemigrāciju no trešajām valstīm, bet vienlaicīgi radīs labvēlīgus apstākļus, lai šo personu dzīvesbiedri varētu likumīgi veikt attālinātā darba pienākumus, strādājot no Latvijas.

Lai iegūtu attālinātā darba vīzu , ārzemniekam būs jāpierāda nodarbinātība pie ārvalstī reģistrēta darba devēja, kas ilgusi vismaz sešus mēnešus, turklāt plānots noteikt, ka darba samaksai jābūt vismaz 2,5 vidējo algu apmērā. Vīzas saņēmējam netiktu piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijā, kā arī nebūs tiesību saņemt sociālo palīdzību, un tās nav sociāli apdrošinātas Latvijā.

Plānots, ka pēc vīzas termiņa beigām varēs pieprasīt atkārtotu vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu vēl uz vienu gadu.

Lai likums varētu stāties spēkā, tas vēl būs jāpieņem Saeimā.

Patlaban trešo valstu pilsoņiem, kuru darba specifika ļauj veikt darba pienākumus attālināti, ir ierobežotas iespējas saņemt uzturēšanās tiesības Latvijā, taču tas neatbilst attālinātā darba izplatības kāpumam globālā mērogā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Marija Golubeva Eiropas Savienība Imigrācija Ministru kabinets
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form