Krūmiņš likumprojektu raksturoja kā revolucionāru, norādot, ka tā ieviešana dzīvē varētu sastapties ar pretestību no birokrātu puses, jo likumprojekts "zināmā mērā ierobežo [valsts pārvaldes] feodālo patvaļu".
Viņš pastāstīja, ka likumprojekta mērķis ir "sakārtot dzīvi iedzīvotājiem un valsts pārvaldes darbiniekiem", jo tas paredz valsts pārvaldes optimizāciju, hierarhizāciju un "brāķa procenta samazināšanu normatīvajos aktos".
Valsts pārvaldes koncepcijas autors Egils Levits žurnālistiem norādīja, ka likumprojekts paredz ieviest procedūras, ar kurām varēs pārbaudīt ierēdņu pieņemto lēmumu likumību. Viņš pauda, ka Austrumeiropas un Rietumeiropas valstu administrācija atšķiras ar to, ka Austrumeiropā "netiek konsekventi pielietotas šādas procedūras".
Tas, ka valdība otrdien nepieņēma konkrētu lēmumu, ir loģiski, pauda koncepcijas autors, jo Ministru kabinets izteicis vēlmi rūpīgāk iepazīties ar koncepciju. Tomēr Levits uzskata, ka "valdībai ir politiska vēlme ar šā likuma palīdzību paaugstināt valsts pārvaldes tiesiskumu un samazināt tās vājumu, ko tik bieži Latvijai ir pārmetusi Eiropas Savienība".
Tas ir viens diezgan plats solis ceļā uz labas pārvaldes principu ieviešanu, norādīja Levits, uzsvērdams, ka viens pats likums nav pietiekams, lai būtiski uzlabotu situāciju. Tomēr pareizu likumu ieviešana paaugstinās iedzīvotāju uzticību valsts pārvaldei. Likumprojekta būtība ir atbildības uzlikšana tai amatpersonai, kura lēmumu ir pieņēmusi, pauda Levits.
Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais valsts pārvaldes likuma projekts paredz plašāku sabiedrības iesaistīšanu svarīgu jautājumu risināšanā un pārvaldes pārskatāmību. Likuma projekts sagatavots izskatīšanai Saeimas komisijās otrajā lasījumā. Tas paredz, ka valsts pārvaldes iestādei ir pienākums rīkot publisku apspriešanu par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Ja valsts pārvaldes iestāde pieņem sabiedrības viedoklim pretēju lēmumu, tas īpaši jāpamato.
Tāpat projekts paredz, ka valsts pārvaldes iestāde var izveidot sabiedrisko padomi, tajā iekļaujot sabiedrības pārstāvjus, kas nav amatpersonas. Pārvaldes iestāde varēs arī iesaistīt sabiedrības pārstāvjus darba grupās, bet sabiedrībai svarīgos jautājumos valsts pārvaldes iestāde pirms lēmuma pieņemšanas uzklausa profesionālo apvienību viedokli.
Valsts pārvalde savā darbībā ievēro cilvēktiesības un darbojas sabiedrības interesēs. Valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību, publicējot gada publiskos pārskatus.
Lai nodrošinātu pārvaldes pārskatāmību un efektivitāti, paredzēts izveidot datu bāzi, kurā iekļaus informāciju par valsts pārvaldes iestādēm. Datu bāzi veidos, pārzinās un kārtos valdības noteikta iestāde, bet datu bāzē iekļaujamo informāciju un tās sniegšanas kārtību noteiks valdība.
Lai nodrošinātu efektīvu darbību, pārvaldes iestādēs izveidos iekšējo auditu. Informācija par valsts pārvaldes iestādes mantu un kontu stāvokli ir publiski pieejama, ja likums nenosaka citādi.
Likums nosaka pārvaldes institūciju struktūru, iestāžu savstarpējās attiecības un darbības noteikumus, ja to neregulē citi likumi, ministriju funkcijas, ministra, parlamentārā sekretāra un valsts sekretāra kompetenci, valsts kancelejas kompetenci un funkcijas. Likums nosaka arī iestāžu hierarhiju, kur augstākā institūcija ir valdība, kurai pakļautas ministrijas, kurām ir pakļautās iestādes.
Augstāka iestāde un amatpersona var pieprasīt no zemākas iestādes vai amatpersonas visu tās rīcībā esošo informāciju. Iestādes vadītājs, kā arī normatīvajos aktos noteikta cita amatpersona var veikt vai organizēt dienesta izmeklēšanu savā iestādē un padotajās iestādēs. Augstākai amatpersonai ir tiesības ierosināt disciplinārlietu par jebkuru tai padotās valsts pārvaldes iestādes amatpersonu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
