Valdība konceptuāli atbalsta IZM redzējumu par skolu tīkla sakārtošanu
Foto: Shutterstock

Ministru kabinets šodien pieņēma zināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par skolu tīkla sakārtošanu.

Piedāvājot skolu tīkla sakārtošanas modeļus, IZM ņēma vērā vairākus kritērijus - teritoriālo, kvantitatīvos, nosakot minimālo skolēnu skaitu klasē, kā arī kvalitatīvos, domājot par līdzvērtīgas izglītības iespējām neatkarīgi no iestādes atrašanās vietas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda bažas, ka ministriem nav bijusi iespēja iepazīties ar IZM ziņojumu, turklāt valdības sēdes laikā daži ministri vēlējās iegūt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem. Šādas bažas pauda arī sociālie partneri.

Valdība atbalstīja premjera priekšlikumu, ka IZM dokuments tiek atbalstīts konceptuāli, bet par tajā ietvertajiem priekšlikumiem, konkrētiem Ministru kabineta grozījumiem valdība diskutēs pēc nedēļas vai divām.

Skolu tīkla sakārtošanai IZM izstrādājusi četrus reģionu blokus, katrā no tiem piedāvājot atšķirīgus minimālā skolēnu skaita kritērijus.

Viens no reģionālajiem blokiem ir Latvijas pilsētas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka šajā blokā ietilptu Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava.

Šajā pilsētu blokā sākumskolā (1.-6. klase) vajadzētu būt vismaz 400 skolēniem, kas nozīmē, ka katrā klašu posmā būtu jānodrošina trīs paralēlklases ar vidēji 22 skolēniem katrā. Pamatskolā būtu jāmācās vismaz 450 skolēniem, nodrošinot divas paralēlklases, bet katrā klasē vajadzētu būt vidēji 25 skolēniem. Savukārt vidusskolas posmā (10.-12. klase) būtu jānodrošina vismaz 150 skolēni, proti, 25 skolēni vienā klasē, nodrošinot divas paralēlklases.

Nākamā grupa ir administratīvo teritoriju attīstības centri. Tur minimālo skolēnu skaitu sākumskolas posmā piedāvāts noteikt 300 bērnu apmērā - 25 skolēni klasē un divas paralēlklases. Pamatskolā vajadzētu būt vismaz 360 skolēniem ar 20 skolēniem klasē un divām paralēlklasēm, savukārt vidusskolas posmā, nodrošinot divas paralēlklases, katrā klasē būtu jāmācās vismaz 20 skolēniem.

Trešais reģionu bloks ir pagastu teritorijas. Te minimālais skolēnu skaits sākumskolā varētu sasniegt 35 ar vidēji sešiem skolēniem katrā klasē. Šādām sākumskolām būtu jādarbojas kā citas izglītības iestādes filiālēm bez atsevišķas administrācijas, atbalsta personāla, turklāt tām būtu jāīsteno arī pirmsskolas izglītības programmas. Pamatskolās minimālajam skolēnu skaitam vajadzētu būt 80 ar vidēji deviņiem skolēniem klasē. Savukārt vidusskolas posmā vajadzētu būt vismaz 45 skolēniem, proti, vidēji 15 skolēniem klasē.

Pēdējā grupā iekļautas teritorijas, kas ir pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī tās teritorijas, kur attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri. Sākumskolas pirmajās trīs klasēs šajā grupā būtu jāmācās vismaz 15 skolēniem ar vidēji pieciem skolēniem vienā klasē. Arī šādai sākumskolai būtu jādarbojas kā citas izglītības iestādes filiālei bez atsevišķas administrācijas un atbalsta personāla. Tāpat tām būtu jāīsteno arī pirmsskolas izglītības programmas. Pamatskola varētu pastāvēt ar vismaz 70 skolēniem, vienā klasē mācoties vidēji astoņiem skolēniem. Savukārt vidusskolas posms varētu pastāvēt ar ne mazāk kā 30 skolēniem, kas nozīmē, ka vienā klasē būtu vidēji desmit skolēni.

No kopējā izglītības iestāžu skaita - 588 iestādēm - vislielākais izglītības iestāžu skaits, kuras neatbilst IZM noteiktajiem kritērijiem, ir vidusskolas - 176 no 279 jeb 63% no visām vidējām izglītības iestādēm. No 250 pamatskolām izvirzītajiem kritērijiem neatbilst 137, bet to sākumskolu skaits, kuras neatbilst piedāvātajiem kritērijiem, ir 24 no 50 jeb 48% no kopējā sākumskolu skaita.

Pēc valdības sēdes izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska žurnālistiem stāstīja, ka IZM līdz šā gada jūnijam izstrādās nepieciešamos grozījumus Vidējās izglītības standartā un pedagogu darba samaksas noteikumos. Augustā vai septembrī tiks piedāvāts lemt par kvalitātes kritērijiem un izglītības likuma grozījumiem attiecībā uz minimālo audzināmo skaitu klasē, bet gada beigās tiks piedāvāts risinājums, kādā veidā izglītojamie tiks uzņemti programmās, kā arī tiks piedāvāti jauni kritēriji ģimnāzijām.

Source

LETA

Tags

Izglītības un zinātnes ministrija Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Ministru prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form