Valdība nebija gatava Covid-19 krīzes situācijai, ziņojumā Saeimai uzsver tiesībsargs Jansons
Foto: LETA

Lai gan sākotnēji bija vērojams pārliecinošs pragmatisms epidemioloģiskās situācijas monitorēšanā un uzraudzībā, tomēr valdība nebija gatava Covid-19 krīzes situācijai, savā ziņojumā Saeimai par 2020. gadā paveikto norādījis tiesībsargs Juris Jansons.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš norādījis, ka Ministru kabinetam daudz sliktāk pērn klājies ar skaidras, saprotamas, objektīvas un savlaicīgas informācijas nodošanu sabiedrībai, turklāt dažādos formātos, lai tā sasniedz visas sabiedrības grupas, norādīja Jansons, uzsverot nepieciešamību pēc skaidra plāna – kāda rīcība sekos pie konkrēta Covid-19 saslimušo skaita.

Līdz ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju no iedzīvotājiem tiesībsargs saņēmis dažādus jautājumus par pamattiesību ievērošanu attiecībā uz valstī īstenotajiem pandēmijas ierobežošanas pasākumiem, kā arī valsts atbalstu sociālās labklājības stiprināšanā pandēmijas seku skartajiem.

Bez Covid-19 iniciētajām sūdzībām pērn Jansons saņēmis arī daudz citu iesniegumu, kuru tematika jau izgaismojusies arī iepriekšējos gados – cilvēki ar invaliditāti visvairāk sūdzējušies par nepietiekamo sociālo atbalstu, zemiem pabalstiem un pensijām, nepareizi noteiktu invaliditātes grupu, vides pieejamību un mājokļa pielāgošanu.

Savukārt attiecībā uz cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem iesniegumos akcentēta vajadzība pievērst atbildīgo institūciju lielāku uzmanību pilnvērtīgai visu tiesību nodrošināšanai, tai skaitā, ikviena cilvēka tiesībām dzīvot sabiedrībā, mērķtiecīgi mazinot institucionālo aprūpi un veicinot sabiedrībā balstītu pakalpojumu daudzveidību un attīstību.

Lielie valsts sociālās aprūpes centri joprojām nav aizstāti ar sabiedrībā balstītiem un ģimeniskai videi pietuvinātiem pakalpojumiem, turklāt vairums apmeklēto valsts sociālās aprūpes centru ir pat paplašinājušies un tajos tiek ieguldīti apjomīgi valsts budžeta līdzekļi, tādējādi spēcinot institucionālo aprūpi.

Šāda rīcība ir pretēja deinstitucionalizācijas mērķim un būtībai, secinājis tiesībsargs, tāpēc aicinājis nodrošināt visā valsts teritorijā plašu sabiedrībā balstītu pakalpojumu klāstu, paredzot tam atbilstošu valsts budžeta finansējumu.

Tiesībsarga birojā aizvien liels skaits sūdzību, kas tupina pieaugt, tiek saņemts arī par iespējamu nevienlīdzīgu attieksmi darba vidē. Tas liecina, ka pieaugusi darbinieku informētība par savām tiesībām un drosme vērsties pēc palīdzības.

2020. gadā par vairākiem tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanas aspektiem kopumā saņemti 328 iesniegumi, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš.

Joprojām liels skaits iesniegumu bijis tieši par tiesu nolēmumu izpildi, piemēram, personas savos iesniegumos vērš uzmanību ka tiesu izpildītājs no savas puses ir izdarījis visu, tomēr tāpat ilgstoši netiek izpildīts tiesas nolēmums par parāda piedziņu, kā rezultātā netiek gūts apmierinājums no tiesas nospriestā.

"Pagājušais gads valstī iezīmējās ar plašām dezinformācijas izpausmēm, kuras galvenokārt bija saistītas ar Covid-19 pandēmiju un tās radītajiem ierobežojumiem. Tāpat, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, novēroju krietni vairāk gadījumus, kad tika izteikta naida runa pret personām ar citu ādas krāsu un etnisko izcelsmi, kā arī seksuālajām minoritātēm," savā ziņojumā pauda Jansons, norādot, ka vairākos gadījumos par šiem izteicieniem vērsies tiesībsargājošās iestādēs.

Tiesībsargs pagājušo gadu raksturoja kā "teju vēsturisku" sociālās drošības jomā, atgādinot par četriem Satversmes tiesas spriedumiem par minimālo ienākumu atbilstību Satversmei.

Attiecībā uz bērnu un jauniešu tiesību jomu tiesībsargs norādīja, ka gads pagāja bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reformas gaidās. Tā tika reducēta uz institucionālu pārveidi – institūciju nosaukumu un funkcionālās padotības maiņu, taču pārmaiņas pēc būtības nav notikušas.

Bērnu un jauniešu tiesību jomā aizvadītajā gadā iesniegumu skaits nav būtiski mainījies. Iesniedzēji visbiežāk vērsās par tādām tēmām kā saskarsmes tiesību īstenošana, aizgādības tiesību pārtraukšana vai atjaunošana un tiesības uz izglītību. Piemēram, vislielākais iesniegumu skaits bērnu tiesību jomā bijis par grūtībām īstenot saskarsmi un izpildīt tiesas nolēmumus saskarsmes lietās.

Pērn vairums tiesībsargam adresēto iesniegumu saņemts no lielākajām Latvijas ieslodzījuma vietām – Daugavgrīvas cietuma un Rīgas Centrālcietuma, un lielākā daļa no tiem ir saistīti ar sadzīviska rakstura jautājumiem. Tas nešaubīgi liecina, ka cietumu infrastruktūra joprojām nav atbilstoša cilvēka cienīgas brīvības atņemšanas soda vai apcietinājuma izpildes nodrošināšanai, akcentēja Jansons.

Tiesībsargs uzsvēra, ka valstij kopumā ir vēl daudz darāmā, lai sabiedrību veidotu iecietīgāku, iekļaujošāku, zinošāku par savām tiesībām un drosmīgāku aizsargāt savas un līdzcilvēku tiesības. Ikvienam savā darbā jāvelta lielāka uzmanība dialoga veicināšanai par nediskrimināciju un iecietību, centrā noliekot cilvēku un viņa cieņas aizsardzību.

Jau vēstīts, ka patlaban norit jauna tiesībsarga meklējumi – Saeima ir pieņēmusi Tiesībsarga likuma grozījumus, kas vienai personai minēto amatu ļauj ieņemt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Likumā gan ietverts izņēmums, jauno normu neattiecinot uz Jansonu, jo vēlēšanas paredzētas jau šogad. Amatam izvirzīti līdzšinējais tiesībsargs Jansons, Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns un bijušais Talsu novada domes vadītājs Edgars Zelderis.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Juris Jansons Saeima Satversmes tiesa Tiesībsargs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam