Valdība pabeidz izskatīt grozījumus procesuālajos likumos 'e-lietas' ieviešanai (precizēta)  (8)

Patlaban valdība ir atbalstījusi visus nepieciešamos grozījumus procesuālajos likumos "e-lietas" ieviešanai. Likumprojekti vēl jāpieņem Saeimā.

Savukārt Tieslietu padome konceptuāli atbalsta tiesvedības procesu digitalizāciju un ar "e-lietu" saistīto normatīvo aktu virzību Saeimā, vienlaikus sagaidot, ka "e-lietas" ieviešanas termiņš tiks noteikts, ievērojot Tieslietu padomes 2021. gada 16. februāra lēmumā noteikto nosacījumu izpildi.

16.februārī Tieslietu padome lēma aicināt Saeimu atlikt "e-lietas" ieviešanu līdz projekta kvalitatīvai sagatavošanai un izstrādei un jaunu "e-lietas" ieviešanas termiņu apspriest un saskaņot ar Tieslietu padomi. Šāds lēmums tika pieņemts, uzklausot tiesu pārstāvju bažas par "e-lietas" nepārdomāto izstrādi un ieviešanu. Tieslietu padome uzskata, ka nepārdomāta e-lietas virzība bez iespējamo risku izvērtējuma, nepieciešamā tehnoloģiskā un finansiālā nodrošinājuma varētu būtiski apgrūtināt tiesu darbu.

Izstrādātie grozījumu Civilprocesa likumā paredz, ka pievienojamie dokumenti, kas būs iesniegti papīra formā, tiesām būs jāpārvērš uz elektronisku formu, tādējādi nodrošinot, ka pilnīgi visi lietas materiāli glabājas elektroniskajā vidē, paredz šodien valdībā atbalstītais likuma grozījumu projekts.

Likumprojekts paredz gan tehniskus, gan saturiskus grozījumus Civilprocesa likumā (CPL), lai regulējumu padarītu tehnoloģiski neitrālu, elektronizētu procesus un kopumā veicinātu elektronisko dokumentu apriti civilprocesā.

Likumprojekts ir saistīts ar "e-lietas" programmas pirmā posma īstenošanu. Likumprojekts kopumā ir vērsts uz civilprocesa elektronizāciju, pārejot tiesvedībā no papīra lietas uz elektronisku lietu. Izstrādājot elektroniskai dokumentu iesniegšanai, elektroniskai lietas uzturēšanai un elektroniskas piekļuves lietas materiāliem nodrošināšanai nepieciešamo funkcionalitāti, visi lietas materiāli, sākot ar pieteikumu un beidzot ar nolēmumu, tiks glabāti elektroniski un būs pieejami lietas dalībniekiem attālināti, vienlaikus neliedzot iespēju lietas dalībniekiem dokumentus iesniegt tiesā arī papīra formā un saņemt tos no tiesas papīra formā.

Šobrīd tas, vai un kādi dokumenti lietas dalībniekiem ir pieejami elektroniski, pamatā ir atkarīgs no tā, ko tiesas elektroniskajā vidē ir ievietojušas. Tiesu nolēmumi elektroniskajā vidē tiek ievietoti, tomēr lietas dalībnieku gatavotie dokumenti - tikai atsevišķos gadījumos. Ar likumprojekta spēkā stāšanos pilnīgi visi lietas materiāliem pievienojamie dokumenti gan tiesas radītie, gan tie, ko tiesā iesniegs lietas dalībnieki, būs pievienojami un glabājami elektroniskajā vidē, veidojot "e-lietu", kas būs pamata lietvedības forma.

Tāpat arī pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšana prioritāri notiks elektroniski, un tiek ieviests jauns elektroniskās piegādes veids, proti, piegāde uz adresāta oficiālo elektronisko adresi.

Ar likumprojektu tiktu ieviestas arī jaunas elektronisko risinājumu izmantošanas iespējas tiesvedībā, kā arī notiek atteikšanās no jēdzieniem un prasībām, kas elektronisku dokumentu un tehnisko līdzekļu izmantošanas sakarā zaudē aktualitāti. Bez grozījumiem, kas saistīti ar regulējuma pielāgošanu "e-lietai" un elektronisko dokumentu aprites veicināšanu civilprocesā, ar likumprojektu tiku svītrotas dublējošas CPL normas un novērstas arī citas konstatētās neprecizitātes.

Jau vēstīts, ka pirmā lieta ar "e-lietas" starpniecību tika izskatīta pērna gada 20. oktobrī. Valdība 2017. gadā nolēma ieguldīt piecus miljonus eiro Tiesu administrācijas "e-lietas" sistēmas izveidē.