Valdība patlaban jaunus Covid-19 ierobežojumus nepiedāvās, norāda Kariņš (plkst. 19.15)
Foto: Valsts kanceleja

Lai gan veselības aprūpes iestāžu pārstāvji un veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pēdējo dienu laikā atkārtoti pauduši satraukumu par saslimstības ar Covid-19 izplatību un nepieciešamību domāt par papildu ierobežojumiem, valdības patlaban jaunus ierobežojumus nepiedāvās, izriet no valdības vadītāja teiktā pirmdien, 10. maijā, pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem sacīja, ka pēc sarunas ar veselības ministru pirmdien nesagaida, ka valdībā šobrīd piedāvās kādus jaunus ierobežojumus. "Mums ir galvenais iet uz vakcināciju. Apmēram piektā daļa valsts iedzīvotāju ir saņēmusi pirmo vakcīnas devu, un tas ir sākums. Mums tas būtu vismaz jādubulto, un to redzam arī no citu valstu pieredzes, ka tad arī pozitīvais efekts ir gaidāms," teica Kariņš.

Atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai vajadzības gadījumā, saslimstībai pieaugot, valdība, virzoties uz stingrākiem ierobežojumiem, ir gatava lemt par šomēnes gaidāmo centralizēto eksāmenu atcelšanu vai izmaiņām pasaules čempionātā hokejā, Kariņš atgādināja, ka pirms vairākām nedēļām valdība pieņēma lēmumu par kritērijiem, pie kuru izpildīšanās būtu jālemj par stingrākiem ierobežojumiem.

"Paldies Dievam, neviens no šiem kritērijiem šobrīd nav izpildījies, un to šodien skaidroja arī veselības ministrs. Ir labi, ka ar katru dienu ir aizvien vairāk vakcinētu cilvēku, kuriem veidojas imunitāte, kas palēnina un arī apturēs vīrusa izplatību. Savā ziņā mēs skrienamies ar laiku, kas būs veiklāks – mēs ar vakcīnu vai vīruss. Mums visai sabiedrībai jākoncentrējas uz vakcināciju. Ja apstākļi krasi mainītos uz slikto pusi, tad mēs, protams, apspriestu, ko darīt, un tas būtu politisks lēmums, ko mēs pieņemtu Ministru kabinetā. Taču arī šāda veida lēmumu mēs apspriestu plašāk koalīcijas ietvaros. Šāda apspriede šobrīd nav bijusi, jo tādu apstākļu mums šobrīd nav," sacīja Kariņš par eksāmeniem un čempionātu.

Visus ar Covid-19 saistītos jautājumus valdība skatīs sēdē šonedēļ ceturtdien, norādīja Kariņš.

Preses konferencē Kariņš atzina, ka vakcinācijas tempi ar katru nedēļu ļoti labi pieaug un tas sagaidāms arī turpmāk. "Gribu teikt paldies visiem vakcinētājiem, kā arī iedzīvotājiem, kas aktīvi iesaistās, atrod vietu, laiku un aiziet vakcinēties. Tas ir ļoti svarīgs process, jo vakcinācija mums iedod imunitāti, bet imunitāte ir tā, kas mums ļaus iziet no šīs krīzes," teica Kariņš un norādīja, ka valdībai ceturtdien būtu arī jāvērtē, kādus ierobežojumus varētu atcelt pilnībā vakcinētiem cilvēkiem.

"To būtu svarīgi Veselības ministrijai un valdībai skaidri definēt, lai cilvēki saprastu, kāpēc viņi vakcinējas un kāds no tā labums," sacīja Kariņš, mudinot cilvēkus pieteikties un vakcinēties.

Kariņš norādīja, ka citu valstu pieredze liecina, ka brīdī, sākot no 40% valsts iedzīvotāju, kas saņēmuši pilnu vakcinācijas kursu, slimība sāk atkāpties. Pēc mūsu Veselības ministrijas aplēsēm tas varētu būt jūnija otrajā pusē, un tas, pēc Kariņa teiktā, nozīmē, ka "ir ļoti skaidra gaisma tuneļa galā".

Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans žurnālistiem norādīja, ka daudziem Saeimas deputātiem jau ilgāku laiku ir sajūta, ka trūkst sinerģijas un simetrijas starp Ministru kabinetu un Saeimu krīzes vadības jautājumos.

"Tas ir tāpēc, ka parlamentam ļoti bieži pietrūkst informācijas par plānotiem ierobežojumiem, pieņemtiem lēmumiem un to pamatojumu. Arī šobrīd ir arvien nenovērstas problēmas sadzīves regulējumā, piemēram, var veidoties absurdas situācijas īpaši apzinīgai sabiedrības daļai, kas jau ir vakcinējusies – tā var saņemt pretī stingrākus ierobežojumus. Šobrīd Covid-19 izslimojušie var neievērot pašizolācijas prasības, atgriežoties no ceļojuma, ja ir izslimots pēdējo sešu mēnešu laikā, taču vakcinētajiem šādu tiesību nav, faktiski tādā veidā mazinot motivāciju vakcinēties," skaidroja Feldmans.

Saeimas "Attīstībai/Par!" frakcijas vadītāja Marija Golubeva pauda gandarījumu par vakcinācijas tempa uzlabošanos un norādīja, ka tiek strādāts pie atvieglojumiem vakcinētajiem cilvēkiem.

Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars sacīja, ka sanāksmē koalīcijā rosinājis sarunu par komunikācijas problēmām attiecībā uz ierobežojumiem un to atvieglojumiem, atgādinot par Saeimā pirms nepilnām divām nedēļām atšķirīgi lemto no valdības.

"Procedūra nebija optimāla labam koalīcijas darbam. Es personīgi balsoju par āra terašu atvēršanu un esmu pamatojis, kāpēc tas ir bijis pareizi, taču nav bijis pareizi un optimāli tas, ka valdībai un Saeimai vienas koalīcijas ietvaros atšķīrās viedokļi. Es piedāvāju risinājumus, kā varētu uzlabot šādu jautājumu izdiskutēšanu jau pirms valdības lēmumiem. Nav noslēpums, ka šobrīd kāpjošu saslimstības rādītāju dēļ izskan versijas, ka varētu tik iedarbināts tā saucamais "D" scenārijs, kas nozīmē stingrākus ierobežojumus. Ņemot vērā, ka tā var būt realitāte un ka par to pēc Ministru kabineta būtu jālemj arī Saeimai, saklausīju lielu vienprātību, ka, pirms šādi lēmumi tiek pieņemti, ir jācenšas atsevišķā politiskā sarunā panākt vienprātību, kā to darām dažos citos būtiskos jautājumos," teica Dzintars.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par stingrāku ierobežojumu ieviešanu jau šonedēļ, Golubeva norādīja uz savas partijas pārstāvja veselības ministra viedokli, ka būtiski ir vērtēt situāciju slimnīcās, kur gan patlaban situācija vēl nav mainījusies un Covid-19 gultu skaits ir stabils, tomēr situācija ir uzmanīgi jāvēro.

"KPV LV" Saeimas frakcijas līderis Māris Možvillo atzina, ka "mēs visu laiku nodarbojamies ar cilvēku biedēšanu un cilvēki jau ir ļoti noguruši no tā. Ne Saeima, ne Ministru kabinets ir bijuši uzdevumu augstumos, mēģinot rast sadarbību ar sabiedrību". Možvillo par būtisku kļūdu uzskata to, ka tiek daudz stāstīts par zinātniekiem, konsultantiem un ministru bažām, jo "sabiedrībai ir pienācis pacietības mērs visu laiku to klausīties". Deputāts ar to arī skaidroja Saeimas neseno lēmumu, jo šobrīd ļoti daudz ierobežojumi ir joprojām nepārdomāti un mazina uzticību valdībai. Možvillo aicināja kolēģus vairāk skaidrot lēmumus un mazāk biedēt jau nogurušo sabiedrību.

Feldmans piebilda, ka Saeima ir devusi valdībai zināmu laiku izvērtēt lēmumu kvalitāti un komunikāciju. "Tagad varu teikt tikai vienu – vakcinēt, vakcinēt, vakcinēt," teica Feldmans un mudināja vēl uzlabot vakcinācijas mērķi – 100 000 nedēļā.

Dzintars norādīja, ka problēma nav ierobežojumu trūkumā, bet gan lielas daļas sabiedrības neticībā, kas izpaužas noraidošā attieksmē un neievērošanā. "Jo vairāk būs nesamērīgu un neloģisku ierobežojumu, jo būs negatīvāka attieksme pret jebkādiem Covid-19 prevencijas pasākumiem kopumā," teica Dzintars, piebilstot, ka nepārdomāti ierobežojumi, kas nav balstīti jaunākajos pētījumos, drīzāk var nodarīt ļaunumu nekā labumu.

Slimību profilakses un kontroles centrs pirmdien vēstīja, ka, ja gada pirmajās astoņās nedēļās Latvijā bija vērojama Covid-19 saslimstības uzlabošanās, saslimšanas gadījumi palika mazāk, tad pēdējās deviņas nedēļas, kopš marta sākuma atkal vērojams gadījumu skaita pieaugums. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem pieaudzis un atbilst pagājušā gada decembra epidemioloģiskajai situācijai, kurā tika izsludināta ārkārtējā situācija medicīnā un valdība bija spiesta ieviest striktus drošības pasākumus.

SPKC norādīja, ka pagājušajā nedēļā vidēji dienā atklāto gadījumu skaits – 612, bet 7.maijā Covid – 19 pozitīvo skaits sasniedza pat 1 036 jaunatklāto gadījumu dienā. Nedaudz samazinājies stacionēto pacientu skaits, kam nepieciešama stacionārā palīdzība, tomēr pieaug to slimnieku skaits, kuriem slimība noris smagā gaitā, tie ir 12,4% (nedēļu iepriekš 11,7%).

Saslimstība visā Latvijā vienmērīga, nedaudz pacēlums vērojams Pierīgā, bet samazinājums Vidzemē. Pusaudžu vidū saslimstība atgriezusies gada sākuma līmenī, pagājušājā nedēļa nedaudz samazinājums vecuma grupā 0-9 gadi, bet visās pārējās vecuma grupās saglabājas saslimstības rādītāji ar augošu tendenci gandrīz visās vecuma grupās, īpaši pusaudžu un sociālekonomisko iedzīvotāju vidū (vecuma grupās 20-59 gadi).

Arī Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficents (R) pieaug, kas šobrīd sastāda 1,05 (nedēļu iepriekš 1,04), tas liecina joprojām par infekcijas slimības izplatības pieaugumu, pārkāpjot robežu "1", kas neliecina par infekcijas slimības mazināšanos sabiedrībā, vēstīja SPKC.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 KPV LV Vakcinācija pret Covid-19 Attīstībai/Par! Daniels Pavļuts Jaunā konservatīvā partija (JKP) Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Ministru prezidents Raivis Dzintars Slimību profilakses un kontroles centrs Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form