Valdības veidošanas sarunās panākts nozīmīgs progress, atzīst Vējonis
Foto: LETA

"Valdības veidošanas sarunās gada nogalē panākts nozīmīgs progress, lai 2019. gada janvārī varētu apstiprināt valdību un ķerties pie neatliekamiem darbiem, pirmkārt, finanšu sektora sakārtošanas, ieviešot "Moneyval" ziņojuma rekomendācijas," piektdien pēc tikšanās ar 13. Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

"Atzinīgi vērtējama panāktā vienošanās par jaunās valdības kodolu, kuru varētu veidot četras politiskās partijas – Jaunā konservatīvā partija (JKP), partiju apvienība "Attīstībai/Par!", Nacionālā apvienība ""Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" (NA) un partiju apvienība "Jaunā Vienotība"," atzīmēja Vējonis.

"Būtiski līdz nākošās nedēļas beigām vienoties par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam un rast kompromisus, lai uzsāktu darbu pie vēlētājiem doto solījumu izpildes un vairotu sabiedrības uzticību politiķiem un politiskajiem procesiem valstī kopumā," norādīja Valsts prezidents.

Kā portālam "Delfi" norādīja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā, Valsts prezidents jau iepriekš paudis, ka valstī nav iestājusies politiskā krīze, bet gan norisinās demokrātisks valdības veidošanas process un, atbildīgi rīkojoties, pastāv iespēja izveidot stabilu valdību vienas no parlamentā ievēlētās partijas vadībā.

Vējonis piektdien Rīgas pilī tikās ar 13. Saeimā ievēlētās Saeimas JKP frakcijas priekšsēdētāju Jutu Strīķi, Saeimas frakcijas "KPV LV" priekšsēdētāju Ati Zakatistovu, Saeimas frakcijas "Attīstībai/Par!" pārstāvi Juri Pūci, Saeimas Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas pārstāvi Ināru Mūrnieci, Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāju Uldi Auguli un Saeimas frakcijas "Jaunā Vienotība" priekšsēdētāju Ainaru Latkovski.

Kā vēsta aģentūra LETA, Strīķe pēc tikšanās ar Vējoni atzinusi, ka nākamā valdība joprojām tiek veidota, rēķinoties ar "Jaunās Vienotības" pārstāvi Krišjāni Kariņu kā premjera amata kandidātu. Viņa uzsvērusi, ka nākamnedēļ, 3. janvārī, partijas varētu pieņemt gala lēmumu par jaunās valdības sastāvu un piedāvāto premjera amata kandidātu. Strīķe piebilda, ka premjera amata kandidāts joprojām ir Kariņš.

Savukārt Zakatistovs pēc tikšanās ar Vējoni žurnālistiem norādīja uz kompromisa iespējām, lai vienotos par valdības izveidošanu, tomēr sīkākas detaļas neatklāja. Politiķis pēc tikšanās ar Valsts prezidentu gan tieši nekomentēja, vai "KPV LV" būtu gatava atteikties no politiķa Alda Gobzema kandidatūras iekšlietu ministra amatam, piebilstot, ka nevar atklāt iespējamos kompromisa variantus.

Pūce pēc tikšanās ar Vējoni atzina, ka apmēram divu nedēļu laikā pēc Ministru prezidenta amata kandidāta nominēšanas balsojums par valdību varētu notikt Saeimā. Viņa pārstāvetais politiskais spēks, "Jaunā Vienotība", JKP, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK vienojušās 4. janvārī Vējonim piedāvāt kopīgi atbalstītu premjera kandidātu.

Mūrniece pēc tikšanās žurnālistiem atzina, ka ir jāvirzās uz jaunās valdības apstiprināšanu, jo tai būs jāpaveic vairāki atbildīgi darbi, tai skaitā jāizstrādā 2019. gada valsts budžets, bet Augulis pēc tikšanās atzina, ka svarīgākais ir izveidot pilnvērtīgi strādājošu valdību ar vai bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). ZZS ir gatava strādāt valdībā, ja kāda no tā dēvētajām centriski labējām partijām paustu gatavību to darīt kopā, par Auguļa teikto ziņo LETA.

Savukārt Latkoviskis pēc tikšanās ar Vējoni žurnālistiem atzinis, ka partijai "KPV LV" bez Gobzema ir pietiekami daudz citu kandidātu uz iekšlietu ministra amatu, no kuriem izvēlēties. "KPV LV" iekšlietu ministra amatam iepriekš izvirzīja Gobzema kandidatūru, taču "Jaunās Vienotības" Ministru prezidenta amata kandidāts Kariņš noraidīja viņu kā pretendentu uz šo posteni.

Latkovskis žurnālistiem atzina, ka pašlaik ar prezidenta atbalstu tiek veidota valdība, kurā paredzēts būt piecām partijām, un ka ir saņemti pozitīvi signāli par virzību uz to.

Viņš neizslēdza iespēju, ka var izveidoties situācija, ka valdību nāktos veidot četrām partijām, taču politiķis norādīja, ka nav nepieciešams "skriet notikumiem pa priekšu," politiķa teikto citē LETA.

Jau vēstīts, ka ceturtdien, 27. decembrī, apritēja 82 dienas kopš Latvijā nav izveidota valdība, apsteidzot iepriekšējo rekordu, informēja "Europe Elects".

Jau divpadsmito nedēļu nav skaidrības par topošās valdības aprisēm. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, centieni nevainagojās panākumiem.

Līdz šim valdības veidošanu bija uzņēmies "Jaunās Vienotības" līderis Krišjānis Kariņš. Viņu gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis nebija nominējis kā premjera amata kandidātu. Pats Vējonis gan iepriekš apliecināja, ja Saeimā ievēlētās partijas vienosies par atbalstu Kariņam, viņš "Jaunās Vienotības" līderi nominēs Ministru prezidenta amatam. Taču, ja tas neizdosies, premjera amata kandidātu prezidents meklēs ārpus Saeimas.

Sākotnēji potenciālie sadarbības partneri cerīgi lūkojās uz Kariņa centieniem izveidot valdību, taču partijas "KPV LV" lēmums iekšlietu ministra amatam nominēt Gobzemu samazināja izredzes "Jaunās Vienotības" līderim valdību izveidot.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 21. decembrī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc tikšanās ar partiju apvienības "Jaunā Vienotība" premjera amata kandidātu Kariņu nevirzīja nevienu premjera amata kandidātu. Viņš aicināja politiskās partijas turpināt meklēt kopsaucējus, kā arī aicināja izmantot svētku laiku, lai turpinātu politiskās konsultācijas.

Tags

13. Saeima Jaunā konservatīvā partija (JKP) Krišjānis Kariņš Raimonds Vējonis Zaļo un zemnieku savienība Valdības veidošana Valsts prezidenta kanceleja Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form