Rīgas domes (RD) opozīcijā esošās "Vienotības" deputāti uzskata, ka Rīgas mēram Nilam Ušakovam (SC) jāatkāpjas no amata, jo viņš, gaidāmajā referendumā, plāno balsot par krievu valodu kā otru valsts valodu, teikts "Vienotības" paziņojumā.
RD "Vienotība" deputāti uzskata, ka Rīgas domes priekšsēdētājam ar savu rīcību jārāda piemērs visiem pašvaldības iedzīvotājiem, bet, "ja Ušakovs izrāda necieņu valstij, kurā dzīvo, tad viņš nav cienīgs ieņemt Latvijas valsts galvaspilsētas vadītāja amatu".
"Šis nav tikai valodas jautājums, Ušakova attieksme pret līdzcilvēkiem ik dienu atspoguļojas domes darbā, klaji ignorējot un izturoties nievājoši ne tikai pret tautas vēlētajiem pārstāvjiem," skaidro deputāti.
Jau ziņots, ka Ušakovs apņēmies gaidāmajā referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai balsot par, lai parādītu, ka pašreizēja nacionālā politika ir neapmierinoša un ir nepieciešams krievu valodai noteikt mazākumtautības valodas statusu. Ušakovs iepriekš skaidrojis, ka "dalība referendumā ir instruments lai parādītu, ka pašreizējā etniski-nacionālā politika nav apmierinoša un cik Latvijas iedzīvotājus tas neapmierina". "Ir jābūt reālistiem - krievu valoda šeit nav svešvaloda, kā, piemēram, portugāļu vai spāņu valoda. Tāpēc tai jāpiešķir mazākumtautību valodas statusu un legalizēt esošo situāciju, pieliekot punktu kaislībām un nostiprinot latviešu valodas lomu," uzskata Ušakovs.
Referendums par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, paredzēts 18.februārī. Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK mēģināja apturēt referendumu, apstrīdot tā likumību Satversmes tiesā (ST), bet ST otrā kolēģija piektdien nolēma ierosināt lietu pēc 30 Saeimas deputātu pieteikuma "krievu valodas referenduma lietā", tomēr pats 18.februārī paredzētais referendums netiek apturēts.
ST nolēma ierosināt lietu daļā par Nobalsošanas likuma normu atbilstību Satversmei. Saeimai līdz šī gada 20.martam jāsniedz atbilde. Vienlaikus ST secināja, ka, arī neapturot referendumu, ST spriedums nebūs bezjēdzīgs. Tiesai vajadzētu ļoti nozīmīgus argumentus, lai apturētu šobrīd ierosināto likumdošanas procesu - referendumu, bet rīcības sēdē ST secināja, ka tās rīcībā šādu argumentu nav, skaidroja tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Ņemot vērā ST lēmumu nepiemērot pagaidu noregulējumu un neapturēt 18.februārī paredzēto tautas nobalsošanu par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, pieteikuma iesniedzēji partija "Vienotība" un nacionālā apvienība VL-TB/LNNK aicina ikvienu Latvijas pilsoni piedalīties referendumā un "aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu".
Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
