"Valsts paredz atjaunot dotāciju pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, kas atbrīvo pašvaldībām līdzekļus problēmas risināšanai. Ietekme uz valsts budžetu tiek prognozēta 23 miljoni latu," par Demogrāfisko lietu padomes lēmumu informēja premjers.
Diskusijas, lai nonāktu pie šāda risinājuma, valdības vadītājs novērtēja kā vētrainas.
"Debates bija ļoti vētrainas, jo pašvaldībām un dažādām organizācijām viedokļi būtiski atšķīrās," atzina premjers.
Valdībā vēl notiks diskusijas, kur finansējumu iegūt. Pēc premjera norādītā, tas būs politisks lēmums un nozīmēs atbalstu valsts definētajai prioritātei ‒ demogrāfijai, jo nereti vecākus no bērnu radīšanas atturot problēmas ar bērnudārziem.
"Skaidrs ir tas ‒ ja lemjam par papildu finansējums piešķiršanu, tas būtiski samazina manevra iespēju finansējuma piešķiršanai citām vajadzībām un arī ierobežojumus uz iespējamo nodokļu samazināšanu. Šajā gadījumā tā ir politiska izšķiršanās, bet, ja uzskatām, ka demogrāfiskā situācija pašlaik ir prioritāte, šis ir viens no neatliekamākajiem jautājumiem. Bērnudārza pieejamība sistemātiski parādās kā viena no būtiskām problēmām, kas nereti vecākus, kas to piedzīvojuši ar vienu bērnu, attur no nākamo bērnu radīšanas," klāstīja premjers.
Pamatā bērnudārzu trūkuma problēma koncentrējas Pierīgā un Rīgā. Rīgā rindā stāv 4,5 tūkstoši, bet Pierīgā ‒ 4100 bērnu. Kopumā Latvijā pašvaldību bērnudārzos vietas nav teju 12 tūkstošiem bērnu.
Līdz ar trešdien pieņemto lēmumu likumā tiks precizēts pašvaldību pienākums visiem bērniem nodrošināt vietu pirmsskolas iestādē.
Bērnudārzu pieejamības jautājuma risināšanai izveidotās darba grupas vadītāja Sarmīte Ēlerte paskaidroja, ka 23 miljonu latu aprēķinam par pamatu ņemts pedagogu atalgojums piecus un sešus gadus vecu bērnu apmācībai, kas ir 318 latu gadā par bērnu. Piemērojot šo pašu principu pedagogiem, kas strādās ar bērniem no pusotra līdz četru gadu vecumam, kopā tas rada 23 miljonus. Savukārt piecus un sešus gadus vecu bērnu apmācība prasa 12 miljonus.
"Pirmais risinājums ir precizēt likumu, lai tiktu nepārprotami interpretēti vārdi "nodrošināt ar vietām bērnudārzā". Otrs ‒ nedrīkst būt tā, ka vienā pašvaldībā deklarēti bērni maksā dažādi. Visiem bērniem ir jāseko vienādai pašvaldības finansējuma daļai. Trešā būtiskā lieta ‒ mūsu ieteikums valstī ar saviem finanšu instrumentiem atbalstīt tikai tos bērnudārzus, kur investīciju līmenis uz vienu bērnu ir ne vairāk kā 10 tūkstoši, lai būvētu jaunu bērnudārzu," norādīja Ēlerte.
Amatpersonas uzskata, ka šis lēmums var panākt ļoti būtisku uzlabojumu. Pašvaldību ziņā būs lemt par iespējām, kā visefektīvāk risināt bērnudārzu rindu problēmu.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere sacīja, ka šāda ierosme ir ārkārtīgi pozitīvi vērtējama, turklāt pašvaldības par to ir cīnījušās jau pēdējos 16 gadus, kad šāda kārtība tika atcelta. Līdz ar to pašvaldībām būs iespēja pievērsties bērnudārzu pieejamības nodrošināšanai, taču par to, kā tieši to darīt, jālemj katrā pašvaldībā individuāli.
"Vai tas būtu auklīšu dienests kā Liepājā, vai pabalsti auklīšu algošanai vecākiem, vai iespēja atvērt jaunas grupiņas, būvēt bērnudārzus, par to visu ir jālemj pēc individuālas situācijas uz vietas," piebilda Šķiltere.
Patlaban problēmas ar bērnudārziem esot apmēram 20 pašvaldībās, tostarp Rīgā, kā arī lielākajā daļā Pierīgas novadu. "Tās ir vietas, kur ir ekonomiskā aktivitāte, dzīvesvieta, aktīvs darba tirgus ‒ tur pārceļas jaunas ģimenes un ir vajadzīgi bērnudārzi," klāstīja speciāliste.
Taču viņa atzina, ka ar šādu rīcību vien demogrāfijas jautājumi netiks atrisināti, ir jādomā daudz dziļāk, vajadzīga plaša programma, lai veicinātu veidot ģimenes un jaunus cilvēkus noturētu Latvijā.
LPS arī turpinās pastāvēt uz to, lai pašlaik spēkā esošās stingrās prasības, kas jāievēro, lai veidotu bērnudārzus, tiktu samazinātas. "Visi tie stingri noteiktie durvju augstumi, izlietņu skaiti... Tas viss ir tas, kas apgrūtina jaunu bērnudārzu celšanu," viņa paskaidroja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
