Jau šogad pašvaldības sūdzējušās par negodīgu valsts finansējuma sadali pašvaldību investīciju projektiem, piemēram, no vairākām pašvaldībām ar līdzīgām vajadzībām atbalstu, piemēram, logu nomainīšanai skolā saņēma tā pašvaldība, kuru vadīja koalīcijas partijas biedrs.
Vairāki pašvaldību vadītāji portālam "Delfi" jau iepriekš pauda viedokli, ka izredzes saņemt valsts atbalstu investīciju projektiem ir koalīcijas partiju pārstāvju vadītām pašvaldībām. Vīlušies partijas "Jaunais laiks" (JL) vadībā un, nespējot pašvaldībām piesaistīt nepieciešamos līdzekļus, gada sākumā no JL bija izstājušies četru pašvaldību vadītāji – Alūksnes, Smiltenes, Varakļānu un Lēdurgas pašvaldību priekšsēdētāji, kas gandrīz visi iestājušies jauno valdību veidojošajās partijās. Pašvaldību vadītāji tobrīd atklāti atzina, ka partijas piederības maiņa palīdz saņemt valsts līdzekļus pašvaldības vajadzībām.
Arī LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis portālam "Delfi" atzina, ka valsts atbalsts jau iesāktiem projektiem ierobežos pašvaldību iespējas saņemt mērķdotācijas, jo mērķdotāciju naudu varēs saņemt tikai tie, kas jau līdz šim ir atbalstīti. LPS iebilda pret šādiem valdības noteikumiem, taču iebildumi neesot ņemti vērā.
Savukārt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga preses sekretāre Dace Kārkliņa portālam "Delfi" skaidroja, ka valdība konceptuāli vienojusies, ka nākamā gada mērķdotācijas jāsadala jau uzsāktajiem projektiem, jo pašvaldību kopējās saistības nākamajam gadam jau patlaban pārsniedz pieļaujamās normas. Turklāt uzsāktie projekti ir apjomīgi, tādēļ labāk esot tos pabeigt, nevis uzsākt jaunus, līdz galam nepabeidzot iesākto, skaidroja Kārkliņa.
Viņa norādīja, ka mērķdotācijas pašvaldībām nākamgad nemainās, salīdzinot ar šo gadu, un šim mērķim tiks izlietoti 20,8 miljoni latu. Jau patlaban mReģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija saņēmusi gandrīz 400 projektu pieteikumus no pašvaldībām mērķdotāciju finansējuma saņemšanai par vairāk nekā 120 miljoniem latu. Ministrija līdz 1.novembrim plāno izvērtēt, kuriem projektiem naudu piešķirt.
Kārkliņa atzina, - lai arī mērķdotāciju nauda netiks piešķirta jauniem projektiem, pašvaldības tiem finansējumu var rast no citiem avotiem – piemēram, naudas, kas paredzēta novadu infrastruktūras attīstībai. Nākamā gada budžetā šim mērķim atvēlēti 60,5 miljoni latu.
Saskaņā ar valdības noteikumiem mērķdotācijas piešķir 2006. vai 2007.gada valsts budžeta programmu "Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām" ietvaros uzsākto pašvaldību investīciju projektu aktivitāšu pabeigšanai, kuru īstenošanai ir piešķirta nepilna apjoma mērķdotācija (mazāk par projekta pieteikumā plānoto attiecīgajam budžeta gadam) vai kuriem pieteikumā bija plānots mērķdotāciju finansējums projekta turpināšanai.
Mērķdotāciju piešķir izglītības iestāžu (pirmsskolu, vispārējās izglītības iestāžu, interešu izglītības, speciālās izglītības iestāžu un internātskolu, mākslas, mūzikas skolu, sporta zāļu un laukumu) infrastruktūras atjaunošanai vai attīstībai.
Tās piešķir arī kultūras iestāžu (kultūras namu, tautas namu, brīvdabas estrāžu, bibliotēku, muzeju, koncertzāļu) infrastruktūras atjaunošanai vai attīstībai un kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanai. Šo naudu piešķir arī sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāžu (ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, dienas aprūpes centru) infrastruktūras atjaunošanai vai attīstībai. Tāpat mērķdotāciju finansējums tiek sadalīts pašvaldību siltumapgādes, ūdensapgādes, ceļu, ielu infrastruktūras atjaunošanai vai attīstībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
