Notikumi ap vērtīgajiem Dagmāras Ludevikas – Ludevigas nekustamajiem īpašumiem Jūrmalā Marijas ielā 6, Cīruļu ielā 11 un Valtera prospektā 9 aizsākās 2006.gada februārī, kad pie viņas ieradies SIA "Roma nami" valdes loceklis Juhnevičs, kurš tikai pirms nepilna mēneša bija atstājis Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļu. Viņš brīdinājis sirmo kundzi, ka nodokļu parādu dēļ viņa var savus īpašumus zaudēt, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā prokuratūras uzturētā civilprasība pret vairākām fiziskām un juridiskām personām.
Prokuratūra uzskata, ka Juhnevičs mudinājis sievieti nomaksāt parādus un ierakstīt īpašumus Zemesgrāmatā. Viņš arī atvedis pie kundzes uz mājām savu paziņu - notāru, kurš apliecinājis pilnvarojumu SIA "Roma nami" rīkoties ar sievietes īpašumiem pēc saviem ieskatiem, tostarp izmantot tos savā labā. Kad papīri tika parakstīti, sieviete saņēmusi 10 000 latu, un Juhņevičš viņu aizvedis uz tolaik vēl "Parex banku", lai viņa nomaksātu aptuveni 6000 latu lielus nodokļu parādus, liecina tiesā iesniegtā prasība.
Pārējo naudu Ludevika – Ludeviga ieskaitījusi savā kontā.
Vēlāk, 2008.gadā, kad sieviete vēlējusies samaksāt nodokli par saviem īpašumiem, viņa uzzinājusi, ka tie vairs viņai nepieder. Kundze sapratusi, ka ir apkrāpta, un vērsusies policijā, kura sākusi kriminālprocesu par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai, ja to izdarījusi organizēta grupa. Šobrīd lietā par aizdomās turēto ir atzīts Juhnevičs. Izmeklējot šo lietu, policija arī nozīmējusi psihiatrisku ekspertīzi, kurā secināts, ka tolaik Ludevika – Ludeviga sirgusi ar psihiskiem traucējumiem un nebija spējīga saprast savas rīcības sekas un parakstīto pilnvarojumu nozīmi, kā arī apjēgt ekonomiskās norises valstī, saņemtās naudas apmēru un īpašumu vērtību.
Kriminālprocesā notikusī ekspertīze, uz kuru prokuratūra atsaucas arī civilprocesā, secināts, ka sieviete bija spējīga vien atcerēties cilvēku ārējo izskatu, notikumu secību, savu un citu cilvēku darbību secību.
Juhnevčs ekspertīzes slēdzienam nepiekrīt, bet uzsākto kriminālprocesu uzskata par provokāciju. "Jebkuram iedzīvotājam ir tiesības lūgt policijai pārbaudīt, vai nav veiktas pretlikumīgas darbības," portālam "Delfi" sacīja Juhnevičs, norādot, ka notikušajā nav nekā noziedzīgā. Viņam piemēroto aizdomās turētā statusu viņš skaidro ar to, ierosinot lietu, policijai ir jānozīmē aizdomās turētais. Juhnevičs arī uzsver, ka 2010.gadā policijā kriminālprocesu izbeidza, uzskatot, ka notikušajā nav noziedzīgā nodarījuma sastāva. Taču vēlāk process atjaunots, ko Juhnevičs uzskata par provokāciju un vēršanos tieši pret viņu.
Juhnevičs arī norādīja, ka procesā notikušās ekspertīzes ir pretrunīgas. "Tā nav taisnība, Dagmāras kundze bija rīcībspējīga, to var apliecināt notārs, kaimiņi un visi viņas paziņas," portālam "Delfi" komentēja Juhnevičs.
Savukārt prokuratūra, atsaucoties uz Civillikumu, tiesā iesniegtajā prasībā uzsver – "tiesiski darījumi, ko taisījušas rīcības spējīgas personas nemaņas vai gara darbības traucējumu stāvoklī, nav spēkā", un ekspertīze atzinusi, ka sieviete nesaprata savu rīcību un neizteica savu patieso gribu.
Prokuratūra uzskata, ka Ludevika – Ludeviga neizprata noslēgtā līguma saturu, saņemot par trim nekutamajiem īpašumiem vien 10 000 latu – piecas reizes mazāk nekā šo īpašumu kadastrālā vērtība, turklāt Juhneviča mudinātā, viņa vairāk nekā pusi no šīs summas atvēlēja, lai nomaksātu nodokļu parādu.
Prokuratūra secināja, ka Juhneviča pazīstamais notārs apliecinājis sirmgalves parakstīto pilnvarojumu SIA "Roma nami" kārtot visas lietas, kas skar viņas īpašumus Jūrmalā, un ļauj uzņēmumam izmantot īpašumus arī savā labā. Pilnvaras atsaukšanas gadījumā no sievietes varētu piedzīt līguma sodu nekustamo īpašumu tirgus vērtībā. Saskaņā ar līgumu sievietei arī bija jānomaksā visi nodokļu parādi. Pilnvaras devēja arī parakstījusies, ka ir saņēmusi 10 000 latu un šī summa ir pietiekama.
Prokuratūra secinājusi, ka sirmā kundze tika maldināta. Sieviete, uzticoties SIA "Roma nami" pārstāvim Juhnevičam, parakstījusi pilnvarojumu, būdama pārliecināta, ka pilnvara ir tikai dokumentu sakārtošanai, lai viņa varētu samaksāt nodokļu parādus un nezaudētu savu īpašumu, uzskata prokuratūra. Sieviete neesot vēlējusies zaudēt savus īpašumus, ko apliecinot arī viņas rīcība, 2007.gadā maksājot nekustamā īpašuma nodokli par saviem īpašumiem un plānojot to darīt arī 2008.gadā, kad atklājās – viņai vairs nekas nepieder, uzsvērts civilprasībā.
Juhnevičs, komentējot situāciju, pauda, ka visi līgumi ir slēgti pie notāriem. "Notārs ir valsts pārstāvis - tas, kurš apstiprina, ka cilvēks ir rīcībspējīgs, ka darījums ir likumīgs un saprotams darījuma pusēm. Tādēļ domāt, ka notāru klātbūtnē ir veiktas pretlikumīgas darbības, man nav pamata," viņš uzsvēra.
"Kamēr būs īpašuma tiesības, tikmēr pastāvēs arī strīdi," uzskata Juhnēvičs, sakot, ka šī lieta "drīzāk ir civillieta nekā krimināllieta". Parunāt ar Ludeviku – Ludevigu viņu 2006.gadā esot palūgusi SIA "Roma nami" pārstāve Valentīna Osipova, pie kuras, pēc Juhņeviča vārdiem, esot vērsusies pati īpašumu saimniece. Iesaistītās personas vēlējušas palīdzēt sievietei, jo tiesu izpildītāji par parādiem vēlējušies viņu izlikt no mājām, taču, iesaistoties viņiem, Dagmāras kundze līdz sava mūža baigām varējusi nodzīvot savās mājās, uzsver Juhņevičs.
Ludevika – Ludeviga nomira 79 gadu vecumā 2009.gada 17.decembrī, neatstājot mantiniekus.
Pēc pilnvaru saņemšanas īpašumi tika ierakstīti Zemesgrāmatā un uzņēmums sāka ar tiem rīkoties. 2006.gada aprīlī "Roma nami" priekšsēdētājs Gints Grosfogels par 11 000 latu pārdevis pusi no Cīruļu ielas 11 īpašuma domājamo daļu Ziedītei Čakšai, bet pāris dienu vēlāk - arī otru pusi par tādu pašu summu. Īpašuma kadastra vērtība tolaik bija 16 300 lati, bet 2010.gadā tā sasniedza jau 166 000 latu. Un 2010.gadā Čakša pilnvarojusi Grosfogelu pārdot šo īpašumu paša Grosfogela pārstāvētajam uzņēmumam "SMcredit.lv" par 100 000 latu.
Īpašumu Valtera prospektā 9 "Roma nami" pārstāve Valentīna Osipova 2006.gada maijā uzdāvināja Aleksandram Ņevjadomskim, novērtējot īpašumu tā kadastra vērtībā – 6639 lati. Pāris mēnešu vēlāk dāvinājuma saņēmējs īpašumu pārdevis Jānim Piņķim par 60 000 latu, naudu ieskaitot Kaspara Bertāna kontā. 2008.gadā nekustamais īpašums ieķīlāts AS "Danske Bank" un nostiprināta hipotēka par 152 670,12 latiem, kredīta ņēmēji ir Jānis Piņķis un Ina Piņķe. 2010.gadā īpašuma kadastra vērtība sasniedza 49 324 latus.
Savukārt pusi no nekustamā īpašuma Marijas ielā 6 domājamo daļu 2007.gada augustā SIA "Roma nami" toreizējais valdes loceklis Juhnevičs pārdeva savai mātei Ilgai Juhnevičai par 10 500 latu, bet otru pusi par tādu pat summu - A.Jurānei-Lazdiņai. Tobrīd īpašuma kadastrālā vērtība bija aptuveni 28 000 latu. Pēc dažiem mēnešiem gan abi darījumi tika atcelti, un Juhnevičs zemi pārdeva atkal – puse domājamo daļu pārdota kādai A.Jakovļevai par 14 758,88 latiem, bet kustāmā manta – par 74 000 eiro (aptuveni 51 037 lati). Savukārt otru pusi domājamo daļu Juhnevičs pārdeva Rolandam Ļaudanskim par 14 758,88 latiem, bet kustamo mantu – par 164 000 eiro (aptuveni 113 110 lati). Nauda tika pārskaitīta uz SIA "Roma nami" un Māra Jirgena kontiem. 2007.gadā nostiprināta hipotēka par 161 644,92 latiem, bet par labu "Sampo Banka" noslēgts ķīlas līgums par 210 138,40 latiem. 2010.gada decembrī grozīts ieraksts zemes grāmatā, norādot, ka nodrošināmais prasījums ir 216 907,38 lati un kreditors – AS "Danske Banka".
Prokuratūras ieskatā visi šie darījumi ir uzskatāmi ar nelikumīgiem un ir atceļami. Čakšas un SIA "SMcredit.lv" darījumi, pēc prokuratūras domām, nav atzīstami par labticīgiem. "Līgums, kura nolūks ir nevis nodibināt noteiktas juridiskās attiecības, bet tikai apiet likumu, nav uzturams spēkā," prasībā tiesai norāda prokuratūra.
Čakša nekustamo īpašumu 2006.gadā iegādājās no "Roma nami" valdes priekšsēdētāja Grosfogela, bet jau 2009.gadā Čakša pilnvaro viņu pārdot to pašam piederošajai firmai "SMcredit.lv". "Faktiski šo noslēgto līgumu ķēde liecina par to, ka nekustamā īpašuma atsavināšana ir notikusi fiktīvi, ar mērķi noslēpt patiesā labuma guvēju – SIA "Roma nami" pārstāvi Gintu Grosfogelu, kurš praktiski bez atlīdzības ieguva vērtīgu nekustamo īpašumu," uzskata prokuratūra.
Arī ar īpašumu Valtera prospektā 9 notikušie darījumi nav uzskatāmi par godīgiem, pauž prokuratūra, uzskatot - Piņķu ģimene zināja, ka Ludevika – Ludeviga nevienam nekad nav vēlējusies atsavināt savus īpašumus. "Līdz ar to, zinot, ka pilnvarojuma līguma akts neatbilst patiesībai, nevar uzskatīt, ja Piņķis ir labticīgs ieguvējs," uzskata prokuratūra. Savukārt Ņevjadomskis, kuram it kā īpašums uzdāvināts, prokuratūrai esot skaidrojis, ka īpašumi viņam nekad nav piederējuši, bet viņa dokumentus un arī viņu kāds ļaunprātīgi izmantojis. To apstiprinot arī fakts, ka nauda par īpašuma pārdošanu būtu teorētiski jāsaņem dāvanas ieguvējam, taču tā pārskaitīta trešajai personai, kuru Ņevjadomskis nepazīstot.
Prokuratūra arī uzskata, ka ir jāatceļ Juhneviča darījumi ar Jakovļevu un Ļudanski, kā arī ķīlas līgumi, jo Piņķis, Ļudanskis un Jakovļeva, nebūdami zemes īpašnieki, to ir apgrūtinājuši ar ķīlas tiesībām.
Jūrmalas policijā notikušo joprojām izmeklē un plašāku informāciju nesniedz. Savukārt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija turpinās izskatīt prokuratūras iesniegto civilprasību šajā lietā. Prokuratūra, komentējot tiesvedību, uzsver, ka šajā lietā kriminālprocesa iznākums un civillietas iznākums nav saistīti, pat, ja process policijā beigsies bez rezultāta, civilprocesu tas neietekmēs un tā ietvaros joprojām būs iespēja negodīgi saņemtos īpašumus atgūs valstij.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
