Foto: LETA

Revīzijā par ārpusģimenes aprūpes sistēmas efektivitāti Valsts kontroliere secinājusi, ka bērni ir prioritāte tikai "uz papīra", bet reāli dzīvē sistēmai šo prioritāro lomu iedzīvināt nav izdevies, tā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta Panorāma" secināja Valsts kontroliere Elitai Krūmiņa.

Viņa skaidroja, ka attiecībā uz bērnu ārpusģimenes aprūpi Latvijas normatīvajos aktos ir iestrādāti nepieciešamie starptautiskie normatīvi, izveidota sistēma un "liktos – kur nu vēl labāk – skaidri principi, skaidra sistēma", kurā skaidri saprotams un zināms, kas par ko ir atbildīgs un kas ko uzrauga. Taču tomēr praktiskās darbības neatbilst šai izveidotajai sistēmai.

"Man bija liels šoks, ka, apmeklējot vienu no bērnu namiem "Mākoņkalni", revidenti, kas ir ekonomisti un juristi, ieraudzīja faktus, kas ir pilnīgi neizprotami," pastāstīja Krūmiņa, Viņa skaidroja, ka revidenti šajā iestādē ieradušies dienas vidū, kad teorētiski bērniem vajadzētu mācīties. Revidenti redzējuši, ka daļa no bērniem nemācās, par daļu no bērniem nav informācijas, kur viņi atrodas, bet telpas, kas paredzētas brīvā laika pavadīšanai ir aizslēgtas. Tāpat revidenti nav varējuši noskaidrot, kas no personāla īsti nodarbojas ar šiem bērniem. "Tas raisīja revidentu absolūtu neizpratni," noteica Valsts kontroliere.

Turklāt pēc VK rīcībā esošās informācijas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) jau iepriekš bija saņēmusi sūdzības par šo bērnunamu, proti, ka tur no darbinieku puses ir emocionālā un fiziskā vardarbība, bet pašu bērnu vidū ir seksuālas vardarbības gadījumi, kā arī bērnu nodarbināšana naktī. Divu gadu laikā inspekcija bijusi septiņās pārbaudēs, bet neko īsti nav risinājusi. "Tikai pēc tam, kad VK informēja par šo visu, tad notika kompleksā pārbaude, kur apstiprinājās viss tas, ko mēs redzējām. Bērnu nams tika slēgts gada nogalē un bērni no bērnu nama izņemti," informēja Krūmiņa, retoriski vaicājot, kas tad īsti notika šajās iepriekš veiktajās VBTAI pārbaudēs.

VK no VBTAI saņēmis formālas atbildes, ka inspekcija pārbaudījusi sūdzības un viss bijis kārtībā, bet komplekss skatījums uz visu kopumu nav bijis. Krūmiņa norādīja, ka, viņasprāt, tā ir tāda kā "darbības imitācija". "Biju pārsteigta, ka Labklājības ministrija (LM) bija veikusi auditu par VBTAI un nonākusi pie tādiem secinājumiem kā mēs, turklāt viņi to auditu sāka pēc tam, kad jau zināja, ka mēs jau to darām. Tāds darbs ķekša pēc," komentēja Krūmiņa.

Revīzijā VK speciālisti apmeklējuši gan bērnu namus, gan sociālos dienestus, gan bāriņtiesas. Visa informācija nodota arī Tiesībsarga birojam. Krumiņa sacīja, ka viņa saredz gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumi, taču neizslēdza iespēju, ka jādomā arī par kardinālākiem soļiem, skatoties kā tieši bāriņtiesas darbosies.

"Tas ir nožēlojami, ka uz papīra bērni mums ir prioritāte, bet dzīvē mēs kaut kā nespējam to īstenot," noslēgumā sacīja Krūmiņa.

VK trešdien informēs par lietderības revīzijas "Ārpusģimenes aprūpes sistēmas efektivitāte" rezultātiem, secinājumiem un ieteikumiem.

VK jau iepriekš informējusi, ka rezultāti un secinājumi nav glaimojoši ārpusģimenes aprūpes sistēmai un rada pamatotas šaubas par to, vai bērni Latvijā līdz šim bijusi patiesa prioritāte. Atbildīgās institūcijas lēmumus bērnu interesēs nereti pieņem tikai tad, kad jau ir reāli apdraudēta bērnu veselība vai pat dzīvība, secinājusi VK.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!