Valsts veselības apdrošināšanas sistēmas IT kļūdas novērstas; sāk pieslēgt datubāzes
Foto: F64

Gada sākumā atklātās kļūdas informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā, kas nobremzēja valsts veselības apdrošināšanas startu, ir novērstas, portālam "Delfi" vēsta Nacionālajā veselības dienestā (NVD). Pagājušajā nedēļā sistēmas platformu izdevies palaist produkcijas jeb reālajā vidē. Speciālisti turpina darbu, lai šonedēļ platformai pakāpeniski pieslēgtu valsts pārvaldes iestāžu un citas datubāzes.

"Pirmā datubāze, kuru ir uzsākts pieslēgt, ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datubāze," portālam "Delfi" skaidroja NVD sabiedrisko attiecību pārstāve Evija Štālberga.

Tiesa, pacienta statuss jeb informācija par to, vai iedzīvotājs ir apdrošināts vai neapdrošināts, proti, pilnā vai pamata veselības aprūpes groza saņēmējs, būs pieejama tikai janvāra beigās. Kad šī informācija būs pieejama un valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi tiks sniegti atbilstoši divu pakalpojumu grozu iedalījumam, NVD ārstniecības iestādes un iedzīvotājus vēl speciāli informēs.

Tikmēr jau pēc 1. janvāra, no kura strādājošos bija plānots dalīt pilnā un pamata groza saņēmējos, Saeimā atdzīvojušās balsis, kuras aicina pārlikt sistēmas ieviešanas datumu. Otrdien ziņu aģentūra LETA vēstīja, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien lems par priekšlikumu līdz 1. jūnijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos.

Šāds solis tiks sperts, jo nav salāgotas nepieciešamās informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas, aģentūrai skaidroja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP). Tāpat joprojām neesot zināms precīzs cilvēku skaits, kas paliek ārpus pilnā pakalpojumu groza. Skride prognozēja, ka priekšlikums par divu grozu dalījuma atlikšanu rīt komisijas sēdē saņems vairākuma atbalstu.

Atlikt grozu dalījumu ieviešanu aicināja arī Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, kura cita starpā norādīja uz trešās grupas invalīdiem, kuri uzreiz nav iekļauti no maksājumiem atbrīvoto personu sarakstā.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka par to noraizējies ir arī Tiesībsarga birojs un pacientu organizācija "Sustento".

Rudenī priekšvēlēšanu debatēs un diskusijās valsts veselības apdrošināšana bija karsts temats – gandrīz visas partijas, izņemot līdzšinējās veselības ministres Andas Čakšas pārstāvēto Zaļo un zemnieku savienību, izteicās, ka jauno kārtību paredzošais likums būtiski jāmaina. Tolaik ieskanējās arī viedoklis, ka tas pat jāatceļ.

Valsts veselības apdrošināšana nozīmē to, ka strādājošie, kuri nepieder kādai no 21 atbrīvoto kategorijas un pērn nebūs maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā vai veikuši brīvprātīgās apdrošināšanas iemaksas, par valsts naudu nesaņems virkni veselības aprūpes pakalpojumu. Piemēram, tādus pakalpojumus, ko par valsts naudu varēja saņemt līdz 2019. gadam, tajā skaitā valsta apmaksātas ārsta speciālista konsultācijas, plānveida ārstēšanos slimnīcā, kompensējamās zāles. Viņi saņems tikai tā dēvēto pamata veselības aprūpes pakalpojumu grozu, par pārējo būs jāmaksā pašiem kā par maksas pakalpojumiem.

Taču neatkarīgi no apdrošināšanas statusa viņi būs tiesīgi saņemt medicīnas pakalpojumu pamata "grozu" – neatliekamo medicīnisko palīdzību (ko sniedz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, slimnīcu uzņemšanas nodaļas, steidzamās medicīniskās palīdzības punkti, slimnīcu stacionāri), ģimenes ārsta sniegto aprūpi, diagnostiskos izmeklējumus, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, onkoloģijas profilaksi un ārstēšanu, vairāku infekcijas slimību ārstēšanu un citus pakalpojumus.

Apdrošinātie savukārt saņems pilnu veselības aprūpes pakalpojumu "grozu," kas neatšķirsies no tā, kādu visi Latvijas iedzīvotāji saņēmuši līdz šim. Vairāk par pilno un pamata "grozu" var lasīt šeit.

Automātiski apdrošināti būs legālie darba ņēmēji – sociālo iemaksu veicēji un personas, kuras apdrošinās valsts. Tā ir 21 iedzīvotāja grupa, tajā skaitā, pensionāri, bērni, iedzīvotāji ar I un II grupas invaliditāti, reģistrētie bezdarbnieki, mūki un mūķenes, orgānu donori, audžuvecāki, bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni līdz 24 gadu vecumam, viens no vecākiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem, kā arī vēl atsevišķas citas iedzīvotāju grupas.

Lai neapdrošinātie iedzīvotāji pievienotos valsts veselības apdrošināšanas sistēmai, jāveic brīvprātīgā veselības apdrošināšanas iemaksa par 2018. gadu ir 51, 60 eiro jeb 1% no minimālās mēnešalgas gada apmēra un par 2019. gadu – 154, 80 eiro jeb 3% no minimālās mēnešalgas gada apmēra). Proti, lai šogad saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, jāsamaksā kopumā 206,40 eiro, kas iekļauj arī maksājumu par pērno gadu, tā kā šī kārtība ir ieviesta no 2018. gada. Savukārt 2020. gada iemaksas apmērs būs 258 eiro jeb 5 % no minimālās mēnešalgas gada apmēra.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Anda Čakša Latvijas Ārstu biedrība Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests NVD Pilsonība Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form