Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aizdevumiem pašvaldībām prasa papildus 100 miljonus eiro, bet pašvaldību reformas rezultātu sasniegšanai — 80 miljonus eiro, informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.
VARAM iesniegusi Finanšu ministrijā pieteikumu nepieciešamajiem valsts budžeta līdzekļiem prioritārajiem pasākumiem 2022. - 2024. gadam.
Papildu finansējums pieprasīts pašvaldību aizdevumu un investīciju programmās, plānošanas reģionu un Latgales speciālās ekonomiskā zonas kapacitātes stiprināšanā, kā arī sabiedrībai svarīgos IKT risinājumos.
Vides jomā papildu finansējums pieprasīts jūras piekrastes joslas apsaimniekošanai un kompensācijām zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Par galveno prioritāti VARAM izvirzījusi turpināt atbalstu pašvaldībām, nodrošinot valsts budžeta aizdevumu un investīciju programmas investīciju projektu īstenošanai.
Aizdevumu mērķim 2022. gadā papildu nepieciešamais finansējums ir 100,079 miljoni eiro, turpmāk ik gadu būtu nepieciešams 100,071 miljona eiro liels finansējums.
Savukārt augstas gatavības pašvaldību investīciju projektiem, kas uzlabo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti iedzīvotājiem un sekmē administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanu, mazinot sociālekonomiskās atšķirības reģionālā līmenī un stimulējot izaugsmi 2022.gadā papildus nepieciešamais finansējums ir 80,079 miljoni eiro, bet no 2023.gada tie būtu 80,071 miljons eiro.
Lai stiprinātu plānošanas reģionu kapacitāti, sekmējot efektīvāku Eiropas Savienības fondu piesaisti un citu atbalsta pasākumu ieviešanu uzņēmējdarbības attīstībai, pakalpojumu efektivitātei un mobilitātes uzlabošanai reģionos, un ilgtspējīgu to ekonomisko attīstību, būtiski ir nodrošināt pilnvērtīgu plānošanas reģionu uzņēmējdarbības centru darbību, izveidojot un attīstot zināšanu un tehnoloģiju pārneses platformu. Tam nepieciešams papildu finansējums 624 000 eiro apmērā katru gadu.
Tāpat Rīgas plānošanas reģionā jāiedzīvina Rīcības plāns Rīgas metropoles areāla attīstībai nolūkā panākt tā saskaņotu un koordinētu attīstību.
Atbalsts nepieciešams arī Latgales SEZ kapacitātes stiprināšanai, lai palielinātu projektu apjomu un turpinātu iesākto labo praksi virzībā uz straujāku reģionālo attīstības atšķirību mazināšanu, šim mērķim katru gadu paredzot atbalstu 600 000 eiro apmērā.
Sekmējot administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanu, būtiski ir atbalstīt Valkas novada pašvaldības Attīstības programmā ietvertā prioritārā investīciju projekta īstenošanu, kas uzlabotu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti iedzīvotājiem, vienlaikus stimulējot iedzīvotāju palikšanu dzīvesvietās. 2022.gadā nepieciešams viena miljona eiro papildu finansējums.
Nākamo gadu prioritārajos pasākumos VARAM ietverta arī investīciju programma autoceļu attīstībai pašvaldību reformas kontekstā.
Digitālajā jomā ministrija papildu finansējumu paredzējusi, lai nodrošinātu sabiedrībai pastāvīgu diennakts pieejamību tai svarīgiem IKT risinājumiem un pakalpojumiem "latvija.lv", "www.eis.gov.lv", Tīmekļu vienotajai platformai, atvieglojumu vienotajai informācijas sistēmai, starpiestāžu datu apmaiņai, vienotās pieteikšanās modulim, maksājumu modulim, oficiālajai elektroniskajai adresei.
Tāpat Valsts reģionālās attīstības aģentūras atbalsts ir būtisks Valsts ieņēmumu dienesta muitošanas procesa nodrošināšanai diennakts režīmā, portālam "manavakcīna.lv", "e-veselības" informācijas sistēmai un citiem IKT risinājumiem. 2022.gadā būs nepieciešami aptuveni 181 000 eiro, savukārt turpmākajos gados — 178 000 eiro.
Tāpat paredzēts nodrošināt iespēju iedzīvotājiem saņemt atbalstu neklātienes komunikācijas kanālos centralizēti - zvans, īsziņa, e-pasts, sociālie tīkli, tērzēšana, informācijas ievades formas - ar vienota valsts pārvaldes pakalpojumu palīdzības dienesta starpniecību.
Būtiskākais ieguvums no šāda dienesta izveides būtu centralizēta dažādu ienākošo kontaktu ziņojumu vai problēmu signālu apstrāde vienuviet. Šim pasākumam 2022.gadā nepieciešamais finansējums ir aptuveni 297 000 eiro, savukārt turpmāk katru gadu - aptuveni 265 000 eiro.
Vides jomā viens no prioritārajiem pasākumiem ir īstenot Latvijas jūras piekrastes joslas apsaimniekošanu, nodrošinot tajā labu vides kvalitāti, tīru, drošu vidi un pludmales pieejamību iedzīvotājiem un atpūtniekiem, kā arī veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos. Piekrastē pieaugot apmeklētāju skaitam, pieaug arī slodze uz piekrastes veģetāciju, degradējot biotopus un apdraudot īpaši aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas.
2022.gadā papildus nepieciešamais finansējums ir aptuveni 836 000 eiro. Turpmāk ik gadu nepieciešami 832 000 eiro.
VARAM iecerējusi nodrošināt arī kompensāciju izmaksu zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuru zemes ar minēto ierobežojumu kopējā platība ir mazāka par 1 hektāru. Pašreiz ikgadējo kompensāciju nepiešķir par platību, kura ir mazāka par 1 ha.
Lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, nepieciešams ikgadējs atbalsta maksājums zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tai skaitā, "Natura2000" teritorijās, ko nesedz no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, ja platība mazāka par 1 ha. Katru gadu papildu finansējums nepieciešams aptuveni 486 000 eiro apmērā.
VARAM prioritārajiem pasākumiem kopā 2022.gadam ir pieprasījusi 213,065 miljonus eiro, 2023.gadam - 210,878 miljonus eiro un 2024.gadam - 276,203 miljonus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
