VARAM piekrīt RNP, ka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā nepieciešamas izmaiņas
Foto: Panthermedia/Scanpix

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piekrīt AS "Rīgas namu pārvaldnieks" uzskatam, ka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā nepieciešamas izmaiņas, apstiprināja ministrijas pārstāvis Kaspars Rūklis.

Pēc viņa teiktā, VARAM šīs izmaiņas plāno izstrādāt šī gada otrajā pusē. Galvenais iemesls ir nepieciešamība iestrādāt Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa normas, bet vienlaikus plānots precizēt arī atsevišķas jau esošās likuma normas, tai skaitā, nosacījumus par 10% uzcenojuma piemērošanu blakuslietotājiem, "jo pašreizējā redakcija acīmredzami rada neskaidrības."

Kā norāda Rūklis, grozījumu izstrādei tiks sasaukta darba grupa, kura sagatavoja likuma projektu un kurā bija pārstāvētas ne vien valsts iestādes, bet arī ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji. Lai nodrošināt plašu ieinteresētu pušu iesaisti, paredzēts pieaicināt darba grupā Konkurences padomes, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, kā arī RNP pārstāvjus.

Pēc ministrijas pārstāvja teiktā, VARAM tomēr nevarot piekrist, ka viss likums būtu pretrunīgs, jo tas skaidri nosaka ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas vispārīgos principus. "Bet nosacījums par 10% uzcenojumu blakuslietotājiem ir radījis diezgan daudz jautājumu un pie tā būtu nepieciešams piestrādāt," pauž pārstāvis.

Vienlaikus VARAM atgādina, ka šāda pati norma par uzcenojumu ir iekļauta arī Ministru kabineta noteikumos par elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanu, kas nozīmē, ka šāds uzcenojums tiek piemērots ne tikai ūdenssaimniecības nozarē.

Jau ziņots, Konkurences padome (KP) aicinājusi VARAM izvērtēt RNP rīcības likumību starpniecības maksas noteikšanā - par pakalpojuma nodrošināšanu blakuslietotājiem jeb personām, kuras saņem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus pa cita lietotāja iekšējiem vai zemes gabala robežās esošiem tīkliem. KP noskaidrojusi, ka tiek piemērota starpniecības maksa, kas atsevišķos gadījumos būtiski pārsniedz maksu par pamatpakalpojumu. Pēc KP paustā, tas neatbilst likumā noteiktajam regulējumam par blakuslietotājam noteikto uzcenojumu, kas nevar pārsniegt 10% no regulatora noteiktā tarifa attiecīgam pakalpojumam.

Taču RNP valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs aģentūrai LETA paudis nostāju, ka noteiktā augstā ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanas starpniecības maksa ir saistītā ar nepilnībām Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā.

Gontarevs uzskata, ka jautājums par blakusklientiem ūdensapgādē ir kārtējais likumdevēja neatrisinātais komunālās saimniecības jautājums. "Šobrīd daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, dzīvokļu īpašniekus piespiežot sniegt pakalpojumu blakusklientiem, viņi nepamatoti tiek nostādīti nevienlīdzīgā stāvoklī, jo faktiskās izmaksas par šī pakalpojuma nodrošināšanu ir augstākas nekā Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā noteiktā 10% pieauguma robeža," teica RNP pārstāvis.

Pēc viņa teiktā, pakalpojuma izmaksas blakusklientam veido līgumu slēgšana un administrēšana, tehniskās dokumentācijas izvērtēšana, kontroles skaitītāju vietas noteikšana, skaitītāja nolasīšana, ja tas nav aprīkots ar distances nolasīšanu, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana blakusklientiem, maksājumu piesaiste un kontrole, kā arī citi administratīvie izdevumi.

"Būtībā pakalpojuma izmaksām nav nekāda sakara ar ūdens patēriņu un tas ir administratīvs darbs ar noteiktām, saskaitāmām izmaksām. Pēc būtības šajā situācijā daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki subsidē blakusklientus, pamatā privātmāju īpašniekus. Tāpēc arī es aicinu VARAM izskatīt jautājumu pēc būtības, pieaicinot izskatīšanā arī ēku pārvaldnieku pārstāvjus, un nepieļaut nevienlīdzīgu attieksmi pret pamatklientiem," norādīja Gontarevs.

Tags

Konkurences padome Rīgas namu pārvaldnieks VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Comment Form