Daudzkārt ir dzirdēti darba ņēmēju iebildumi un sūdzības, ka paredzamo atalgojumu par darbu var uzzināt tikai aizejot uz darba interviju. Tagad, kad šāds punkts ir oficiāli noteikts Darba likumā, oficiālas sūdzības no darba ņēmējiem VDI pagaidām nav iesniegtas, bet "vairāki uzņēmumi ir vērsušies VDI pēc konsultācijas, lai noskaidrotu, kā pareizi izpildīt jauno Darba likuma regulu," stāsta VDI pārstāve Megija Ekkerte.
"Šādā gadījumā persona var vērsties Valsts darba inspekcijā, kuras funkcija, ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā," portālam "Delfi" skaidroja Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta eksperte Astra Pilsuma.
Ekkerte norāda, ka VDI pienākums ir uzraudzīt Darba likumā minēto normu ievērošanu, tai skaitā arī sludinājumos norādāmo informāciju.
VDI amatpersonas ir tiesīgas uzaicināt ierasties Darba inspekcijā darba devējus, darbiniekus un citas personas, lai no viņiem iegūtu informāciju par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumiem vai sniegtu viņiem informāciju, paskaidrojumus un cita veida palīdzību šajos jautājumos.
Tāpat VDI amatpersonas ir tiesīgas pieņemt lēmumus darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumos, kā arī izteikt brīdinājumus un dot rīkojumus darba devējiem, lai nodrošinātu darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.
Likumā paredzētajā kārtībā par kādu likuma normu neievērošanu, šajā gadījumā uz tām, kas attiecas uz Darba likumu, VDI amatpersonas var administratīvo pārkāpumu izskatīšanai noteiktajā kārtībā administratīvi sodīt darba devējus, skaidro Pilsuma, taču Ekkerte piebilst, ka katrs gadījums tiek vērtēts individuāli.
Administratīvais sods par šādiem pārkāpumiem, tostarp algas nenorādīšanu sludinājumos, paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41. pantā, kas nosaka, ka "Par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kas noteikti šā panta otrajā un trešajā daļā, — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no trīsdesmit pieciem līdz trīssimt piecdesmit eiro, juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz tūkstoš simt eiro."
Tikai tajos gadījumos, kad tiek apdraudēta nodarbināto veselība un dzīvība (piemēram, nodarbinātie strādā uz nedrošām sastatnēm vai tranšejās ar nenostiprinātām sānu malām) vai būtiski pārkāptas darba tiesības (piemēram, konstatēta nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma), tiek piemērots administratīvais sods, apgalvo Pilsuma.
Iespējamos pārkāpumus, kas ir saistīti ar darba sludinājumu saturu, VDI pārbauda, ja tiek saņemtas sūdzības. Pašlaik papildus aktivitātes saistībā ar jaunajiem Darba likuma grozījumiem netiek plānotas, informē Ekkerte.
VDI jau līdz šim veica un arī turpmāk veiks konsultatīvo darbu, sniedzot konsultācijas gan darba devējiem, gan nodarbinātajiem, nodrošinot konsultatīvā tālruņa darbību, veicot preventīvās pārbaudes uzņēmumos, kā arī realizējot dažādas sabiedrības informēšanas un citas aktivitātes.
Jau vēstīts, ka Latvijā novembra beigās stājās spēkā izmaiņas Darba likumā, kas nosaka, ka turpmāk darba sludinājumos jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda. Potenciālā bruto darba alga sludinājumos jānorāda mēneša vai gada laikā, vai arī kā stundas tarifa likme. To neatbalstīja Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Par šīm izmaiņām sevišķi bažījās dažādu uzņēmumu un nodarbinātības sfēras pārstāvji, kuri saredz vairāk problēmu un apgrūtinājumu nekā ieguvumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
