Foto: Itar-Tass/Scanpix

Lai skolēniem mācību gadā nebūtu pārslodze, izglītības iestāžu vadītājiem un skolotājiem ir jāizstrādā samērīgs mācību stundu plānojums pa dienām – tā portālam "Delfi" norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) komunikācijas nodaļa.

"Skolām noslodze būtu jāvērtē ne tikai kontekstā ar mācību stundām, bet arī izglītojamā dalību interešu izglītībā un ārpus stundu pasākumos. Noslodzi kontrolē pats skolēns vai arī attiecīgos vecuma posmos skolēna vecāki," vēstīja IZM.

Tiesa, Vispārējās izglītības likums arī nosaka, cik mācību stundas drīkst būt skolēnam vienā dienā pamatizglītības programmā:

  • no 1. līdz 3. klasei – 5 mācību stundas;
  • 4. un 5. klasē – 6 mācību stundas;
  • 6. un 7. klasē – 7 mācību stundas;
  • 8. un 9. klasē – 8 mācību stundas.

Ministrija gan norāda, ka, skolās ieviešot kompetencēs balstītu mācību pieeju, izglītības iestādes kļūst arvien brīvākas, plānojot mācības.

Skolas atbilstoši bērna vajadzībām un tam, kas viņam jāiemācās, var mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos 10% robežās, bet valsts ģimnāzijas – 25%.

Vēl arī skola var elastīgāk plānot stundu sarakstu, piemēram, ne visus mācību priekšmetus plānojot katru nedēļu. Tādā gadījumā bērniem nebūtu jāpārslēdzas starp 15–20 mācību priekšmetiem ik pēc 40 minūtēm. "Piemēram, septembrī, kad ir labs laiks laukā, rīta cēlienā skolēni var mācīties matemātiku, latviešu valodu, svešvalodu, kur nepieciešams bieži vingrināties, bet pēcpusdienu pavadīt dabaszinātņu pētījumos laukā. Savukārt ziemas mēnešos vairāk uzmanības pēcpusdienā var pievērst sociālajām zinātnēm," paskaidroja IZM.

Runājot par mācību stundu sākuma laiku, IZM atgādina, ka rekomendācijas par mācību dienas sākumu, lai tas skolēniem nebūtu pārlieku agrs, vajadzētu sniegt Izglītības iestādes padomei. Tā sastāv no skolēnu, skolēnu vecāku deleģētiem pārstāvjiem kā arī pedagogu un citu skolas darbinieku noteiktiem pārstāvjiem.

"Nosakot stundu sākumu, tiek ņemti vērā daudzi aspekti - skolēnu skaits, skolas lielums, atrašanās vieta, transporta loģistika, nogādājot bērnus uz skolu, bērnu iespējas pēc stundām iesaistīties interešu izglītībā u.c.," vēsta ministrija.

Jau ziņots, ka 2021/2022. mācību gads ir jau otras, kas sākas Covid-19 zīmē. Sīkāk par to, kā tiek organizēts šis mācību gads, var lasīt šeit.

Šī gada vasarā "Delfi" sevišķi pievērsās tam, kā kompetenču pieeja ir ieviesta bērnudārzos. Šīs rakstu sērijas darbus var meklēt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!