Komentējot ministriju aso reakciju uz priekšlikumiem, Veismane norāda, ka ir iepazinusies ar priekšlikumiem par valsts budžeta finansēto funkciju optimizēšanu, taču viņa labi saprotot, kāpēc Funkciju vērtēšanas darba grupa ierosinājusi to, ko tā ierosinājusi, jo 2011.gadā būs jānodrošina budžeta konsolidācija aptuveni 400 miljonu latu apjomā.
"Ja tiek rosināts atņemt kādu naudu, šāda reakcija ir saprotama," sacīja Veismane, piebilstot, ka savulaik izteiktais ierosinājums optimizēt aģentūru skaitu arī izpelnījās kritiku, taču vēlāk aģentūru skaits tika samazināts vēl lielākā apjomā, nekā bija rosināts.
Veismane arī uzsvēra, ka darba grupā strādājuši ne vien Valsts kancelejas pārstāvji, bet arī sociālie partneri, nevalstiskās organizācijas, tās darbā piedalījās arī politiķi. Šajā gadījumā, pēc viņas domām, asāko kritiku saņem ziņnesis jeb Valsts kanceleja, kas apkopo priekšlikumus.
"Arī mums ir paredzēts samazinājums, līdz ar to būs grūtāk nodrošināt kvalitatīvu darbu, taču es - tāpat kā ministrijas - esmu atbildīga, lai samazinātu izdevumus," teica Veismane. Plašāk gan konkrētus priekšlikumus, kas skars tieši Valsts kanceleju, viņa nekomentēja, jo tie vēl tiek vērtēti, taču viņa uzsvēra, ka savas domas attiecībā uz juridisko nodrošinājumu nemaina. Proti, Valsts kanceleja šo funkciju nesamazināšot un arī turpmāk sniegs premjeram savus vērtējumus, jo Tieslietu ministrijas ziņā ir tieslietu joma.
Arī Valsts kanceleja meklēšot alternatīvus risinājumus, un tā plānojot rosināt ministrijām pašām darīt atsevišķas lietas.
Komentējot atkal aktuālo jautājumu par Valsts kancelejas pastāvēšanas nepieciešamību, Veismane pauda viedokli, ka tā ir tikai politiskā retorika. "Valsts kanceleja arī turpmāk pildīs funkcijas, lai nodrošinātu kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu Ministru kabineta līmenī, un sniegs informāciju premjeram, lai viņš kā valdības vadītājs varētu pieņemt lēmumus," norādīja Veismane. Viņa uzsvēra, ka Valsts kanceleja bijusi pirmā valsts pārvaldes institūcija, kas nodrošinājusi visu Ministru kabineta darbu, lēmumu pieņemšanu un kvalitatīvu Ministru prezidenta informēšanu par juridiskām un nozaru lietām, un pauda viedokli, ka neviens Ministru prezidents nevar iztikt bez Valsts kancelejas.
Ministrijām savas atbildes jāsniedz līdz 6.septembrim, tad informācija tiks apkopota un virzīta uz Reformu vadības grupu, kuras sēde paredzēta 8.septembrī. Veismane pieļāva, ka ministriju piedāvātās alternatīvas ņems vērā gan Reformu vadības grupa, gan vēlāk arī valdība.
Kā ziņots, pēc Reformu vadības grupas iniciatīvas un iepriekšējo gadu valsts budžeta sagatavošanas pieredzes 9.jūlijā tika izveidota Funkciju izvērtēšanas darba grupa, kurā piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvji.
31.augustā Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL) iesniegts Funkciju vērtēšanas darba grupas sagatavotais ziņojums, kas indikatīvi nodrošinātu fiskālo konsolidāciju 79,3 miljonu latu apmērā. Premjers ziņojumu nosūtījis visiem ministriem komentāru un precizējumu sniegšanai.
Ziņojums izraisījis vairāku ministriju asu reakciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
